Sātana izdzinējs

Vikipēdijas lapa
Sātana izdzinējs
Oriģinālais
nosaukums
The Exorcist
Žanrs šausmu filma
Režisors Viljams Frīdkins
Producents Viljams Pīters Bletijs
Scenārija autors Viljams Pīters Bletijs
Galvenajās
lomās
Studija Hoya Productions
Izplatītājs Warner Bros.
Izdošana
  • 1973. gada 26. decembris
Ilgums 122 minūtes
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 12 miljoni US$
Kopējie ienākumi 441,3 miljoni US$[1]
IMDb profils

"Sātana izdzinējs" (angļu: The Exorcist) ir 1973. gada ASV šausmu filma, kuras režisors ir Viljams Frīdkins. Filmas scenārists ir Viljams Pīters Bletijs un tā ir balstīta uz viņa 1971. gada tāda paša nosaukuma romānu. Filmā galvenās lomas atveido Elena Bērstina, Makss fon Sīdovs, Džeisons Millers un Linda Blēra.

Filma stāsta par jaunu meiteni, kurā iemiesojas dēmons, un viņas mātes mēģinājumu viņu izglābt, izmantojot divu katoļu priesteru palīdzību.

Frīdkins un Bletijs, kurš bija arī filmas producents, saskārās ar vairākām problēmām. Viņi kā aktierus izvēlējās toreiz vēl relatīvi nezināmos Bērnstinu, Milleru un Blēru, sastopoties ar pretestību no Warner Bros.[2] Vairāku problēmu un negadījumu dēļ, filmēšana aizņēma vairāk nekā 200 dienas sākotnēji paredzēto 85 dienu vietā.[3] Filmas uzņemšanu ietekmēja neparasti notikumi, kā ugunsgrēks filmēšanas laukumā, kā arī tas, ka vairāki ar filmu saistīti cilvēki guva traumas un daži pat gāja bojā.[4][5][6][7][8] Vairāki negadījumi ir daudziem radījuši pārliecību, ka filma ir nolādēta.[9][4][10]

Filmas "Sātana izdzinējs" pirmizrāde notika 1973. gada 26. decembrī. Filma sākotnēji saņēma atšķirīgus kritiķu vērtējumus, bet guva lielus finansiālus panākumus. Vairāki cilvēki filmas izrādīšanas laikā piedzīvoja ģībšanu un vemšanu.[11][12] "Sātana izdzinējs" kļuva par pirmo šausmu filmu, kuru nominēja Amerikas Kinoakadēmijas balvai kategorijā "Labākā filma". Kopumā filmu nominēja Kinoakadēmijas balvai desmit kategorijās, saņemot to kategorijās "Labākais adaptētais scenārijs" un "Labākā skaņa". Filmu nominēja arī Zelta globusa balvai septiņās kategorijās, saņemot četras, tostarp kategorijās "Labākā drāmas filma" un "Labākais režisors". Mūsdienās "Sātana izdzinējs" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām šausmu filmām.[13][14] 2010. gadā filma iekļauta ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā kino reģistrā kā "kulturāli, vēsturiski vai estētiski nozīmīga filma".[15]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Irākas ziemeļos priesteris Lankesters Merins piedalās arheoloģiskajos izrakumos Hadra senajās drupās. Rakšanas laikā viņš atrod spārnotas būtnes akmens talismanu, kas viņam izraisa satraukumu. Pēc tam viņš redz vīziju, kurā tuvumā parādās tās pašas būtnes milzu versija.

Džordžtaunā, Vašingtonā aktrise Krisa Maknīla filmējas filmā, kuras režisors ir viņas draugs Bērks Deningss. Krisa kopā ar savu 12 gadus veco meitu Reiganu īrē greznu māju. Tikmēr priesteris un psihiatrs Demjens Karrass, kurš konsultē Džordžtaunas Universitātes priesterus, apciemo savu slimo māti Ņujorkā. Vēlāk viņš stāsta kolēģim, ka piedzīvo ticības krīzi.

Krisa rīko ballīti ar Karrasa draugu Daieru, kurš atzīmē viņa mātes neseno nāvi. Ballītes laikā parādās šķietami saslimusi Reigana, kura visu priekšā urinē. Vēlāk Daiers mierina Karrasu, kurš nebija kopā ar savu māti, kad viņa nomira.

