Baltijas valstis

Balti riigid Baltijas valstis Baltijos valstybės Baltijas valstis
Baltijas valstis Eiropā.
Lielākā pilsēta		Rīga
Valsts valodas		igauņu, latviešu, lietuviešu
Platība
-	Kopā	175 015 km² (91)
-	Ūdens (%)	2,23% (3,909 km²)
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2010. g.	6 812 500 (100)

Baltijas valstis ir Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē, pie kurām pieder Latvija, Lietuva un Igaunija.

18. un 19. gadsimtā par Baltijas zemēm sauca trīs kulturāli autonomās Krievijas impērijas provinces vai guberņas (vācu: Ostseegouvernements, krievu: Остзейские провинции). Pēc Pirmā pasaules kara 20. gadsimta sākumā par Baltijas valstīm sāka dēvēt visas jaunās Baltijas jūras austrumu krasta valstis, kas bija izveidojušās pēc Krievijas impērijas sabrukuma, ieskaitot Lietuvu un arī Somiju.

Vēsturiskais Baltijas zemju reģions

Ģeogrāfiskā un vēsturiskā ziņā par Baltijas sastāvdaļu var uzskatīt arī Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, Polijai piederošos Suvalku apriņķi un Varmijas-Mazūrijas vojevodistes apriņķus, kur līdz pat 16. gadsimtam dzīvoja baltu cilmes prūšu ciltis. 13.-16. gadsimtā šīs zemes ietilpa Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas teritorijā.

Etimoloģija

"Baltija" nav termins, ko sākotnēji būtu lietojušas tautas, kas dzīvo tagadējās Baltijas jūras piekrastē, kaur arī bieži apgalvo, ka šis vārds etimoloģiski saistīts ar latviešu un lietuviešu vārda sakni balt- ar nozīmi "balts" vai "purvs". 11. gs. vācu hronists Brēmenes Ādams pirmo reizi jūru nodēvēja par Mare Balticum, nosaukumu atvasinādams no latīņu vārda "josta" (balteus), jo tika uzskatīts, ka jūra aizvijas austrumu virzienā kā josta. Tomēr pastāv arī citi skaidrojumi. Tā, apgalvo, ka hronists šo nosaukumu varēja dot, atsaucoties uz mītisko Ziemeļeiropā it kā esošo Baltijas salu. Pastāv arī iespēja, ka Ādams no Brēmenes veidojis šo vārdu no ģermāņu vārda belt, ar kuru tiek apzīmēti vairāki Dānijas šaurumi. Cits skaidrojums — vārds cēlies no protoindoeiropiešu valodas vārda saknes *bhel, kas nozīmē ‘balts’, ‘mirdzošs’. Šī vārda sakne saglabājusies arī vairākās mūsdienu indoeiropiešu valodās, tai skaitā latviešu valodā.

Termina "Baltija" nozīme laika gaitā ir mainījusies. 20. gs. sākumā ar vārdu "baltietis" neapzīmēja ne etniskos igauņus, ne latviešus, ne arī lietuviešus. 19. gs. vidū šis vārds tika apzinātu ieviests, lai sekmētu trijās Krievijas provincēs (Estland, Livland un Courland) dzīvojušās vācu valodšās elites pašidentifikāciju. Trīs provinces bija pazīstamas ar kolektīvu nosaukumu - Krievijas impērijas Ostseeprovinzen. 1918. gadā vācbaltiešiem gandrīz izdevās apvienot visas trīs provinces vienā Baltijas hercogistē, kas būtu pakļauta Vācijas ķeizaram. Terminu "Baltijas valstis" sāka izmantot tikai pēc Pirmā pasaules kara. Bet pat tad tas bija visai izplūdis jēdziens, ar kuru dažkārt apzīmēja arī citas pēc cariskās Krievijas sabrukuma izveidojušās valstis. Tā pie Baltijas valstīm nereti pieskaitīja arī Somiju, taču pēc Otrā pasaules kara Somijas un Baltijas valstu ceļi šķīrās un Somijai laika gaitā izdevās panākt, ka to uzskata paer vieno no Ziemeļvalstīm. Padomju republikas Igauniju, Latviju un Lietuvu krievi uzskatīja par vienu reģionu, dodot tam nosaukumu Pribaltika. Šo republiku kopīgā pieredze padomju sistēmas ietvaros un to ciešā sadarbība neatkarības atgūšanā nostiprināja visu triju republiku kopīgo baltiešu identitāti.

