Nīderlande

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Nīderlandes Karalistes daļu Rietumeiropā. Par visu karalisti skatīt rakstu Nīderlandes Karaliste.
Nīderlande
Netherlands
Nīderlandes karogs Nīderlandes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeJe maintiendrai  (franciski)
Ik zal handhaven  (nīderlandiski)
Man jāstāv stingri
HimnaHet Wilhelmus
Location of the Netherlands
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Amsterdama1
52°21′N 04°52′E
Valsts valodas nīderlandiešu valoda2
Etniskās grupas (2008) 80,7% nīderlandieši
15,0% ES pilsoņi
4,3% citi
Valdība Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Vilems Aleksandrs
 -  Premjerministrs Marks Rite
Neatkarība no Felipes II pēc Astoņdesmitgadu kara 
 -  Deklarēta 1581. gada 26. jūlijā 
 -  Atzīta 1648. gada 30. janvārī3 
Iestāšanās ES 1957. gada 25. martā
Platība
 -  Kopā 41 543 km² (135.)
 -  Ūdens (%) 18,41
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 16 819 595 (63.)
 -  Blīvums 406/km² (24.)
IKP (PPP) 2010. gada aprēķins
 -  Kopā $676,895 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $40 764[1] 
HDI (2010) 0,890 (ļoti augsts) (7.)
Valūta Eiro4 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .nl5
ISO 3166-1 kods 528 / NLD / NL
Tālsarunu kods +31
1 Lai arī Amsterdama ir konstitucionālā galvaspilsēta, valdība atrodas Hāgā.
2 Oficiāla ir arī rietumfrīzu valoda, lai arī tajā runā tikai Frīzijā; Nīderlandes lejassakšu un limburgiešu valoda ir oficiāli atzītas reģionālas valodas.
3 Vestfālenes miera līgums
4 Pirms 2002. gada Nīderlandes guldenis
5 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nīderlande (nīderlandiešu: Nederland, izrunā: [ˈneɪdərlɑnt]) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos — ar Beļģiju. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Lai gan valsts galvaspilsēta ir Amsterdama, valsts valdība atrodas Hāgā. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa.

Regulāri Nīderlande tiek saukta par Holandi, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provincēm: uz Ziemeļholandi un Dienvidholandi.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos Nīderlande bija sadrumstalota mazās valstiņās, hercogistēs. Katrai no tām bija savs valdnieks un tās bieži savā starpā karoja. 14. gadsimtā par vairums valstiņām kontroli ieguva Filips Plikpauris (Filips de Stoute). No 1385. līdz 1433. gadam viņš un viņa pēcteči bija apvienojuši teju vai visu mūsdienu Nīderlandes teritoriju vienā vienotā valstī. Kad 1477. gadā tika nogalināts Šarls Plikpauris (franču: Charles le Téméraire), valsti mantoja viņa meita Burgundijas Marija, kas apprecējās ar Maksimiliānu I no Habsburgu dinastijas. Līdz ar to, šajā teritorijā daudzus turpmākos gadus valdīja šīs dinastijas pārstāvji.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande atrodas Rietumeiropā, Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskalo Ziemeļjūra.

Nīderlande satelītuzņēmums 2000. gada maijā

Liela daļa no valsts teritorijas tika iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo ap 60% valsts iedzīvotāju, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m virs jūras līmeņa. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zema zeme".

Nīderlandi var sadalīt divās daļās — ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa ir Reinas un Māsas upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas.

Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150-320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne un Vālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 m.

Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju ietekas: Reinas, Māsas un Seldas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņainas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un pastāv liels plūdu risks.

Nīderlandes klimats ir mērens jūras klimats, vasara nav karsta, bet ziema nav auksta. Jūlija vidējā temperatūra ir 16-17 °C, janvārī tā ir ap +2 °C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni no Austrumeiropas, krīt sniegs, temperatūra noslīd zem nulles un kanālos var izveidoties ledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.

Valdība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande ir konstitucionālā monarhija ar parlamentu (Staten Generaal), kuru veido divas palātas: Nīderlandes senāts (75 locekļi) un Nīderlandes apakšpalāta (150 locekļi). Senāta locekļus ievēl netiešās velēšanās, un viņiem ir ierobežotas pilnvaras. Apakšpalātas locekļus ievēl vispārējās vēlēšanās. Abu palātu locekļi tiek ievēlēti uz četriem gadiem.

Valsts galva ir monarhs, pašlaik karalis Vilems Aleksandrs, bet valdības galva ir premjerministrs, kopš 2010. gada 14. oktobra Marks Rite.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni 80% no valsts iedzīvotājiem ir nīderlandieši. No atlikušajiem iedzīvotājiem vairums ir ieceļotāji no Indonēzijas, Marokas, Surinamas un Turcijas.

67% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Lielākās Nīderlandes pilsētas ir Amsterdama, Roterdama, Hāga un Utrehta. Šīs pašas pilsētas ap sevi veido arī lielākās valsts aglomerācijas.

Vieta Pilsēta Province Iedz. Vieta Pilsēta Province Iedz.
skatīt  diskusija  labot

Amsterdama
Amsterdama

1 Amsterdama Ziemeļholande 778 825 11 Apeldorna Gelderlande 155 726
2 Roterdama Dienvidholande 611 000 12 Enshede Overeisela 154 017
3 Hāga Dienvidholande 488 553 13 Hārlema Ziemeļholande 150 611
4 Utrehta Utrehta 307 081 14 Arnema Gelderlande 147 018
5 Eindhovena Ziemeļbrabante 213 809 15 Amersforta Utrehta 126 750
6 Tilburga Ziemeļbrabante 203 492 16 Dordrehta Dienvidholande 118 540
7 Almere Flevolande 188 160 17 Zūtermēra Dienvidholande 118 020
8 Groningena Groningena 187 298 18 Zvolle Overeisela 118 000
9 Breda Ziemeļbrabante 173 299 19 Leidene Dienvidholande 117 480
10 Neimegena Gelderlande 164 165 20 Māstrihta Limburga 116 200


Tautsaimniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana.

Kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande ir vairāku slavenu gleznotāju dzimtene. No tiem slavenākie ir Rembrants, Johanness Vermērs, Jans Stēns, Vinsents van Gogs un Pīts Mondrians.

Sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispopulārākais sporta veids Nīderlandē ir futbols. Nīderlandes futbola izlase trīs reizes ir spēlējusi Pasaules kausa finālā (1974., 1978. un 2010. gadā). Visas trīs reizes tā piekāpās saviem pretiniekiem. Dažādus Eiropas futbola kausus ir ieguvuši šādi nīderlandiešu futbola klubi: Amsterdamas "Ajax", Roterdamas "Feyenoord" un PSV Eindhoven. Slavenākie nīderlandiešu futbolisti ir Johans Kruifs, Marko van Bastens, Rūds Gullits, Deniss Bergkamps, Patriks Kleiverts un Rūds van Nistelrojs.

Nākošie populārākie sporta veidi ir lauka hokejs un volejbols. No individuālajiem sporta veidiem vispopulārākie ir teniss, vingrošana un golfs.

Nīderlandes sportisti Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir ieguvuši 230 medaļas, bet Ziemas Olimpiskajās spēlēs — 78 medaļas.

Atsauces un piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Netherlands. International Monetary Fund. Atjaunināts: 6 May 2011.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]