Nīderlande

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Nīderlandes Karalistes daļu Rietumeiropā. Par visu karalisti skatīt rakstu Nīderlandes Karaliste.
Nīderlande
Netherlands
Nīderlandes karogs Nīderlandes ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeJe maintiendrai  (franciski)
Ik zal handhaven  (nīderlandiski)
Man jāstāv stingri
HimnaHet Wilhelmus
Location of the Netherlands
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Amsterdama1
52°21′N 04°52′E
Valsts valodas nīderlandiešu valoda2
Etniskās grupas (2008) 80,7% nīderlandieši
15,0% ES pilsoņi
4,3% citi
Valdība Parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Vilems Aleksandrs
 -  Premjerministrs Marks Rite
Neatkarība no Felipes II pēc Astoņdesmitgadu kara 
 -  Deklarēta 1581. gada 26. jūlijā 
 -  Atzīta 1648. gada 30. janvārī3 
Iestāšanās ES 1957. gada 25. martā
Platība
 -  Kopā 41 543 km² (134.)
 -  Ūdens (%) 18,41
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. g. 16 819 595 (63.)
 -  Blīvums auto/km² (24.)
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā $717,146 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $42 586[1] 
Džini koef. (2011) 25,8 (zems) (111.)
HDI (2013) 0,915 (ļoti augsts) (4.)
Valūta Eiro4 (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .nl5
ISO 3166-1 kods 528 / NLD / NL
Tālsarunu kods +31
1 Lai arī Amsterdama ir konstitucionālā galvaspilsēta, valdība atrodas Hāgā.
2 Oficiāla ir arī rietumfrīzu valoda, lai arī tajā runā tikai Frīzijā; Nīderlandes lejassakšu un limburgiešu valoda ir oficiāli atzītas reģionālas valodas.
3 Vestfālenes miera līgums
4 Pirms 2002. gada Nīderlandes guldenis
5 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nīderlande (nīderlandiešu: Nederland, izrunā: [ˈneɪdərlɑnt]) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes. To ziemeļos un rietumos apskalo Ziemeļjūra, austrumos tā robežojas ar Vāciju, bet dienvidos ar Beļģiju. Nīderlandes kopējā platība ir 41 543 km² un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos atrodas uz ļoti zemi novietotas zemes, bet virzoties uz valsts austrumiem un dienvidiem reljefs kļūst augstāks līdz pašos dienvidos sasniedz 150 līdz 320 metru augstumu. Nīderlandi regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Nīderlande ar 16 856 620 iedzīvotājiem ir septītā lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts.

Nīderlandē ir parlamentāra demokrātija un konstitucionālā monarhija, kas sastāv no 12 provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Amsterdama, bet valsts valdība atrodas Hāgā. Lai gan tā ir viena no mazākajām valstīm Eiropā, tai vienmēr ir bijusi nozīmīga loma Eiropas dzīvē. Kopā ar Beļģiju un Luksemburgu, Nīderlande veido tā saukto Beniluksa ekonomisko savienību. Lai gan valsts galvaspilsēta ir Amsterdama, valsts valdība atrodas Hāgā. Nīderlande 1952. gadā kļuva par Eiropas Kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Niderlande kopš 1985. gada ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro.

Nīderlande ir ES, Eirozonas, PTO, G10, NATO, OECD un Beniluksa ekonomiskās savienības dibinātājvalsts. ANO dalībvalsts. Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas un piecu internacionālo tiesu mītnes vieta. Tai ir divpadsmitais augstākāis IKP pasaulē uz vienu cilvēku. 2013. gadā Nīderlande tika atzīta kā ceturtā laimīgākā valsts pasaulē, tas lielākoties saistīts ar augsto dzīves līmeni.

Regulāri Nīderlande tiek saukta par Holandi, lai gan patiesībā šis termins attiecas tikai uz divām Nīderlandes provincēm: uz Ziemeļholandi un Dienvidholandi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki dzīvoja Nīderlandes teritorijā jau neolīta laikmetā. Sākumā šeit mājoja ķelti, bet pēc tam ienāca arī ģermāņu ciltis. 5. gadsimtā teritorija tika iekļauta Franku valstī. No 870. gada ietilpa Austrumfranku karalistē, bet no 925. gada Svētajā Romas impērijā.