Statistika

Karogs
Valsts	Igaunija	Latvija	Lietuva
Galvaspilsēta	Tallina	Rīga	Viļņa
Neatkarība	- Līdz 16. gadsimtam Livonijas konfederācijas daļa - 1918. gada 24. februāris - 1991. gada 20. augusts	- Līdz 16. gadsimtam Livonijas konfederācijas daļa< - 1918. gada 18. novembris - 1991. gada 21. augusts	- Līdz 18. gadsimtam Lietuvas dižkunigaitijas daļa - 1918. gada 16. februāris - 1990. gada 11. marts
Prezidents	Tomass Hendriks Ilvess	Andris Bērziņš	Daļa Grībauskaite
Iedzīvotāji (2011)	1 340 300 (-2,64%)	2 227 700 (-6,2%)	3 244 500 (-7,06%)
Iedzīvotāji (2000)	1 376 743	2 375 000	3 490 800
Iedz. blīvums	29 km²	36 km²	52 km²
Platība	45 227 km²	64 589 km²	65 200 km²
Ūdens platība %	4.56 %	1.5 %	1.35 %
IKP (PP) kopā	26.85 miljardi $ (2007)	41,108 miljardi $ (2007)	66 miljardi $ (2008)
IKP (PP) uz vienu iedz.	21 800 $	18 103 $	19 730 $
IKP (nominālais) kopā	16,410 miljardi $	20,101 miljardi $	48,132 miljardi $
IKP (nominālais) uz vienu iedz.	15 310 $	8 852 $	14 273 $
Džini indekss	34	37.7	36
HDI	0.86	0.855	0.862
Interneta domēna (ALD)	.ee	.lv	.lt
Telefona kods	+372	+371	+370

Iedzīvotāju etniskais sadalījums pēc valodu grupām

VALODU GRUPAS	census		aprēķins		aprēķins		census		census		census		census		census
gads	1897	%	1934/35	%	1950	%	1959	%	1970	%	1979	%	1989	%	2000/01	%
iedzīvotāji kopā	5 582 036	100,00	5 576 444	100,00	5 418 145	100,00	6 001 694	100,00	6 848 442	100,00	7 358 782	100,00	7 907 031	100,00	7 231 407	100,00
baltu valodas	2 954 509	52,93	3 585 304	64,29	3 436 684	61,17	3 491 853	58,18	3 899 850	56,95	4 104 852	55,78	4 356 570	55,10	4 318 827	59,72
slāvu valodas	1 011 969	18,13	520 782	9,34	1 182 699	21,05	1 485 988	24,76	1 879 599	27,45	2 174 485	29,55	2 443 203	30,90	1 844 419	25,51
somugru valodas	888 122	15,91	1 002 853	17,98	884 837	15,75	918 235	15,30	953 749	13,93	976 497	13,27	992 708	12,55	951 300	13,16
ģermāņu valodas	229 647	4,11	193 064	3,46	31 900	0,57	14 010	0,23	15 742	0,23	10 269	0,14	9 710	0,12	10 162	0,14
semītu valodas	486 957	8,72	262 510	4,71	62 703	1,12	66 728	1,11	65 541	0,96	48 036	0,65	39 991	0,51	16 615	0,23
tjurku valodas	6 169	0,11	1 624	0,03	9 502	0,17	12 089	0,20	15 384	0,22	22 796	0,31	31 549	0,40	16 843	0,23
indoirāņu valodas	2 886	0,05	5 091	0,09	6 708	0,12	8 940	0,15	11 209	0,16	14 001	0,19	18 875	0,24	17 948	0,25
romāņu valodas	891	0,02	629	0,01	581	0,01	842	0,01	3 113	0,05	3 191	0,04	7 248	0,09	4 413	0,06
kaukāziešu valodas	51	0,00	79	0,00	1 301	0,03	1 881	0,03	2 396	0,03	3 146	0,05	4 742	0,06	3 229	0,05
grieķu valoda	44		170		248		307		770		524		681		648
korejiešu valoda	0		1		100		118		337		426		569		469
mongoļu valoda	0		1		68		98		329		230		344		155
ķīniešu valoda	0		16		19		28		40		55		30		132
vjetnamiešu valoda	0		0		0		0		41		4		9		98
japāņu valoda	0		24		17		15		6		5		4		28
tungusu valodas	0		0		0		2		40		48		29		12
albāņu valoda	0		0		3		4		21		4		8		9
čukču valoda	0		0		11		12		6		18		9		5
un citas	1		379		269		189		55		243
nenosaukta	790	0,01	4 215	0,08	391		165		un citi		6		697		45 852	0,63

• Iiedzīvotāju skaits atbilstošs tā laika trīs Baltijas valstu teritorijām.

Lielākās pilsētas

• Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2012)

1. Rīga — 699 203 (2012)
2. Viļņa — 523 050 (2012)
3. Tallina — 423 049 (2012)
4. Kauņa — 311 148 (2012)
5. Klaipēda — 161 300 (2011)
6. Šauļi — 107 875 (2012)
7. Daugavpils — 101 057 (2012)
8. Panevēža — 98 612 (2012)
9. Tartu — 95 074 (2012)
10. Liepāja — 82 413 (2012)

Skatīt arī

• Ziemeļvalstis
• Baltijas ceļš
• Baltijas jūra

Ārējās saites

• Baltijas valstu vēsturiskā jēdziena izmaiņas (1402-1991)