Rubika kubs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rubika Kubs
Rubik's cube.svg
Citi nosaukumi Kubiks Rubiks
Izgudrotājs Ernē Rubiks
Kompānija Ideal Toys
Valsts Ungārija
Oficiālā mājaslapa
Rubik's cube, variations 2×2×2 - 7×7×7.jpg

Rubika kubs ir telpiska matemātiskā rotaļlieta kuba formā, ko 1974. gadā[1] izgudroja Ungārijas arhitektūras profesors un tēlnieks Erno Rubiks. Sākumā tas tika saukts par "Burvju kubu"[2], ko licencējis Rubiks un 1980. gadā tika pārdots kompānijai Ideal Toys. Līdz 2009. gada janvārim visā pasaulē ir pārdoti 350 miljoni Rubika kubu.[3][4] Klasiskajā Rubika kubā katra no sešām skaldnēm ir pārklāta ar deviņām uzlīmēm, kādā no sešām krāsām (tradicionāli balta, sarkana, zila, oranža, zaļa un dzeltena). Rotācijas mehānisms ļauj katru skaldni pagriezt neatkarīgi no citām, tā sajaucot krāsas. Lai šo mīklu atrisinātu, katrai skaldnei jābūt vienā krāsā. Līdzīgas mīklas pašlaik tiek ražotas ar dažādiem uzlīmju skaitiem un ne tikai kuba formā.

Kuba izmēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Standarta Rubika kuba izmēri ir 3×3×3 kubiņi, taču tiek ražoti arī citu izmēru kubi. Vismazākie izmēri ir 2×2×2, tas ir visvienkāršākais grozāmais kubs. Vēl ir 4×4×4, 5×5×5, 6×6×6, 7×7×7, 9x9x9 un pat 11x11x11. Kubiem, kas lielāki par 7×7×7 (ieskaitot) skaldnes vairs netiek izgatavotas plakanas, bet gan izliektas uz āru. Arī to rotācijas mehānismā ir dažādas īpatnības, lai šāds kubs spētu darboties pareizi.

Kuba salikšanas rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaulē ātrākais Rubika kuba salikšanas rekords pieder latviešu izcelsmes austrālietim Fēliksam Zemdegam. 3x3x3 kubu viņš ir salicis 5,66 sekundēs.[5] Fēliksa vidējais laiks ir 7,64 sekundes.

Latvijā ātrākais Rubika kuba licējs ir Boriss Benzerruki.[nepieciešama atsauce] Viņa vidējais kuba salikšanas laiks ir 15 sekundes.[6]

Kuba matemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuba 3x3x3 visu iespējamo dažādo stāvokļu skaits ir aprēķināms kā (8! × 38−1) × (12! × 212−1)/2 = 43 252 003 274 489 856 000. Šajos aprēķinos netiek ņemts vērā centrālo kvadrātu novietojums.

2010.gadā programētājs Palo-Alto Tomass Rokiki, matemātikas skolotājs Gerberts Kocemba, matemātiķis Morli Devidsons un Google Inc. inženieris Džons Detridžs pierādīja, ka jebkuru Rubika Kuba konfigurāciju iespējams atrisināt ne vairāk kā ar 20 gājieniem. Turklāt par gājienu tika uzskatīts jebkuras skaldnes viens pagrieziens. [7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vilijams Fozeringhems (2007. gads). Fotheringham's Sporting Pastimes. Anova Books. 50. lpp. ISBN 1-86105-953-1.
  2. 'Driven mad' Rubik's nut weeps on solving cube... after 26 years of trying, Daily Mail Reporter, January 12, 2009. gada 12. janvāris (angliski)
  3. Viljamss Lī Ādams (2009-01-28). "The Rubik's Cube: A Puzzling Success". TIME. Atjaunināts: 2009-02-05.
  4. Alastair Jamieson (2009-01-31). (angliski) "Rubika Kubika izgudrotāks atgriežas ar Rubika 360". The Daily Telegraph (Londona). Atjaunināts: 2009-02-05.
  5. Robots saliek Rubika kubu ātrāk nekā cilvēks (krieviski)
  6. Boriss Benzerruki. Worldcubeassociation.org. Atjaunināts: 2012. gada 19. jūnijā.
  7. God's Number is 20. Atjaunināts: 2014. gada 4. septembrī.