Sāgas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fragments no Ņalas sāgas (Njáls saga) manuskripta (ap 1350).

Sāgas (īslandiešu: saga, daudzskaitlī: sögur, no segja - „stāstīt, runāt“) ir seno Ziemeļeiropas ģermāņu skaldu sacerēti mutvārdu varoņeposi, kas visilgāk saglabājās Īslandes viduslaiku kultūrā. Pēc 14. gadsimta sāgas pārvērtās par pasaku literatūru (Lygisögur). Sāgas parasti vēstī par teiksmainiem 9.-11. gadsimta notikumiem Īslandē, bet arī Norvēģijā, Dānijā un Zviedrijā. Tās satur arī vērtīgas norādes par vikingu braucieniem uz mūsdienu Lielbritāniju, Krieviju, Somiju, Igauniju un Latviju.

Sāgu autoru vārdi nav zināmi. Uzskata, ka viens no tiem ir bijis īslandiešu dziesminieks un valstsvīrs Snorri Sturlusons (1179 – 1241), kas sarakstījis pamācību skaldiem - "Jaunāko jeb Snorra Edu" (sauktu arī par Prozas Edu) un norvēģu ķēniņu hroniku "Heimskringlu", kurā ietverta Inglingu sāga (Ynglinga saga).

Līdz pat 14. gadsimta beigām Īslandē saglabājās tradīcija pārrakstīt un apkopot sāgas ilustrētās grāmatās, kurus izmantoja kā dāvanas un saglabāja kā dzimtu īpašumus. 17. gadsimta vidū Dānijas karaļa Frederika III uzdevumā bīskaps un literāts Brinjolfurs Sveinsons (Brynjólfur Sveinsson 1605. — 1675.) aicināja īslandiešus par maksu vai kā dāvanu atdot senos manuskriptus vai to kopijas karaļa glabāšanā. Šādā veidā viņš ieguva savā īpašumā arī divus sāgu krājumus, kas pazīstami ar latīņu nosaukumiem "Codex Flatöiensis" (īslandiešu: Flateyjarbók - "Grāmata no Plakanās salas", 225 lapas) un "Codex Regius" (Konungsbók - "Ķēninu grāmata", 45 lapas), kurus viņš 1662. gadā uzdāvināja dāņu karalim. Pārējos manuskriptus pēc viņa nāves izvazāja mantinieki, kas tos vairs neuzskatīja par lielu vērtību. Abas minētās grāmatas Dānijas valdība 1971. gadā atdeva Īslandes tautai un tie glabājas Arni Magnusona institūtā.


Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īslandiešu sāgas hronoloģiski mēdz iedalīt šādās grupās:

  • 11. - 12. gs. tapušās Svēto sāgas (Heilagra manna sögur), Apustuļu sāgas (Postola sögur) un Bīskapu sāgas (Biskupa sögur);
  • 1190. - 1230. gadā tapušās Ķēniņu sāgas (Konunga sögur);
  • 13. gs. tapušās Tagadnes sāgas (Samtíðarsögur);
  • 13. gs. beigās tapušās Bruņinieku sāgas (Riddarasögur);
  • 13. gs. beigās tapusī Storlungu sāga (Sturlunga saga);
  • 13. - 14. gs. beigās tapušās Senatnes sāgas (Fornaldarsögur Norðurlanda);
  • 13. - 14. gs. tapušās Īslandiešu sāgas (Íslendinga sögur).

Īslandiešu sāgu (Íslendinga sögur) uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Snorri Sturlusons (K. Kroga zīmējums 19.gs.).
  • Bjarnar saga (Hítdœlakappa) – „Sāga par Bjernu“
  • Egils saga (Skallagrímssonar) – „Sāga par Egīlu Skallagrimsonu
  • Eyrbyggja saga – „Sāga par Eires ļaudīm“
  • Fóstbrœðra saga – „Sāga par Zobenbrāļiem“
  • Gísla saga (Súrssonar) – „Sāga par Gizli Sursonu”
  • Gunnlaugr Ormstungas saga – „Sāga par Gunlaugu Čūskasmēli“
  • Hávarðer saga (Ísfirðings) – „Sāga par Hárvarðru no Ledusfjorda“
  • Hœnsa Þóris saga – „Sāga par Vistu Thoriru“
  • Laxdœla saga – „Sāga par Laksárdalras ļaudīm“
  • Bárðar saga (Snæfellsáss) - „Sāga par Bárðuru Snæfellsásu"
  • Bandamanna saga – „Sāga par sabiedrotajiem“
  • Grettis saga (Ásmundarsonar) – „Sāga par Grettiru Ásmundarsonu”
  • Hallfreðar saga – „Sāga par skaldu Hallfreðru Óttarsonu”
  • Heiðarvíga saga – „Sāga par kauju Augstajā purvā“
  • Kormáks saga – „Sāga par Kormáku Mīlas dziesminieku“
  • Ljósvetninga saga – „Sāga par Ljósavatnas ļaudīm“
  • Reykdœla saga (vai Víga-Skútu) – „Sāga par Vémundru no Reykjadalras“
  • Valla-Ljóts saga – „Sāga par Valla-Ljótu”
  • Vatnsdœla saga – „Sāga par Vatnsdalras ļaudīm”
  • Viga-Glúms saga - „Sāga par Víga-Glúmu”
  • Droplaugarsona saga – „Sāga par Droplauga dēliem“
  • Hrafnkels saga (Freysgoða) – „Sāga par Frejas priesteri Hrafnkelu“
  • Þorsteins saga hvita – „Sāga par Torsteinu Gudro“
  • Vapnfirðinga saga - „Sāga par Vápnafjorda ļaudīm“
  • Brennu Njáls saga – „Sāga par Ņalu Gudro“

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]