Neišvānšteina

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Neišvānšteinas pils

Neišvānšteina (vācu: Schloss Neuschwanstein, izrunā: [nɔʏˈʃvaːnʃtaɪn]) ir neoromānikas stilā celta pils. To 19. gadsimta beigās cēlis Bavārijas karalis Ludvigs II. Pils būvniecība uzsākta 1869. gada 5. septembrī, turpinājās līdz 1892. gadam, tomēr līdz galam netika pabeigta.

Pils veidota kā veltījums Riharda Vāgnera daiļradei. Pils arhitektūrā un iekšējo telpu apdarē atrodama gan viduslaiku romantiska interpretācija, gan Vāgnera mūzikas mitoloģija.[1]

Neišvānšteinas pils mūzikas zāle

Pils atrodas netālu no Bavārijas dienvidrietumu robežas ar Austriju, gleznainā vietā kalnā, paceļoties pāri Hoenšvangavas ciemam (Hohenschwangau).[2] Netālu atrodas Hoenšvangavas pils, kur Ludvigs II pavadīja lielāko daļu bērnības. Viņš bija iecerējis uzcelt Neišvānšteinas pili un dzīvot tur vientulībā, tālu no sabiedrības. Bet 1886. gadā Ludvigs II gāja bojā noslīkstot.[3] Pils tika atvērta publiskai apskatei jau tūlīt pēc karaļa nāves.

Mūsdienās pils ir pazīstama kā ievērojams tūrisma objekts. Kopš 2001. gada "Jauno 7 brīnumu fonda" (New 7 Wonders Foundation) rīkotajās aptaujās Neišvānšteinas pils atzīta par vienu no finālistiem uz iekļūšanu mūsdienu 7 pasaules brīnumu sarakstā.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 47°33′27″N 10°44′59″E / 47.5575, 10.74972