Pirmās personas šaujamspēle

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Datorspēles Doom ekrānuzņēmums, kas parāda tipiskāko pirmās personas šaujamspēles skatījumu

Pirmās personas šaujamspēle (angļu: First Person Shooter) ir šaujamspēles no pirmās personas skatījuma. Galvenais varonis parasti ir cilvēks. Tas bija pirmais spēļu žanrs, kam parādījās 3D grafikas izmantošana, spēlēšana internetā un spēles modificēšana. Populārākie piemēri — Counter Strike, Unreal Tournament.[1]

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gadu beigas — 1980. gadi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākumā pirmās personas skatpunktu izmantoja simulatoros, kā piemēram Battlezone

Agrākās divas dokumentētās pirmās personas šaujamspēles bija Maze War un Spasim. Maze War bija uz uz kājām bāzēta spēle, kas atsauc atmiņā mūsdienu pirmās personas šaujamspēles. Spēles veidošana sākās 1973.gadā, un tās precīzs pabeigšanas datums nav zināms. Spasim dokumentētā debija notika Ilinoisas universitātē 1974. gadā. Spēle bija rudimentārs kosmosa lidojuma simulators, kas tika spēlēts no 1.personas skatpunkta. Tā bija atšķirīga no mūsdienu pirmās personas šaujamspēlēm, izmantojot vienkāršu lauciņu balstītu kustību, kur spēlētājs var pārvietoties tikai no laukuma uz laukumu, un pagriezties 90 grādos. Spasim noveda pie detalizētākiem kaujas lidojumu simulatoriem un beidzot ar tanku simulatoru, kas tika veidots ASV armijai 1970. gadu beigās. Šīs spēles nebija pieejamas patērētājiem, tomēr tikai līdz 1980. gadam, kad tanku videospēle, Battlezone, tika izlaista arkādēm. Versija, kura tika izlaista 1983. gada mājas datoriem kļuva par pirmo veiksmīgo masu tirgus spēli, kam bija 1.personas skatpunkts un 3D grafika.

Agrākās pirmās personas šaujamspēles 1987—1992[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

MIDI Maze bija pirmās personas šaujamspēle, izdota 1987. gadā Atari ST datoriem. Tā bija labirintā balstīta spēle un ar dizainu līdzīgu Pac-Man, bet no pirmās personas perspektīvas. Tā bija unikāla, jo to varēja spēlēt tīkla daudspēlētāju režīmā caur MIDI saskarni ilgi pirms spēlēšana Internetā kļuva par ierastu lietu.

Arkāžu un konsoļu izstrādātāji šajā laika posmā arī veica būtisku ieguldījumu žanrā attīstībā. 1988. gada videospēle, Golgo 13: Top Secret Epizode NES, demonstrēja dažādus pirmās personas šaujamspēles līmeņus un ir ievērojama ar snaipera šauteni, ko izmantoja, lai nogalinātu ienaidniekus lielos attālumos mērķējot caur optisko tēmēkli.

Kompānijas Id Software 1991.gada spēle Hovertank 3D bija ray casting tehnoloģiju pionieris, nodrošinot ātrāku spēlēšanu nekā 1980. gadu transportlīdzekļu simulatori. Vēlāk, tekstūru likšana tika ieviesta ar Ultima Underworld: The Stygian Abyss, 1992. gada lomu spēli (RPG), ko izveidoja Looking Glass Technologies, un kas izcēlās ar 1. personas skatpunktu un modernu grafisko dzinēju.

Popularitātes pieaugums: 1992–1995[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Wolfenstein 3D nebija pati pirmā pirmās personas šaujamspēle, tā tiek saukta par šī žanra īsto aizsācēju

Wolfenstein 3D (izstrādāja id Software, un izdota 1992.gadā) guva tūlītējus panākumus un parasti tiek saukta par īsto pirmās personas šaujamspēles žanra aizsācēju. Tā balstījās uz iepriekšējās spēlēs attīstītu ray casting tehnoloģiju, lai izveidotu revolucionāru šāvēja spēles veidni, uz kuras balstās arī mūsdienu 1.personas šaujamspēles. Spēle ieviesa jaunu formulu personīgo datorspēļu tirgū, kas ir veiksmīgi apvienots ar ātru tempu un ātriem refleksiem no arkāžu spēlēm (piemēram, Space Invaders, Pac-Man un Altered Beast), kas nostādīja spēlētāju pret vairākiem ienaidniekiem, kas nāk arvien lielākā skaitā, ātrumā un sarežģītībā, ar 1. personas skatpunkta tradicionālo lomu spēļu videospēlēm (piemēram, Wizardry), kas mēģināja nodrošināt spēlētājus ar lielisku pieredzi.

Doom, 1993. gadā izlaista kā izplatāmprogrammatūra, rafinēja Wolfenstein 3D veidni, pievienojot uzlabotas tekstūras, augstuma variācijas (piemēram, kāpnes, pa kurām spēlētājs varētu kāpt) un gaismas efektus, piemēram, mirgojošas gaismas un telpas, kas ir pilnīgi tumšas, radot ticamāku 3D vidi nekā Wolfenstein 3D vienkāršotajos līmeņos. Doom ļāva konkurējošās spēles starp vairākiem dalībniekiem, tā saucamos deathmatches

3D grafikas attīstība 1995-1999[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā Sega konsolei 32X izlaida Metal head, kas bija bija pirmās personas šaujamspēle, kas izmanto pilnībā teksturētas, 3D poligonālās grafikas. Tajā pašā gadā Exact izlaida Sharp X68000 videospēli Geograph Seal, pilnībā 3D poligonālu pirmās personas šaujamspēli, kurā bija daudz brīvas āra vides, nevis koridoru labirinti kā daudzos iepriekšējos pirmās personas šaujamspēles, piemēram, Wolfenstein 3D.

Neilgi pēc Duke Nukem 3D izlaišanas 1996. gadā, id Software izlaida ilgi gaidīto Quake. Tāpat kā Doom, arī Quake bija ietekmīga žanrā, ko raksturo straujas, ellišķīgas un asiņainas cīņas, bet izmanto 3D poligonālos objektus 2D spraitu vietā. Tā bija centrēta ap tiešsaistes spēlēm un piedāvāja vairākus spēļu veidus, kas joprojām atrodami mūsdienu pirmās personas šaujamspēlēs.

Vislabāk pārdotā konsoles pirmās personas šaujamspēle bija Goldeneye 007, kas balstās uz Džeimsa Bonda filmu un tika izlaista Nintendo 64 konsolei 1997. gadā. Spēle tika slavēta par tās atmosfēru vienspēlētāja līmeņos un labi izstrādātajām daudzspēlētāju kartēm, kā arī spēju mērķēt uz precīzu ekrāna vietu, snaipera šauteni un spēju veikt šāvienus galvā, kā arī lavīšanās elementu iekļaušanu.

1998. gadā izlaistā Tom Clancy 's Rainbow Six sāka taktiskās pirmās personas šaujamspēļu žanru, kaut arī tā nebija pirmā šāda veida spēle. Tā izcēlās ar komandas spēli, reālu dizainu un tēmu, kuras pamatā ir terorisma apkarošana, kas prasa misijas plānošanu pirms izpildes, un spēlē viens trāpījums dažreiz bija pietiekams, lai nogalinātu cilvēku. 1999. gadā izlaistā Medal of Honor sāka Otrā pasaules kara pirmās personas šaujamspēļu izplatību.

Kompānijas Valve spēle Half-Life tika izlaista 1998. gadā, balstoties uz Quake grafisko tehnoloģiju. Lai arī sākotnēji tai nebija prognozēti lieli panākumi, tā kļuva nebijuši komerciāli veiksmīga. Kaut arī iepriekšējos pirmās personas šaujamspēlēs bija salīdzinoši vāji sižeti, Half-Life bija spēcīgs stāstījums; spēle nepiedāvāja filmiņas, bet palika pirmās personas perspektīvā vienmēr. Tā demonstrēja inovācijas, piemēram, sabiedrotos (piedāvāts nedaudz agrāk, piemēram, Strife). Half-Life tika slavēta par tā mākslīgo intelektu, ieroču izvēli un uzmanību detaļām un, kopā ar tās turpinājumu Half-Life 2 (izlaists 2004. gadā), tiek pastāvīgi piedāvāta kā viena no labākajiem piemēriem žanrā.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]