Maskavas apgabals

Vikipēdijas lapa
Maskavas apgabals
Московская область
Flag of Maskavas apgabals
Karogs
Coat of arms of Maskavas apgabals
Ģerbonis
Pārvaldes centrs Maskava
Oficiālā valoda krievu
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federālais apgabals Centrālais
Platība 
 - Kopējā 45 800 km²
Iedzīvotāji
 - Kopā 6 628 100
 - Blīvums 144,7/km²
 - Tautas krievi (91,00%)
Pilsētas 56
Rajoni 38
Mājaslapa: http://www.mosreg.ru/
Maskavas apgabals Vikikrātuvē

Maskavas apgabals (krievu: Московская область) ir Krievijas federācijas subjekts tās Eiropas daļas centrā. Ietilpst Centrālajā federālajā apgabalā, apgabala centrs ir Maskava, tomēr pati pilsēta neietilpst apgabala sastāvā.

Ziemeļrietumos un ziemeļos apgabals robežojas ar Tveras apgabalu, ziemeļos - Jaroslavļas apgabalu, ziemeļaustrumos un austrumos ar Vladimiras apgabalu, dienvidaustrumos ar Rjazaņas apgabalu, dienvidos - Tulas apgabalu, dienvidrietumos - Kalugas apgabalu, bet rietumos ar Smoļenskas apgabalu.

Atrodas Austrumeiropas līdzenumā. Apgabala ziemeļos un rietumos — Smoļenskas-Maskavas augstiene, bet austrumos - purvainā Meščeras zemiene. Klimats mēreni kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī ir –10 °C, bet jūlijā — +17 °C.

Visas apgabala upes ietilpst Volgas baseinā. Lielākās upes - Volgas pieteka Oka ar pietekām Maskavu un Protvu.

Lielākās pilsētas - Balašiha, Himki, Podoļska. Senākā apgabala pilsēta ir Volokolamska (dibināta 1135. gadā, agrāk nekā Maskava).

Maskavas apgabals ir viens no lielākajiem rūpniecības produkcijas ražotājiem Krievijā. PSRS laikos ap Maskavu tika radītas t. s. zinātnes pilsētas (наукоград) - parasti militāras nozīmes pētniecības centri - Žukovska (aviācijas pētniecība), Kļimovska (ieroču rūpniecība), Reutova (raķešbūvniecība), Koroļova (kosmiskās tehnoloģijas), Černogolovka (fizika un ķīmija), Dubna (atomenerģētika). Apgabalā atrodas Krievijas kosmisko kuģu (Koroļovā) un kara pavadoņu (Krasnoznamenskā) vadības centri.

Apgabala pilsētā Sergijevposadā atrodas Krievijas pareizticīgo baznīcas svarīgākais klosteris - Trejādības-Sergija laura (Троице-Сергиева лавра).

Maskavas apgabala ainava

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējais iedzīvotāju skaits apgabalā ir 6 672 773 (2008) (6 645 672 — 2007, 6 628 107 — 2006). Vidējais apdzīvojuma blīvums ir 145,7 cilv./km2 (2008) — vislielākais no visiem reģioniem, galvenokārt tāpēc, ka tajā liela daļa iedzīvotāju dzīvo pilsētās — 80,4 % (2008). Vislielākais tas ir Maskavas tuvumā, bet vismazākais - rajonos, kuri atrodas tālāk no Maskavas - tikai ap 20 cilv./km2.

Lielākās etniskās grupas

Tautība Iedzīvotāju skaits
krievi 6022763
ukraiņi 147808
tatāri 52851
baltkrievi 42212
armēņi 39660
mordovieši 21856
azerbaidžāņi 14651
čuvaši 12530
moldāvi 10418
ebreji 9899
gruzīni 9888
vācieši 4607
uzbeki 4183
baškīri 3565
tadžiki 3404
korejieši 3232
kazahi 2493
osetīni 2389
lezgīni 2130
čečeni 1941
grieķi 1850
udmurti 1847
bulgāri 1511
čigāni 1511
avāri 1242
lietuvieši 1172
nav zināma tautība 172090
Dzīvojamās mājas Ramenskā (40 km uz DA no Maskavas)

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita

Pilsēta Iedzīvotāju skaits
Balašiha 188 700
Himki 183 600
Podoļska 180 000
Koroļova 174 600
Mitišči 163 400
Ļuberci 159 000
Kolomna 148 000
Elektrostaļa 145 800
Odincova 129 000
Serpuhova 123 800
Žeļeznodorožnija 122 600
Orehovozujeva 121 700
Noginska 115 800
Ščolkova 112 800
Sergijevposada 109 300
Žukovska 103 100
Krasnogorska 99 500
Puškina 97 700
Voskresenska 90 600
Domodedova 84 900
Ramenska 82 300
Reutova 81 600
Kļina 81 500
Dolgoprudnija 80 500
Čehova 73 600
Narofominska 71 400
Lobņa 68 400
Jegorjevska 66 800
Stupina 66 500
Dmitrova 62 300
Dubna 62 200
Pavlovskijposada 61 400
Solņečnogorska 56 700
Ivantejevka 55 700
Kļimovska 55 700
Vidnoje 53 700
Frjazina 52 600
Litkarina 51 700

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]