Bārbeļu dzimta
| Bārbeļu dzimta | ||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Parastā bārbele (Berberis vulgaris) |
||||||||||||
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae) ir divdīgļlapju augu dzimta, izplatīta galvenokārt ziemeļu puslodē. Krūmi un lakstaugi ar spirāliski sakārtotām lapām. Ziedi vientuļi vai ķekaros, divdzimumu, ar ciklisku zieda daļu sakārtojumu. Auglis — oga (retāk pogaļa vai riekstiņš). Augi satur dzimtai raksturīgu alkaloīdu — berberīnu. Bārbeļu dzimtas augiem sastopamas viendīļlapju pazīmes — trimērs zieds, izklaidus izvietoti vadaudu kūlīši, reizēm viena dīgļlapa. Dekoratīvie augi, nektāraugi un ārstniecības augi. Augļus izmanto pārtikā. Lielākā ģints — Bārbeles (Berberis) ar apmēram 400-600 sugām izplatīta Āzijā un Amerikā. Eiropā vienīgā savvaļas suga ir Parastā bārbele (Berberis vulgaris), ar C vitamīnu bagātām, ēdamām ogām. Tā bieži sastopama arī Latvijā. Kā dekoratīvi augi Latvijā ir introducēti Tunberga bārbele (Berberis thunbergii), Spožlapu mahonija (Mahonia aquifolium) u.c.
Sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
Bārbeļu dzimtā ir dažādiem autoriem minēti no 4 līdz 18 ģintīm ar apmēram 570-700 sugām. Bārbeļu dzimta tiek dalīta divās apakšdzimtās.
Bārbeļu dzimta (Berberidaceae)
- apakšdzimta Berberidoideae
- ģints Achlys
- Bārbeles (Berberis)
- ģints Bongardia
- ģints Caulophyllum
- ģints Diphylleia
- ģints Dysosma
- ģints Epimedium
- ģints Gymnospermium
- ģints Jeffersonia
- ģints Leontice
- Mahonijas (Mahonia)
- ģints Podophyllum
- ģints Ranzania
- ģints Vancouveria
- apakšdzimta Nandinoideae
- ģints Nandina
