Hidrolīze

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Hidrolīze (grieķu: hydōr - ūdens, lysis - sairšana) ir saliktu vielu pilnīga vai daļēja reakcija ar ūdeni. Ja reakcijā notiek tikai ūdens pievienošana (reakcijas produkts ir viens), procesu sauc par hidratāciju.

Neorganiskajā ķīmijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sāļi, kas sastāv no vājas skābes un bāzes atlikuma, ūdens iedarbībā neatgriezeniski hidrolizējas par sākotnējiem hidroksīdiem. Piemēram, alumīnija hlorīds (AlCl3) reaģē ar ūdeni, veidojot alumīnija oksihlorīdu (AlOCl) un sālsskābi, tas ir, ietvaicējot alumīnija hlorīda šķīdumu, nav iespējams iegūt sausu alumīnija hlorīdu, jo sālsskābe iztvaikos. Daži metālu savienojumi (TiCl4) hidrolizējas pilnībā, un reakcijā ar ūdeni veidojas stabils hidroksīds.

Organiskajā ķīmijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Organisko vielu (esteru) hidrolīze notiek analoģiski (veidojas spirts un skābe). Esteri gan parasti ir stabili un reakcija notiek lēnām, tāpēc to paātrina ar skābi vai sārmu (pārziepošana). Šajā gadījumā skābe vai sārms reaģē ar attiecīgo sāli, veidojot savu sāli un otru hidroksīdu. Līdzīgā veidā var sagraut amīdus, veidojot skābi un amīnu.

Skābju iedarbībā var tikt sašķeltas poliesteru un poliamīdu saites, pievienojot ūdeni un veidojot attiecīgos monomērus. Polisaharīdu (ogļhidrātu) un olbaltumvielu hidrolīzes procesā veidojas attiecīgie monosaharīdi un aminoskābes).