Viduslaikos Nīderlande bija sadrumstalota mazās valstiņās, hercogistēs. Katrai no tām bija savs valdnieks un tās bieži savā starpā karoja. 12. gadsimtā sākās pilsētu attīstība, radās pirmās cunftes. No valstiņām visstiprākā bija Holande, kas pakļāva arī daudzas pārējās. 14. gadsimtā par vairums valstiņām kontroli ieguva Filips Plikpauris (Filips de Stoute). 1433. gadā vispirms Holandi, bet pēc tam lielāko daļu mūsdienu Nīderlandes teritorijas pakļāva Burgundija. No 1385. līdz 1433. gadam viņš un viņa pēcteči bija apvienojuši teju vai visu mūsdienu Nīderlandes teritoriju vienā vienotā valstī. Kad 1477. gadā tika nogalināts Šarls Plikpauris (Charles le Téméraire), valsti mantoja viņa meita Burgundijas Marija, kas apprecējās ar Maksimiliānu I no Habsburgu dinastijas. Līdz ar to, šajā teritorijā daudzus turpmākos gadus valdīja šīs dinastijas pārstāvji.

1648. gadā Spānijas karalis Filips VI atzina Holandes neatkarību un līdz ar to šī valsts, kuru veidoja vairākas provinces, pastāvēja līdz pat 1795. gadam. Daudzi vēsturnieki uzskata Nīderlandi par pirmo kapitālistisko valsti pasaulē, jo tai bija ļoti izcili attīstīta tirdzniecība, kā arī pirmās biržas un apdrošināšanas kompānijas. No 1795. gada līdz 1815. gadam Nīderlandi tieši kontrolēja Francija. Kad Napoleonu sakāva pie Leipcigas, Nīderlande pasludināja sevi par neatkarīgu valsti un 1815. gada Vīnes kongress to pasludināja par Nīderlandes Apvienoto Karalisti, kurā ietilpa arī Beļģija. 19. gadsimtā valstī notika straujš industrializācijas process.

Daudzi vēsturnieki neatzīst holandiešu dalību Pirmajā Pasaules karā, jo tā ieturēja neitralitāti. Tiesa, pēdējā laikā šis viedoklis sāk mainīties, jo valsts tomēr netiešā veidā ietekmēja kara procesus. Arī Otrā Pasaules karā tika ieņemta līdzīga pozīcija, taču daudzos procesos dalība tomēr tika ņemta. Pēc kara gados Nīderlande nostiprināja kontaktus ar kaimiņvalstīm un iekļāvās Beniluksa savienībā, kā arī bija 12 NATO dibinātāju vidū un viena no ES dibinātājvalstīm.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande satelītuzņēmums 2000. gada maijā

Nīderlande atrodas Rietumeiropā, Viduseiropas līdzenuma rietumos. Ziemeļos un rietumos to apskalo Ziemeļjūra. Tās teritorija aizņem 41 543 km², kura sastāv no 33 893 km² sauszemes un 7 650 km² ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir 134. lielākā valsts pasaulē un 31. lielākā valsts Eiropā. Nīderlandes dienvidu un austrumu daļa atrodas augstāk virs jūras līmeņa, austrumos ir paugurains reljefs. Pašos dienvidos virsa paceļas 150-320 m augstumā, turpat atrodas arī valsts augstākā virsotne un Vālsbergas augstiene ar augstumu līdz 321 metriem virs jūras līmeņa. Augstiene ir tikai par 11 metriem augstāka ne kā Gaiziņkalns.

Nīderlandi var sadalīt divās daļās — ziemeļos atrodas ļoti zemu novietotas zemes, no kurām liela daļa ir Reinas un Māsas upju deltas. Jūras krastā ir smilšu kāpu josla līdz 405 km platumā un 60 m augstumā, kuras kopā ar veselu dambju un slūžu sistēmu aizsargā valsts teritoriju no applūšanas. Zemākā vieta zem jūras līmeņa ar -6,76m ir Zuidplastpolders, kas atrodas valsts rietumu daļā. Virzoties uz ziemeļiem, augstums virs jūras līmeņa pakāpeniski samazinās līdz pat Ziemeļjūras krastiem ziemeļrietumos.

