Nikolajs Novikovs

Nikolajs Novikovs Николай Иванович Новиков Personīgā informācija Dzimis 1744. gada 27. aprīlī Tihvinska-Avdotjina, Maskavas guberņa, Krievijas impērija (Avdotjina, Stupinas rajons, Maskavas apgabals, Krievija) Miris 1818. gada 31. jūlijā (74 gadi) Tihvinska-Avdotjina, Maskavas guberņa, Krievijas impērija (Avdotjina, Stupinas rajons, Maskavas apgabals, Krievija) Nodarbošanās rakstnieks, filantrops un apgaismotājs

Nikolajs Novikovs (krievu: Николай Иванович Новиков; 1744. gada 8. maijs [v.s. 27. aprīlis] — 1818. gada 12. augusts [v.s. 31. jūlijā]) bija krievu rakstnieks, filantrops un apgaismotājs. Tiek uzskatīts par pirmo krievu žurnālistu mūsdienu izpratnē ar mērķi paaugstināt sabiedrības informētību un izglītotību.

Novikova grāmatspiestuve pēc 1780. gada publicēja apmēram trešdaļu no visiem krievu valodā iznākošajām grāmatām un vairākus laikrakstus, ko finansiāli pabalstīja brīvmūrnieki. Pēc Franču revolūcijas Krievijas imperatore Katrīna II mainīja attieksmi pret N. Novikovu un lika viņu ieslodzīt Šliselburgas cietoksnī uz 15 gadiem.

Izdotie žurnāli

Satīriskais žurnāls «Трутень»

Žurnāla «Живописец» vāks.

1769. gadā N.Novikovs sāka izdot iknedēļas satīrisko žurnālu «Трутень», kurā kariķēja un izsmēja dzimtbūšanas netaisnīgumu, muižnieku patvaļu un korumpētību. Žurnāla asais stils izraisīja polemiku starp preses izdevumiem par to, cik tālu drīkst kritizēt amatpersonas un personas vispār. Kā galvenais oponents bija galmam tuvu stāvošs žurnāls «Всякая Всячина», kas aizstāvēja uzskatu, ka žurnālisti nedrīkst aizvainot augstu stāvošas personas. 1770. gadā žurnālu pārtrauca izdot, bet Novikovs bija kļuvis plaši pazīstams progresīvajās un kritiski noskaņotajās aprindās.

1772. gadā N. Novikovs sāka izdot jaunu satīrisku žurnālu «Живописец», kas augstākā kvalitātē turpināja izplatīt tās pašas idejas. Žurnālu atkal piespieda mīkstināt toni, rakstīt par abstraktām idejām, nevis konkrētām personām, līdz 1773. gadā tā izdošanu piespieda pārtraukt. 1772. gadā Novikovs sāka izdot vēsturiskas grāmatas par Krievijas vēsturi:

• «Опыт исторического словаря о российских писателях» (1772.)
• «Древняя Российская Вивлиофика…» ikmēneša žurnāls par krievu seno vēsturi (1773.—1775.), kuru finansiāli atbalstīja arī ķeizariene Katrīna II
• «Древняя Российская Идрография» 1.sējums par Maskavijas valsti lielkņaza Fjodora Aleksejeviča laikā (1773.)
• «Санкт-Петербургские учёные ведомости» - iknedēļas izdevums ar zinātnisku un literāru kritiku par Krievijā un Eiropā notiekošo (1777.)
• «Утренний Свет» - ikmēneša filosofisks žurnāls (no 1777.)
• «Московские ведомости» (1779.)
• «Московское ежемесячное издание» - «Утренний Свет» pielikums (1781.)
• «Городская и деревенская библиотека» (1782—1786),
• «Вечерняя Заря» (1782.)
• «Покоящийся Трудолюбец» (1784.—1785.)
• «Детское чтение» (1785.—1789.).

Viņa 20 grāmatnīcās katru gadu pārdeva ap 20 000 grāmatu.

Sabiedriskā darbība

1775. gada sākumā Novikova draugi uzaicināja viņu pievienoties brīvmūrniekiem, tomēr viņš vilcinājās, jo nevēlējās uzņemties nezināmas saistības. Beidzot viņu 1775. gada jūnijā uzņēma I.Jelagina vadītās provinciālās lielložas Pēterburgas ložas "Astreja" uzreiz meistara 3. pakāpē. Tomēr angļu sistēma viņu neaizrāva un viņš 1775. gada decembrī piedalījās ložas "Latona" dibināšanā, kas strādāja Reiheļa-Cinnendorfa zviedru rituālā ar daudziem morāliem un reliģiskiem elementiem. 1776. gadā viņš kļuva par ložas "Latona" vadītāju, drīz vien ieguva 4. grādu, bet 1778. gadā 7. grādu. Pēc savas pārcelšanās uz Maskavu viņš Ložu pārveidoja par kapitulu "Latona", par kuras prefektu viņš pats kļuva. Pēc 1782. gada, kad Krievija tika pasludināta par brīvmūrnieku Striktās Observances Ordeņa VIII. provinci, Nikolajs Novikovs (ordeņa vārds Nicolaus eques ab ancora) kļuva par Ordeņa Maskavas direktorijas prioru un vienu no Krievijas impērijas brīvmūrnieku vadītājiem. Viņam pakļāvās arī Rīgas prefektūras bruņinieku grādos esošie brīvmūrnieki, kuru pārstāvis Maskavas direktorijā bija Pēteris fon Freilihs ar Ordeņa vārdu Petrus eques a speculatione. 1785. gadā brīvmūrniekiem piederošā I. Lopuhina "Brīvā tipogrāfija" iespieda G. F. Stendera grāmatu “Reliģijas patiesība, kas vērsta pret brīvdomātāju un naturālistu neticību” (Истина религии вообще...).

1777. gadā Novikovs atvēra skolu pie Vladimiras Dievmātes baznīcas, 1778. gadā skolu pie Labās vēsts (Благовещения) baznīcas Vasīlija salā Pēterburgā, kas darbojās vismaz līdz 1782. gadam. Viņš dibināja arī pirmo publisko bibliotēku Maskavā.

• 
  Vecā Stendera "Reliģijas patiesības" 1. daļa, iespiesta I. Lopuhina "Brīvajā tipogrāfijā" (1785)
• 
  "Reliģijas patiesības" 2. daļa (1785)

Literatūra

Latvijas rakstnieks Staņislavs Rubinčiks pēc Valentīna Pikuļa ieteikuma nolēma veltīt vēsturisku stāstu 18.gadsimta Krievijas apgaismotājām Nikolajam Novikovam. Tajā S.Rubinčiks saskatīja radniecisku dvēseli – personību, kas veltīja dzīvi tam, lai cilvēki varētu un gribētu lasīt grāmatas. Masonu tēma piešķīra stāstam intrigu. Trīs gadi pagāja vācot vēsturiskus materiālus arhīvos un bibliotēkās. Tai bija jābūt pirmajai bērnu rakstnieka S.Rubinčika grāmatai pieaugušo auditorijai, bet grāmatu viņš nepabeidza.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolajs Novikovs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)