Zieds

Plakāts ar 12 ziediem no dažādām augu dzimtām.
Pirmā rinda:
Anthericum liliago (liliju dzimta),
Oxalis pes-caprae (zaķskābeņu dzimta),
Nerium oleander (oleandru dzimta).
Otrā rinda:
Lantana camara (verbēnu dzimta),
Anagallis arvensis (prīmulu dzimta),
Verbascum sinuatum (cūknātru dzimta).
Trešā rinda:
Malva sylvestris (malvu dzimta),
Scolymus hispanicum (kurvjziežu dzimta),
Erodium malacoides (gandreņu dzimta).
Ceturtā rinda:
Convolvulus arvensis (tīteņu dzimta),
Hebe x franciscana (ceļteku dzimta),
Zantedeschia aethiopica (ārumu dzimta)

Zieds ir segsēkļu vairošanās orgāns, kuru funkcija ir ražot sēklas. Ziediem izšķir vairākas daļas: ziedkātu, ziedgultni, apziedni, androceju un gineceju. Ziedi galvenokārt atšķiras pēc veida, izmēra un krāsas. Dažiem ziedaugiem ziedi aug uz atsevišķiem kātiem, bet vairumam tie atrodas uz viena kāta un veido ziedkopas. Pēc tā, kāds ir ziedkopu sazarojums, ziedkopas iedala cimozajās jeb simpodiālajās ziedkopās un racemozajās jeb monopodiālajās ziedkopās. Sinonīms vārdam "zieds" ir puķe, lai gan precīzāk ar šo apzīmējumu apzīmē ziedu ar kātu un lapām.

Zieda uzbūve

Ziedu veido ziedkāts, ziedgultnis, apziednis, androceja un ginecejs. Ziedkāts galā atrodas ziedgultnis, uz kura balstās visas pārējās daļas no zieda. Divkāršu apziedni veido vainaglapas un kauslapas. Ja kauslapas ziedam nav, tad to sauc par vienkāršu apziedni. Ja visas vainaglapas ir vienādas, tad to sauc par kārtnu ziedu, bet ja ir atšķirīgas, tad — par nekārtnu ziedu. Ir ziedi, kuriem nav apziedņa, piemēram, ošiem. Androceju veido putekšņlapu kopa. Putekšņlapu veido putekšnīca, putekšņmaciņi un putekšņlapas kāts. Putekšņlapas kāts var putekšņlapā nebūt, piemēram, kartupeļiem. Un visbeidzot gineceju veido augļlapu kopa. Augļlapas veidojas saaugot kopā auglenīcām. Auglenīcu veido drīksnas, irbulis un sēklotne.

Ārējās saites

• (krieviski) Ziedu valoda
• (krieviski) Ziedu enciklopēdija
• (krieviski) Ziedu foto
• (krieviski) Raksti par ziediem
• (krieviski) Pušķu vēsture