Krusttēvs (filma)

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krusttēvs
Godfather ver1.jpg
Oriģinālnosaukums The Godfather
Režisors Frensiss Fords Kopola
Producents Alberts S. Rudijs
Scenārija autors Romāns:
Mario Pjuzo
Scenārijs:
Mario Pjuzo
Frensiss Fords Kopola
Roberts Tovns (titros neatzīmets)
Galvenajās lomās Marlons Brando
Als Pačīno
Džeimss Kāns
Ričards Kastellāno
Roberts Divāls
Sterlings Haidens
Džons Kadzāle
Džons Marlijs
Ričards Konte
Daiena Kītone
Mūzika Nino Rota
Karmaina Kopola
Operators Gordons Vilis
Montāža Viljams H. Reinolds
Pīters Ziners
Izdošana 1972. gada 15. marts
Ilgums 175 min
Valsts ASV
Valoda angļu
Budžets 6 500 000 $
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Krusttēvs" (angļu: The Godfather) ir ASV krimināldrāma. Režisors Frensiss Fords Kopola. Tā paša nosaukuma Mario Pjuzo romāna ekranizējums, izdots 1969. gadā. Moto: "Īsts spēks nevar būt dots, tas var būt ņemts..."

Šī kriminālā sāga, kas stāsta par Ņujorkas sicīliešu mafijas Korleone ģimeni, laika posmā no 1945. līdz 1955. gadam.

Filma saņēmusi trīs Oskara balvas: labāka filma, labākais scenārijs (adaptācija), labākā vīriešu loma (Marlons Brando) — un vēl 19 dažādas balvas un 17 nominācijas. Tā arī ieņem otro vietu labāko filmu sarakstā visā amerikāņu kinematogrāfa vēsturē - "100 gadi... 100 filmas (desmit gadu jubilejas redakcija" (angļu: AFI’s 100 Years… 100 Movies (10th Anniversary Edition)), kuru katru gadu veido Amerikāņu kinomākslas institūts, piekāpjoties tikai filmai Pilsonis Keins.[1]

Filmēšana norisinājās četrus mēnešus 1971. gada vidū. Pirmizrāde bija 1972. gada 24. martā. Ar nelielu budžetu 6 miljonu dolāru apmērā, filma ienākumi ir vairāk nekā 250 miljonus.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filma "Krusttēvs" ir kriminālā sāga, kas stāsta par Ņujorkas sicīliešu mafijas Korleone ģimeni, laika posmā no 1945. — 1955. gadam. Filmas darbība sākas 1945. gada vasarā, svinīgajā pieņemšanas laikā Vito Korleone (Marlons Brando) mājā par godu viņa meitas Konijas (Talija Šaira) un Karlo Rici (Džianni Russo) kāzām. Dons Vito — Korleone mafijas klana galva, visiem zināmais kā "Krusttēvs", — un ģimenes jurists Toms Hāgens (Roberts Divāls) pieņem apsveikumus un uzklausa draugu un partneru lūgumus, kurus tie izsaka, zinot, ka "neviens sicīlietis nevar atteikt savas meitas kāzu dienā". Tajā pašā laikā iemīļotais dona jaunākais dēls Maikls (Als Pačīno), kurs tikko atgriezies no Otrā pasaules kara, stāsta savai draudzenei Kejai Ādamsai (Daiena Kītone) jautrus stāstus par tēva noziedzīgajiem darbiem, apgalvojot viņai, ka nelīdzinās savai ģimenei.

Starp uz svētkiem uzaicinātajiem ciemiņiem ir arī slavenais dziedātājs Džonijs Fonteins (Als Martino), Korleone krustdēls, kurš atbraucis no Holivudas, lai palūgtu donam Vito viņam palīdzēt iegūt lomu filmā, kas atgrieztu viņa dziestošo popularitāti. Džonijs stāsta, ka kinoindustrijas galva Džeks Volcs (Džons Marlijs) nedod viņam lomu, uz ko dons atbild, ka "izteiks viņam piedāvājumu no kura viņš nespēs atteikties" un sūta Hāgenu uz Kaliforniju atrisināt problēmu. Džeks Volcs strikti atsaka Hāgenam, ka nedošot lomu Fonteinam, tādēļ ka tas neļaus uzlekt jaunajai, Volca audzinātajai, kinozvaigznei. Nākošajā rītā Volcs atrod gultā nocirstu zirga-favorīta galvu, kuru viņš nesen bija iegādājies par 600,000 $, un atdod lomu Fonteinam.

Pēc Hāgena atgriešanās saime tiekas ar Verdžilu "Turku" Soloco (Els Leteri), kuru atbalsta konkurējošā Tatalju ģimene. Viņš piedāvā donam Korleone finansēt heroīna importu, kā arī politisku un juridisku aizstāvību šajā lietā. Neskatoties uz milzīgo daudzumu naudas, kuru var iegūt šajā darījumā, Korleone atsakās, paskaidrojot, ka viņa politiskā ietekme tiktu apdraudēta, ja viņš iesaistītos narkotiku tirdzniecībā. Bet vecākais dona dēls, Sonijs (Džeims Kaans), izklāsta savādāku viedokli — viņš atbalsta sadarbību ar Tatalju ģimeni un piekrīt Korleone klana dalībai narkotiku importā. Dons Vito, nepajokam saniknots par domstarpībām ar dēlu konkurējošās ģimenes priekšā, izsaka īsu kodolīgu piezīmi Sonijam, bet pēc tam sūta savu labāko cilvēku Lūku Braziju (Lenijs Montana) uzzināt visu par "Turku".

