Neformālā ekonomika

Neformālā ekonomika ir ekonomikas sektors, cilvēku darbības joma, kuras mērķis ir gūt labumu un kuras galvenais regulējums notiek ar dominējošo neformālo normu palīdzību; to var definēt kā visu saimniecisko darbību, kas dažādu iemeslu dēļ (nemonetārais apgrozījums, augsti nodokļi, likumdošanas aizliegumi u. c.) netiek uzskaitīta oficiālajā statistikā un nav iekļauta IKP.

Kopš 20. gadsimta 70. gadiem neformālās ekonomikas pieaugums vērojams lielākajā daļā ne tikai jaunattīstības, bet arī attīstīto valstu. Šī tendence galvenokārt skaidrojama ar valsts vēlmi paplašināt un padziļināt tiesisko kontroli pār dažādām cilvēku darbības jomām. Tomēr to var veicināt arī valdības lēnā rīcība ekonomikas regulēšanā strauji mainīgos tirgus apstākļos vai arī transnacionālo korporāciju īstenota veselu preču un pakalpojumu tirgu monopolizācija. Indivīdi meklē pieņemamus pielāgošanās veidus, pamatojoties uz iepriekš uzkrāto pieredzi, morāli ētiskie pamati un specifiskās prasmes saimniekot var tikt nodotas no paaudzes paaudzē neatkarīgi no spēkā esošās likumdošanas, tāpēc likumu pieņemšana bez tādu pasākumu īstenošanas, kas reāli ietekmē cilvēku uzvedību, ir praktiski bezjēdzīga. Cilvēki, atzīstot, ka nezina likumus, negatīvi raksturo tos vai to izpildi, lai savā apziņā attaisnotu šādas darbības.

Nabadzība ir gan neformālās ekonomikas pastāvēšanas sekas, gan iemesls, jo nabadzīgie iedzīvotāji ir ieinteresēti saņemt vismaz kaut kādus ienākumus, bet to iegūšanas veida likumība tiek ignorēta.

Skatīt arī

• Ēnu ekonomika

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neformālā ekonomika.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)