Baltijas valstis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Balti riigid
Baltijas valstis
Baltijos valstybės
Baltijas valstis
Location of
Baltijas valstis Eiropā.
Lielākā pilsēta Rīga
Valsts valodas igauņu, latviešu, lietuviešu
Platība
 -  Kopā 175 015 km² (91)
 -  Ūdens (%) 2,23% (3,909 km²)
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. g. 6 812 500 (100)

Baltijas valstis ir Eiropas Savienības valstis Baltijas jūras austrumu piekrastē, pie kurām pieder Latvija, Lietuva un Igaunija.

18. un 19. gadsimtā par Baltijas provincēm sauca Zviedrijas aizjūras domīnijas, vēlāk Krievijas impērijas provinces vai guberņas (vācu: Ostseegouvernements, krievu: Остзейские провинции). Pēc Pirmā pasaules kara 20. gadsimta sākumā par Baltijas valstīm sāka dēvēt visas jaunās Baltijas jūras austrumu krasta valstis, kas bija izveidojušās pēc Krievijas impērijas sabrukuma, ieskaitot Lietuvu un arī Somiju.

Vēsturiskais Baltijas zemju reģions[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ģeogrāfiskā un vēsturiskā ziņā par Baltijas sastāvdaļu var uzskatīt arī Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, Polijai piederošos Suvalku apriņķi un Varmijas-Mazūrijas vojevodistes apriņķus, kur līdz pat 16. gadsimtam dzīvoja baltu cilmes prūšu ciltis. 13.-16. gadsimtā šīs zemes ietilpa Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas teritorijā.

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Baltija" nav termins, ko sākotnēji būtu lietojušas tautas, kas dzīvo tagadējās Baltijas jūras piekrastē, kaur arī bieži apgalvo, ka šis vārds etimoloģiski saistīts ar latviešu un lietuviešu vārda sakni balt- ar nozīmi "balts" vai "purvs". 11. gs. vācu hronists Brēmenes Ādams pirmo reizi jūru nodēvēja par Mare Balticum, nosaukumu atvasinādams no latīņu vārda "josta" (balteus), jo tika uzskatīts, ka jūra aizvijas austrumu virzienā kā josta.[1] Tomēr pastāv arī citi skaidrojumi. Tā, apgalvo, ka hronists šo nosaukumu varēja dot, atsaucoties uz mītisko Ziemeļeiropā it kā esošo Baltijas salu. Pastāv arī iespēja, ka Ādams no Brēmenes veidojis šo vārdu no ģermāņu vārda belt, ar kuru tiek apzīmēti vairāki Dānijas šaurumi. Cits skaidrojums — vārds cēlies no protoindoeiropiešu valodas vārda saknes *bhel, kas nozīmē ‘balts’, ‘mirdzošs’. Šī vārda sakne saglabājusies arī vairākās mūsdienu indoeiropiešu valodās, tai skaitā latviešu valodā.

Termina "Baltija" nozīme laika gaitā ir mainījusies. 20. gs. sākumā ar vārdu "baltietis" neapzīmēja ne etniskos igauņus, ne latviešus, ne arī lietuviešus. 19. gs. vidū šis vārds tika apzinātu ieviests, lai sekmētu trijās Krievijas provincēs (Estland, Livland un Courland) dzīvojušās vācu valodšās elites pašidentifikāciju. Trīs provinces bija pazīstamas ar kolektīvu nosaukumu - Krievijas impērijas Ostseeprovinzen. 1918. gadā vācbaltiešiem gandrīz izdevās apvienot visas trīs provinces vienā Baltijas hercogistē, kas būtu pakļauta Vācijas ķeizaram. Terminu "Baltijas valstis" sāka izmantot tikai pēc Pirmā pasaules kara. Bet pat tad tas bija visai izplūdis jēdziens, ar kuru dažkārt apzīmēja arī citas pēc cariskās Krievijas sabrukuma izveidojušās valstis. Tā pie Baltijas valstīm nereti pieskaitīja arī Somiju, taču pēc Otrā pasaules kara Somijas un Baltijas valstu ceļi šķīrās un Somijai laika gaitā izdevās panākt, ka to uzskata paer vieno no Ziemeļvalstīm. Padomju republikas Igauniju, Latviju un Lietuvu krievi uzskatīja par vienu reģionu, dodot tam nosaukumu Pribaltika. Šo republiku kopīgā pieredze padomju sistēmas ietvaros un to ciešā sadarbība neatkarības atgūšanā nostiprināja visu triju republiku kopīgo baltiešu identitāti.[2]

