Parastā bisīte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Parastā bisīte
Gyromitra esculenta
Parastā bisīte (Gyromitra esculenta)
Parastā bisīte (Gyromitra esculenta)
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Askusēnes (Ascomycota)
Klase Askomicēti (Ascomycetes)
Kārta Kaussēņu rinda (Pezizales)
Dzimta Rumpuču dzimta (Helvellaceae)
Ģints Bisītes (Gyromitra)
Suga Parastā bisīte (G. esculenta)

Parastā bisīte (Gyromitra esculenta) ir indīga sēne. Cepurītes daivas vairāk vai mazāk pieaugušas pie kātiņa, veidojot viļņainas krokas, kas pēc struktūras atgādina smadzeņu virsmu. Aski cilindriski. Par šo sēni literatūrā ir pārlieku pretrunīgas ziņas. Agrāk uzskatīja, ka parastās bisītes inde ir helvelskābe, kura, sēni novārot, pārvēršas novārījuma ūdenī, pēc kura noliešanas sēnes ir ēdamas. Tomēr, neraugoties uz šo piesardzību, laiku pa laikam ar šo sēni saindējās, turklāt, diezgan bieži letāli. Atklāja, ka nekādas helvelskābes nav, bet ir ļoti indīgs alkoloīds - giromitrīns, kas nešķīst kā minētā helvelskābe. Uzskatīja, ka giromitrīns sadalās 6 mēnešus ilgā žāvēšanas laikā. Tomēr tur saglabājas nelielas toksīna atliekas. Pārliecība, ka vairākkārt novārītas bisītes ir bez giromitrīna, arī ir maldinoša. Arī šādos gadījumos paliek nelielas giromitrīna atliekas. Parastā bisīte ir pavasara sēne, kuru dēvē par murķeli, lai gan tas nav pareizi. Tai līdzīgās sugas ir dižā bisīte (Gyromitra gigas) kuras augļķermeņi ir lielāki. Dižā bisīte arī ir pavasara sēne. Taču arī dižā bisīte satur giromitrīnu. Toksīnu nesatur rudens bisīte (Gyromitra infula) kura ir ēdama. Tā aug rudeņos.