Nīderlandes teritorijā atrodas dažu lielu upju ietekas kā Reinas, Māsas un Seldas, kuras veido lielu deltu. Upes ir ūdeņainas visu gadu, to gultnes ir iztaisnotas un savienotas ar daudziem kanāliem, bet notece ir noregulēta. Saneši noved pie tā, ka upju ūdens līmenis lēnām paaugstinās un pastāv liels plūdu risks. Liela daļa no valsts teritorijas tika iegūta, nosusinot jūru. Apmēram puse valsts teritorijas, kur dzīvo ap 60% valsts iedzīvotāju, atrodas zem jūras līmeņa. Vēl 1/3 teritorijas atrodas līdz 1 m virs jūras līmeņa. Nīderlande tulkojumā nozīmē "zema zeme". Krasta līnijas kopējais garums ir 451 kilometrs.

Valstī ir divdesmit nacionālie parki un simtiem citu dabas rezervātu un liegumu ar ezeriem, mežiem, kāpām un citiem biotopiem. 1871. gadā tika nocirsts pēdējais dabiskais Nīderlandes mežs, tāpēc šodien redzamie koki ir ieviesti mākslīgi un lielākā daļa no tiem pat nenāk no Nīderlandes.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlandē valdošais vējš ir dienvidrietumu, tāpēc teritorijā valda mērens jūras klimats, kam raksturīgas vēsas vasaras un maigas ziemas. Vidējā gada gaisa temperatūra valsti ir 10 grādi pēc Celsija. Jūlija vidējā temperatūra svārstās no 16°C līdz 17°C, janvārī temperatūra svārstās ap +2°C. Dažreiz, kad šeit nokļūst anticikloni no Austrumeiropas, krīt sniegs, temperatūra noslīd zem nulles un kanālos var izveidoties ledus sega. Gada nokrišņu daudzums ir ap 800 mm.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande iedalās 12 administratīvajās provincēs, kas tālāk iedalās 458 municipalitātēs. Nīderlandē ir tādas provinces kā Dienvidholande, Drente, Flevolande, Frīzlande, Gelderlande, Groningena, Limburga, Overeisela, Utrehta, Zēlande, Ziemeļbrabante un Ziemeļholande. Nīderlandei pieder arī divas aizjūras teritorijas - Nīderlandes Antiļu salas un Aruba Karību jūrā.

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande ir konstitucionālā monarhija ar parlamentu (Staten Generaal), kuru veido divas palātas: Nīderlandes senāts (75 locekļi) un Nīderlandes apakšpalāta (150 locekļi). Senāta locekļus ievēl netiešās velēšanās, un viņiem ir ierobežotas pilnvaras. Apakšpalātas locekļus ievēl vispārējās vēlēšanās. Abu palātu locekļi tiek ievēlēti uz četriem gadiem.

Valsts galva ir monarhs, pašlaik karalis Vilems Aleksandrs, bet valdības galva ir premjerministrs, kopš 2010. gada 14. oktobra Marks Rite.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlandē dzīvo 16 miljoni iedzīvotāju. Līdz ar to tā ir desmitā lielākā valsts Eiropā un 64. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. No 1900. līdz 1950. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 5,1 līdz 10 miljoniem, bet no 1951. līdz 2000. gadam iedzīvotāju skaits pieauga no 10 līdz 16 miljoniem iedzīvotājiem. Pēc 2013. gada datiem vidējais dzīves ilgums ir 81 gads. Vidējais dzīves ilgums sievietēm ir 83 gadi, bet vīriešiem 79 gadi. Uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir divi imigranti.

Valsts iedzīvotāju sastāvs etniskajā ziņā ir dažāds. Lielāko daļu veido etniskie nīderlandieši. No atlikušajiem iedzīvotājiem vairums ir ieceļotāji no Indonēzijas, Marokas, Surinamas un Turcijas. Pēc 2005. gada datiem holandieši veido 80,9 % no kopējās populācijas, bet lielākās minoritātes ir indonēzieši 2,4%, vācieši 2,4%, turki 2,2%, surinamieši 2 %, marokāņi 1,9%, bet citas nacionalitātes veido 8,2 %. Nīderlandieši ir garākie cilvēki pasaulē, vīriešu vidējais garums ir 1,81 metri, bet sieviešu 1,67 metri.[2] Cilvēki dienvidos ir vidēji par diviem centimetriem īsāki ne kā ziemeļos. Kaut gan valsts valoda ir nīderlandiešu valoda, valsts ir ļoti internacionāla, tik pat kā ikviens tās iedzīvotājs brīvi pārvalda un var sazināties angļu valodā.