Statistika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karogs Valsts karogs: Igaunija Valsts karogs: Latvija Valsts karogs: Lietuva
Valsts Igaunija Latvija Lietuva
Galvaspilsēta Tallina Rīga Viļņa
Neatkarība - Līdz 16. gadsimtam
Livonijas konfederācijas daļa
- 1918. gada 24. februāris
- 1991. gada 20. augusts
- Līdz 16. gadsimtam
Livonijas konfederācijas daļa
- 1918. gada 18. novembris
- 1991. gada 21. augusts
- Līdz 18. gadsimtam
Lietuvas dižkunigaitijas daļa
- 1918. gada 16. februāris
- 1990. gada 11. marts
Prezidents Tomass Hendriks Ilvess Andris Bērziņš Daļa Grībauskaite
Iedzīvotāji (2011) 1 340 300 (-2,64%) 2 227 700 (-6,2%) 3 244 500 (-7,06%)
Iedzīvotāji (2000) 1 376 743 2 375 000 3 490 800
Iedz. blīvums 29 km² 36 km² 52 km²
Platība 45 227 km² 64 589 km² 65 200 km²
Ūdens platība % 4,56% 1,5% 1,35%
IKP (PP) kopā 26,85 miljardi $ (2007) 41,108 miljardi $ (2007) 66 miljardi $ (2008)
IKP (PP) uz vienu iedz. 21 800 $ 18 103 $ 19 730 $
IKP (nominālais) kopā 16,410 miljardi $ 20,101 miljardi $ 48,132 miljardi $
IKP (nominālais) uz vienu iedz. 15 310 $ 8 852 $ 14 273 $
Džini indekss 34 37,7 36
HDI 0,86 0,855 0,862
Interneta domēna (ALD) .ee .lv .lt
Telefona kods +372 +371 +370

Iedzīvotāju etniskais sadalījums pēc valodu grupām[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

VALODU GRUPAS census aprēķins aprēķins census census census census census
gads 1897  % 1934/35  % 1950  % 1959  % 1970  % 1979  % 1989  % 2000/01  %
iedzīvotāji kopā 5 582 036 100,00 5 576 444 100,00 5 418 145 100,00 6 001 694 100,00 6 848 442 100,00 7 358 782 100,00 7 907 031 100,00 7 231 407 100,00
baltu valodas 2 954 509 52,93 3 585 304 64,29 3 436 684 61,17 3 491 853 58,18 3 899 850 56,95 4 104 852 55,78 4 356 570 55,10 4 318 827 59,72
slāvu valodas 1 011 969 18,13 520 782 9,34 1 182 699 21,05 1 485 988 24,76 1 879 599 27,45 2 174 485 29,55 2 443 203 30,90 1 844 419 25,51
somugru valodas 888 122 15,91 1 002 853 17,98 884 837 15,75 918 235 15,30 953 749 13,93 976 497 13,27 992 708 12,55 951 300 13,16
ģermāņu valodas 229 647 4,11 193 064 3,46 31 900 0,57 14 010 0,23 15 742 0,23 10 269 0,14 9 710 0,12 10 162 0,14
semītu valodas[3] 486 957 8,72 262 510 4,71 62 703 1,12 66 728 1,11 65 541 0,96 48 036 0,65 39 991 0,51 16 615 0,23
tjurku valodas 6 169 0,11 1 624 0,03 9 502 0,17 12 089 0,20 15 384 0,22 22 796 0,31 31 549 0,40 16 843 0,23
indoirāņu valodas 2 886 0,05 5 091 0,09 6 708 0,12 8 940 0,15 11 209 0,16 14 001 0,19 18 875 0,24 17 948 0,25
romāņu valodas 891 0,02 629 0,01 581 0,01 842 0,01 3 113 0,05 3 191 0,04 7 248 0,09 4 413 0,06
kaukāziešu valodas 51 0,00 79 0,00 1 301 0,03 1 881 0,03 2 396 0,03 3 146 0,05 4 742 0,06 3 229 0,05
grieķu valoda 44 170 248 307 770 524 681 648
korejiešu valoda 0 1 100 118 337 426 569 469
mongoļu valoda 0 1 68 98 329 230 344 155
ķīniešu valoda 0 16 19 28 40 55 30 132
vjetnamiešu valoda 0 0 0 0 41 4 9 98
japāņu valoda 0 24 17 15 6 5 4 28
tungusu valodas 0 0 0 2 40 48 29 12
albāņu valoda 0 0 3 4 21 4 8 9
čukču valoda 0 0 11 12 6 18 9 5
un citas 1 379 269 189 55 243
nenosaukta 790 0,01 4 215 0,08 391 165 un citi 6 697 45 852 0,63
  • Iiedzīvotāju skaits atbilstošs tā laika trīs Baltijas valstu teritorijām.

Lielākās pilsētas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2012)
  1. Valsts karogs: Latvija Rīga — 699 203 (2012)
  2. Valsts karogs: Lietuva Viļņa — 523 050 (2012)
  3. Valsts karogs: Igaunija Tallina — 423 049 (2012)
  4. Valsts karogs: Lietuva Kauņa — 311 148 (2012)
  5. Valsts karogs: Lietuva Klaipēda — 161 300 (2011)
  6. Valsts karogs: Lietuva Šauļi — 107 875 (2012)
  7. Valsts karogs: Latvija Daugavpils — 101 057 (2012)
  8. Valsts karogs: Lietuva Panevēža — 98 612 (2012)
  9. Valsts karogs: Igaunija Tartu — 95 074 (2012)
  10. Valsts karogs: Latvija Liepāja — 82 413 (2012)

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 - 5.lpp
  2. Andress Kasekamps. Baltijas valstu vēsture. JUMAVA, 2011 - 6.lpp
  3. Baltijas valstu ebreji ikdienā nelieto ivritu, bet gan pamatā krievu valodu, līdz Otrajam pasaules karam - jidišu, kas pieder ģermāņu valodu grupai

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]