Pols Verhovens

Vikipēdijas lapa
Pols Verhovens
Paul Verhoeven
Pols Verhovens
Pols Verhovens 2016. gadā
Dzimis 1938. gada 18. jūlijā (85 gadi)
Valsts karogs: Nīderlande Amsterdama, Nīderlande
Nodarbošanās kinorežisors, scenārists
Darbības gadi 1960—pašlaik
Bērni 2

Pols Verhovens (nīderlandiešu: Paul Verhoeven, dzimis 1938. gada 18. jūlijā) ir nīderlandiešu kinorežisors un scenārists. Viņa filmas ir pazīstamas ar tajā attēloto vardarbību un seksuālo saturu. Pārsvarā veidojis filmas drāmas un zinātniskās fantastikas žanrā. Verhovens ir viens no pazīstamākajiem un veiksmīgākajiem nīderlandiešu kinorežisoriem

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atpazīstamību ieguvis ar romantisko drāmu Turks fruit (1973), kas tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā filma svešvalodā". Filmā galveno lomu atveidoja Ritgers Hauers, kurš vēlāk ar režisoru sadarbojies vairākkārt. Vēlāk Nīderlandē režisējis vēsturisko drāmu Keetje Tippel (1975), kara filmu Soldaat van Oranje (1977), pusaudžu drāmu Spetters (1980) un psiholoģisko trilleri De vierde man (1983).

1985. gadā Verhovens izlaida savu pirmo Holivudas filmu Flesh and Blood. Vēlāk Verhovenam izveidojās veiksmīga karjera ASV, veidojot tādas zinātniskās fantastikas filmas kā "Robots policists" (RoboCop, 1987), "Atcerēties visu" (1990), "Zvaigžņu kuģa kareivji" (1997) un "Neredzamais cilvēks" (Hollow Man, 2000), kā arī erotisko trilleri "Pamatinstinkts" (1992).

Vēlāk atgriezies Eiropā, kur uzņēmis nīderlandiešu kara filmu "Melnā grāmata" (Zwartboek, 2006), franču psiholoģisko trilleri "Viņa" (2016) un reliģisko drāmu "Apmātība" (2021). "Melnā grāmata" un "Viņa" tika nominētas BAFTA kino balvai kategorijā "Labākā filma svešvalodā", savukārt "Viņa" saņēma Zelta globusa balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā" un Cēzara balvu par "Labāko filmu". 2008. gadā, Nīderlandē veiktajā aptaujā "Melnā grāmata" tika atzīta par visu laiku labāko nīderlandiešu filmu.[1] Saņēmis arī divas Zelta avenes balvas kategorijās "Sliktākā filma" un "Sliktākais režisors" par erotisko filmu "Šova meičas" (Showgirls, 1995). Verhovens ir viens no retajiem, kurš ir pieņēmis šo balvu un pats pirmais, kurš ir apmeklējis un saņēmis balvu klātienē.

Verhovena filmas kopumā ir saņēmušas deviņas Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «'Zwartboek' verkozen tot beste Nederlandse film». NU (holandiešu). 2008-10-02. Skatīts: 2022-05-26.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]