Reigana kļūst vardarbīga. Medicīniskās pārbaudes neatklāj nekādu fizisku iemeslu tam. Viņa izrāda arī neparastu spēku. Kādu nakti Krisa atrod māju tukšu, izņemot guļošo Reiganu. Vēlāk Deningsu atrod mirušu zem Reiganas loga. Detektīvs Viljams Kindermans iztaujā Karrasu, atklājot, ka Deningsa galva ir pagriezta otrādi. Reiganas ķermeni sāk klāt čūlas. Kindermens stāsta Krisai, ka vienīgais ticamais Deningsa nāves izskaidrojums ir tas, ka viņš tika izstumts no Reiganas loga. Kindermanam aizejot, Reiganai ir vēl viena vardarbīga lēkme, kuras laikā viņa ar krucifiksu dur sev makstī un pagriež galvu otrādi. Krisa meklē Karrasu, kurš apciemo Reiganu. Apsēstā Reigana apgalvo, ka ir Velns, un uzvemj uz Karrasa sejas. Dēmons saka, ka paliks Reiganā, līdz viņa nomirs. Naktī Krisas palīdze izsauc Karrasu atpakaļ. Viņš secina, ka nepieciešams veikt eksorcismu. Viņa priekšnieks dod atļauju ar nosacījumu, ka rituālu vada pieredzējis priesteris. Tiek izsaukts Merins, kurš jau iepriekš ir veicis eksorcismu.

Millers un fon Sīdovs Karrasa un Merina lomā

Merins ierodas mājā. Abi lasa romiešu rituāla grāmatu un dēmons viņus nolādē. Abi priesteri atpūšas un Merins iedzer nitroglicerīnu. Karrass ieiet guļamistabā, kur dēmons parādās kā viņa māte. Merins turpina eksorcismu viens pats. Karrass apliecina Krisai, ka Reigana nemirs, un atkal ieiet istabā, atrodot Merinu mirušu no sirdslēkmes, kamēr Reigana skatās uz viņu un smejas. Saniknotais Karrass sāk sist apsēstajai Reiganai, pieprasot, lai dēmons iemiesojas viņā. Dēmons noplēš Karrasam no kakla Svētā Jāzepa medaljonu un ieņem viņu, tādējādi atbrīvojot Reiganu. Karrass izlec pa logu, un Krisa un Kindermens ienāk istabā. Krisa apskauj Reiganu. Ārā Daiers vada mirstošajam Karrasam pēdējo rituālu.

Maknīli gatavojas doties prom un Daiers no viņiem atvadās. Neskatoties uz to, ka viņa neko neatceras, Reiganu aizkustina Daiera garīdznieka apkakle, un noskūpsta viņu uz vaiga. Krisa iedod Daieram medaljonu, ko viņa atrada guļamistabā. Daiers apskata kāpnes, kur Karrass nomira, un dodas prom.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «The Exorcist (1973)». The Numbers. Skatīts: 2024. gada 14. aprīlī.
  2. «William Friedkin on casting The Exorcist». Awardsdaily (en-US). 2013-04-29. Skatīts: 2024-04-14.
  3. McCandlish Phillips. «City Becomes a Back Lot for 2 Films». The New York Times, 1972-08-15. Skatīts: 2024-04-14.
  4. 4,0 4,1 Joel Draba-Mann. «The Exorcist's deadly 'curse' explored, 45 years on». inews.co.uk (angļu), 2018-10-11. Skatīts: 2024-04-14.
  5. Benjamin Lee. «Ellen Burstyn: 'Women on screen were prostitutes or victims – I wanted to embody a hero'». The Guardian (en-GB), 2018-04-26. ISSN 0261-3077. Skatīts: 2024-04-14.
  6. Deshawn. «How The Exorcist Transformed Linda Blair Forever». SlashFilm (en-US), 2022-02-05. Skatīts: 2024-04-14.
  7. Benjamin Fort. The Exorcist. Castle of Frankenstein, 1974.
  8. «The Making of ‘The Exorcist’». America Magazine (angļu). 2019-10-25. Skatīts: 2024-04-14.
  9. 161385360554578. «Inside The Exorcist curse – from cast deaths to a freak fire and broken jaw». The Sun (en-gb), 2021-07-28. Skatīts: 2024-04-14.
  10. Marc Savlov, Fri., March 24, 2000. «The Horror, the Horror». www.austinchronicle.com (en-US). Skatīts: 2024-04-14.
  11. «Asghar Farhadi's Top 10 Director's Poll». Britu filmu klasifikācijas padome. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-10-24. Skatīts: 2024-04-14.
  12. William Paul. Laughing, Screaming: Modern Hollywood Horror and Comedy. Columbia University Press, 1994. ISBN 978-0-231-08464-2.
  13. «The 100 best horror movies of all time». Time Out Worldwide (en-GB). 2024-01-26. Skatīts: 2024-04-14.
  14. Andy Greene. «The 10 Best Horror Movies of All Time». Rolling Stone (en-US), 2014-10-09. Skatīts: 2024-04-14.
  15. «Complete National Film Registry Listing | Film Registry | National Film Preservation Board | Programs | Library of Congress». Library of Congress, Washington, D.C. 20540 USA. Skatīts: 2024-04-14.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]