Nīderlandē ir vairākas lielas pilsētas, kā Amsterdama, Roterdama, Hāga, Utrehta un Eindhovena. Šīs pašas pilsētas ap sevi veido arī lielākās valsts aglomerācijas. 67% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās.

Vieta Pilsēta Province Iedz. Vieta Pilsēta Province Iedz.
skatīt  diskusija  labot

Amsterdama
Amsterdama

1 Amsterdama Ziemeļholande 778 825 11 Apeldorna Gelderlande 155 726
2 Roterdama Dienvidholande 611 000 12 Enshede Overeisela 154 017
3 Hāga Dienvidholande 488 553 13 Hārlema Ziemeļholande 150 611
4 Utrehta Utrehta 307 081 14 Arnema Gelderlande 147 018
5 Eindhovena Ziemeļbrabante 213 809 15 Amersforta Utrehta 126 750
6 Tilburga Ziemeļbrabante 203 492 16 Dordrehta Dienvidholande 118 540
7 Almere Flevolande 188 160 17 Zūtermēra Dienvidholande 118 020
8 Groningena Groningena 187 298 18 Zvolle Overeisela 118 000
9 Breda Ziemeļbrabante 173 299 19 Leidene Dienvidholande 117 480
10 Neimegena Gelderlande 164 165 20 Māstrihta Limburga 116 200


Releģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No kopējā iedzīvotāju skaita 39% pieder kādai releģijai, no tiem tikai apmēram 5,6% regulāri apmeklē baznīcu. Pēc 2010. gadā veiktās aptaujas 28 % no aptaujātajiem respondentiem tic, ka pastāv Dievs. 39 % tic ka ir kaut kas līdzīgs Dievam, bet 30 % netic nekādai gara vai Dieva esamībai. Pēc 2005. gada datiem 51,3% nepieder nevienai releģijai, 24,6% pieder pie katoļiem, 14,8% pie protestantiem, 5,8% pie pie islāma, 1,4% pie pie hinduisma, 1,2% pie budisma un 0,9% pie citas releģijas.

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākās tautsaimniecības nozares ir pārtikas pārstrāde, ķīmiskā rūpniecība, naftas pārstrādes rūpniecība, elektriskā un elektroniskā aprīkojuma ražošana. Tai ir attīstīta lauksaimniecības nozare, un valsts ir plaši pazīstama ar saviem augiem un grieztajiem ziediem. Roterdamas osta ir visnoslogotākā osta visā Eiropā. Tā apkalpo milzīgas iekšzemes teritorijas, tostarp Vāciju un Centrāleiropu.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nīderlande ir vairāku slavenu gleznotāju dzimtene. No tiem slavenākie ir Rembrants, Johanness Vermērs, Jans Stēns, Vinsents van Gogs un Pīts Mondrians.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispopulārākais sporta veids Nīderlandē ir futbols. Nīderlandes futbola izlase trīs reizes ir spēlējusi Pasaules kausa finālā (1974., 1978. un 2010. gadā). Visas trīs reizes tā piekāpās saviem pretiniekiem. Dažādus Eiropas futbola kausus ir ieguvuši šādi nīderlandiešu futbola klubi: Amsterdamas "Ajax", Roterdamas "Feyenoord" un PSV Eindhoven. Slavenākie nīderlandiešu futbolisti ir Johans Kruifs, Marko van Bastens, Rūds Gullits, Deniss Bergkamps, Patriks Kleiverts un Rūds van Nistelrojs.

Nākošie populārākie sporta veidi ir lauka hokejs un volejbols. No individuālajiem sporta veidiem vispopulārākie ir teniss, vingrošana un golfs.

Nīderlandes sportisti Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir ieguvuši 230 medaļas, bet Ziemas Olimpiskajās spēlēs — 78 medaļas.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]