Parastā bārbele
| Parastā bārbele Berberis vulgaris L. | |
|---|---|
 Parastā bārbele (Berberis vulgaris) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Gundegu rinda (Ranunculales) |
| Dzimta | Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) |
| Ģints | Bārbeles (Berberis) |
| Suga | Parastā bārbele (B. vulgaris) |
 Parastā bārbele Vikikrātuvē | |
Parastā bārbele (Berberis vulgaris) ir vasarzaļš, līdz 3 m augsts bārbeļu dzimtas krūms.
Diezgan bieži sastopams sausās, saulainās vietās. Miza gluda, sākumā gaiši zaļa, vēlāk pelēka. Garvasu lapas pārveidojušās 1—2 cm garos trīsžuburainos ērkšķos, no kuru žāklēm atiet īsvasas ar pušķos sakārtotām lapām. Lapas vienkāršas, iegareni olveidīgas, ādainas, līdz 4 cm garas un 3 cm platas. Lapas plātnes mala neizteikti zobaina, dzeloņaina, pamats ķīļveidīgi sašaurināts, kāts līdz 2 cm garš. Zied maijā un jūnijā. Ziedi vienkāršos, nokarenos, 4—6 cm garos daudzziedu ķekaros. Ziedu kātiņi īsi, pie pamata ar divām lancetiskām seglapām. Apziedņa lapas otrādi olveidīgas, zelta dzeltenas. Kauslapas 6, vainaglapas 6, sakārtotas divos gredzenos. Pie vainaglapu pamata divi paugurveida nektāriji. Putekšņlapas 6, sakārtotas divos gredzenos, putekšņlapu kātiņi plati, putekšnīcas divcirkņu, atveras ar plaisu, saritinoties no apakšas uz augšu. Sēklotne augšēja, drīksna plata, sēklaizmetņi 2. Ziedi ļoti smaržīgi. Auglis ir iegarena, spilgti sarkana, skāba oga ar 2 sēklām. Skaists dekoratīvs krūms. Ārstniecības augs, jo visas auga daļas satur alkaloīdu berberīnu, kas pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē asins sarecēšanu, palēnina sirdsdarbību, veicina žults sekrēciju; tam piemīt antimikroba aktivitāte pret daudzām baktērijām un sēnēm. Augs ir labības svītru rūsas starpsaimnieks. Labs nektāraugs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |