Romija Šneidere

Vikipēdijas lapa
Romija Šneidere
Romy Schneider
Romija Šneidere
Romija Šneidere 1973. gadā
Dzimusi Rosemarie Magdalena Albach
1938. gada 23. septembrī
Valsts karogs: Vācijas Impērija Vīne, Trešais reihs (tagad Karogs: Austrija Austrija)
Mirusi 1982. gada 29. maijā (43 gadu vecumā)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Nodarbošanās aktrise
Darbības gadi 1953—1982
Vecāki

Romija Šneidere (vācu: Romy Schneider; dzimusi 1938. gada 23. septembrī, mirusi 1982. gada 29. maijā) bija vācu un franču aktrise,[1] Austrijas, Vācijas un Francijas kino zvaigzne. Romija Šneidere kopā ar Marlēnu Dītrihu un Hildegardu Knefu ir viena no slavenākajām 20. gadsimta vācu aktrisēm, kura ieguva starptautiskus panākumus un slavu.

Romija Šneidere filmā debitēja 15 gadu vecumā. Kopā ar māti Magdu Šneideri viņa spēlēja melodramatiskajās filmās "Kad atkal zied baltie ceriņi" (1953) un "Maršs imperatoram" (1955). 1955.—1957. gadā Romija filmējās Austrijas imperatores Elizabetes lomu Ernsta Mariškas filmu triloģijā "Sisī" ("Karalienes jaunība", "Sisija, jaunā karaliene", "Sisija, karalienes liktenis") un ieguva starptautisku atzinību.[2]

Meklējot sarežģītākas lomas, Šneidere 1958. gadā devās uz Parīzi, kur debitēja kā teātra aktrise Džona Forda traģēdijā "Žēl, ka viņa ir staigule". 1963. gadā Romija Šneidere ASV spēlēja filmā "Kardināls" (1963), par kuru viņa ieguva nomināciju Zelta globusa balvai. 1969. gadā Šneidere filmā "Baseins" spēlēja kopā ar Alēnu Delonu.[2]

20. gadsimta 70. gados Romija Šneidere bija savas aktiera karjeras virsotnē. Viņa filmējās varoņu lomās pie slaveniem filmu veidotājiem Kloda Sotē, Andžeja Žulavska un Lukīno Viskonti un kļuva par vienu no tā laika veiksmīgākajām franču kino aktrisēm. Par lomām filmās "Vissvarīgākais ir mīlēt" (L'important c'est d'aimer, 1975) un "Parasts notikums" (Une histoire simple, 1978) Romijai Šneiderei tika piešķirta Cēzara balva kā labākai aktrisei.[2]

Pēdējā filma "Nepazīstamā no Sansusī" ar Romijas Šneideres piedalīšanos tika izlaista 1982. gadā, dažas nedēļas pirms aktrises nāves.[2] 2008. gadā Romijai Šneiderei (pēc nāves) piešķirta Cēzara balva par izciliem sasniegumiem kinematogrāfijā.

1981. gada jūlijā nelaimes gadījumā gāja bojā Romijas Šneideres 14 gadus vecais dēls. Viņa pati nomira 1982. gada 29. maijā, 43 gadu vecumā. Ārsta slēdziens par nāves iemeslu bija sirds apstāšanās. Iespējams, sirds bija novājināta pirms vairākiem mēnešiem veiktas nieru operācijas dēļ.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kino. Kinoskatītāja rokasgrāmata. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1980. 475.—476. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 "Romija Šneidere". Kino (Latvijas Republikāniskais Kinofilmu iznomāšanas kantoris) (Nr. 12 (01.12.1988)): 24.—26. lpp.
  3. «Romy Schneider ne s'est pas suicidée». parismatch.com.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hans-Jürgen Tast. Romy Schneider: ein Leben auf Titelseiten; [anlässlich des 70. Geburtstags der Schauspielerin Romy Schneider] [Romy Schneider: a life on front pages; [on the occasion of the 70th birthday of actress Romy Schneider]]. Kulleraugen (vācu) 36. Schellerten : Kulleraugen-Medienschriften, 2008. 33. lpp. ISBN 978-3-88842-036-8.
  • Veidne:Ill (2009) Romy Schneider (in German). Rowohlt Verlag. ISBN 978-3-499-50669-7