Plēvspārņu kārta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plēvspārņu kārta
Hymenoptera (Linnaeus, 1758)
Eiropas sirsenis (Vespa crabro)
Eiropas sirsenis (Vespa crabro)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase Spārneņi (Pterygota)
Infraklase Jaunspārņi (Neoptera)
Virskārta Pilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
Kārta Plēvspārņi (Hymenoptera)
Iedalījums

Plēvspārņi, plēvspārņu kārta (Hymenoptera) ir kukaiņu klases (Insecta) kārta. Tā ir viena no lielākajām kukaiņu kārtām, kas apvieno vairāk kā 130 000 zināmu sugu. Plēvspārņi ir visattīstītākie kukaiņi un starp bezmugurkaulniekiem atrodas evolūcijas visaugstākajā pakāpē. Par to liecina attīstītie pēcnācēju aprūpēšanas instinkti un vairāku plēvspārņu grupu sabiedriskais dzīvesveids, it īpaši darba dalīšana saimēs. Par plēvspārņu pielāgošanās spējām liecina daudzie parazītiskie plēvspārņi, kas no filoģēnijas viedokļa ir visai jauna parādība, jo parazīti nevar rasties pirms to saimniekdzīvniekiem. Plēvspārņu sugas var iedalīt trīs lielās grupās: lapsenēs, bitēs un skudrās.

Latvijā sastopamie plēvspārņi pieder pie abām apakškārtām - iežmauglapsenēm (Apocryta) un augļlapsenēm (Symphyta). Nevienmērīgas plēvspārņu izpētes dēļ daļai plēvspārņu dzimtu un sugu vēl nav ieviesti latviskie nosaukumi.

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia) ir lielākais plēvspārņu kārtā

Plēvspārņi ir visdažādakā lieluma kukaiņi. Tie var būt gan ļoti mazi, gan lieli. Lielākie kārtas kukaiņi ir sirseņi (Vespa),[1] no kuriem lielākais ir Āzijas milzu sirsenis (Vespa mandarinia).[2] Tā ķermeņa garums var sasniegt 5 cm, bet spārnu izplētums 7,6 cm.[2] Plēvspārņiem ir 2 spēcīgi spārnu pāri, kas ir plēvveida un caurspīdīgi. Aizmugurējais spārnu pāris ir savienots ar priekšējo spārnu pāri ar īpašu āķīšu palīdzību. Mātītēm parasti ir labi attīstīti olu dējekļi. Jauno kukaiņu attītībai raksturīgs pilns cikls. Pamatā plēvspārņi ir sauszemes dzīvnieki, un tikai dažas sugas parazitē ūdenskukaiņos.

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēl nesenā pagātnē iežmauglapsenes sadalījās 2 infrakārtās: dzēlējlapsenēs (Aculeata) un parazītlapsenēs (Parasitica). Tā kā parazītlapseņu grupa ir parafilētiska, sistemātiķi šo infrakārtu ir likvidējuši,[3] jo mūsdienās sistemātiķi neatzīst parafilētiskas grupas, izdalot tikai monofilētiskas grupas. Lai arī infrakārta - dzēlējlapsenes ir monofilētiska grupa, tā dažādās sistemātikās tiek lietota vai nu kā infrakārta vai nenoteikta kārta.[4][5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plēvspārņu kārta (Hymenoptera)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas entomoloģijas biedrības mājas lapa.