Nīderlande
Vikipēdijas raksts
| Koninkrijk der Nederlanden
Nīderlandes Karaliste
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: Je maintiendrai (franciski) Ik zal handhaven (nīderlandiski) Man jāstāv stingri |
||||||
| Himna: Het Wilhelmus |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) |
Amsterdama1 |
|||||
| Valsts valodas | Nīderlandiešu valoda2 | |||||
| Valdība | Parlamentāra demokrātija un konstitucionāla monarhija | |||||
| - | Monarhs | Karaliene Beaktrise | ||||
| - | Prejerministrs | Jans Peters Balkenende | ||||
| Neatkarība | no Felipes II pēc Astoņdesmitgadu kara | |||||
| - | Deklarēta | 1581. gada 26. jūlijā | ||||
| - | Atzīta | 1648. gada 30. janvārī3 | ||||
| Iestāšanās ES | 1957. gada 25. martā | |||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 41 526 km² (135.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 18,41 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2008. g. | 16 440 113 (61.) | ||||
| - | Blīvums | 396/km² (25.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $647,966 billion[1] (20.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $38 994[1] (10.) | ||||
| HDI (2005) | ▲ 0,953 (augsts) (9.) | |||||
| Valūta | Eiro4 (EUR) |
|||||
| Laika zona | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .nl5 | |||||
| ISO 3166-1 kods | 528 / NLD / NL | |||||
| Tālsarunu kods | +31 | |||||
| 1 | Lai arī Amsterdama ir konstitucionālā galvaspilsēta, valdība atrodas Hāgā. | |||||
| 2 | Oficiāla ir arī rietumfrīzu valoda, lai arī tajā runā tikai Frīzijā; Nīderlandes lejassakšu un limburgiešu valoda ir oficiāli atzītas reģionālas valodas. | |||||
| 3 | Vestfālenes miera līgums | |||||
| 4 | Pirms 2002. gada Nīderlandes guldenis | |||||
| 5 | Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. | |||||
Nīderlande, oficiālais nosaukums Nīderlandes Karaliste (nīderlandiešu: Koninkrijk der Nederlanden) ir Rietumeiropas valsts, to apskalo Ziemeļjūra, robežojas ar Vāciju un Beļģiju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija
Nīderlande atrodas Rietumeiropā, Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskalo Ziemeļjūra.
Interesanti ir tas, ka liela daļa no valsts teritorijas bija iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo 60% valsts iedzīvotāju skaita, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m vjl. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zemeņu zeme".
Nīderlandi var sadalīt divās daļās - ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa ir Reinas un Māsas upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas.
Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150-320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne un Vālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 m.
Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju ietekas: Reinas, Māsas un Seldas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņainas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un ir liels plūdu risks.
Nīderlandes klimats ir mērens jūras klimats, vasara nav karsta, bet ziema nav auksta. Jūlija vidējā temperatūra ir 16-17°C, janvārī tā ir ap +2°C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni no Austrumeiropas, krīt sniegs, temperatra noslīd zem nulles un kanālos var izveidoties ledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.
[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes
|
|
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
||||||||||||||
|
|||||
|
|||||