Drīzumā pēc atteikuma atbalstīt Soloco, tiek veikts uzbrukums donam Korleone, kura laikā viņu sašauj vairākas reizes. Tajā un nolaupa Hāgenu ar mērķi pierunāt Soniju piekrist darījumam pašā laikā, Soloco un Tatalja nogalina Lūku Braziju un nolaupa Hāgenu ar mērķi pārliecināt Soniju piekrist darījumam. Sadusmotais Sonijs atsakās izskatīt lietu un izsaka Tatalju ģimenei ultimātu — vai nu viņi izdod viņam Soloco, vai Korleone ģimene uzsāks karu ar tiem. Tatalji atsakās un tā vietā aizsūta Santino pieradījumus par Lūka Brazija nāvi.

Maikls, kuru citas ģimenes uzskata par "vienkāršu pilsoni", neiesaistītu "biznesā", apciemo savu tēvu slimnīcā un ar pārsteigumu konstatē, ka donu neviens neapsargā. Saprotot, ka tēvam var draudēt otrs uzbrukums, viņš donu pārvieto uz citu palātu, bet pats paliek noverot durvis. Ar maiznieka Enzo palīdzību, kurš jūtās parādā donam, viņš tēlo dona apsardzi slimnīcas spārnā un ar to apmāna Soloco ļaudis, kuri piebrauc pie slimnīcas nogalināt Korleone. Drīzumā atbrauc policisti ar korumpēto kapteini Marko Makklaski (Sterlings Heidens), kurš salauž Maiklam žokli un apvaino viņu sakaros ar Soloco. Drīz pēc tā uzrodas Hāgens ar dona Korleone apsargiem un aizved Maiklu uz mājām.

Pēc neizdevušās slepkavības slimnīcā, Soloco pieprasa tikšanos ar Korleone ģimenes pārstāvjiem, kur kapteinis Makklaski ir viņa miesassargs. Pretī nākt uzņemas Maikls. Iesākumā viņa paziņojums ļoti uzjautrina Soniju un pārējos vecākos ģimenes locekļus, tomēr Maikls viņus pārliecina par savu nopietno nostāju un apgalvo, ka Soloco un Makklaski slepkavība ir ģimenes interesēs: "Nekā personīga. Tikai bizness". Tikšanās laikā ar Soloco, Maikls iziet uz tualeti, kur paņem noslēpto revolveri un atgriežoties nogalina viņu un Makklaski. Drošības labad viņš aizbrauc uz Sicīliju, tajā pat laikā Korleone ģimene gatavojas karam pret apvienotajām "piecām ģimenēm". Sicīlijā Maikls dzīvo dona Tomazino, sena Korleone drauga, aizsardzībā. Tur viņš iemīlas vietējā meitenē Apolonijā Viteli (Simoneta Stefaneli), kura iet bojā mēģinot iedarbināt automašīnu, kurā bija uzstādīta sprāgstviela, kas bija paredzēta Maiklam.

Korleone ģimene: (no kreisās) Maikls, dons Vito, Sonijs, Fredo

Ņujorkā dons Korleone atgriežas mājās un ar pārsteigumu uzzina, ka tieši Maikls bija tas, kurš nogalināja Soloco un Makklaski. Dažus mēnešus vēlāk, 1948. gadā, Sonijs piekauj Karlo Rici par to, ka viņš sit bērna gaidībās esošo Koniju un brīdina viņu, ja kaut kas tāds atkārtosies, viņš viņu nogalinās. Sadusmotais Karlo sarunā ar Tataljiem un donu Emilio Bardzini (Ričards Konte), lai tie nogalinātu Soniju. Karlo atkal piekauj Koniju, lai izprovocētu Santino. Saniknotais Sonijs traucās uz mājam pie māsas, bet Tatalji ļaudis nošauj viņu automašīnā.

Atriebības vietā par dēla slepkavību dons Korleone organizē tikšanos ar "piecu ģimeņu" galvenajiem, lai izbeigtu šo karu. Viņš saka, ka kara turpināšanās ne tikai pie posta un dzīvības draudiem, bet arī tas ir vienīgais veids kā Maiklam droši atgriezties mājās. Dēļ tā pārkāpjot pāri saviem principiem, dons piekrīt atbalstīt Tatalji heroīna importa darījumu, ar norunu, ka tirdzniecība būs regulējama un netiks tirgota bērniem.

Maikls atgriežas no Sicīlijas. 1951. gadā, vairāk nekā gadu pēc atgriešanās, viņš satiek savu iepriekšējo draudzeni Keju un piedāvā viņai precēties. Uz to brīdi, kad pēc Sonija nāves dons praktiski sāk pamest darījumus, bet vidējais brālis Fredo (Džons Kazale) nav spējīgs vadīt, Maikls faktiski skaitās visa noziedzīgā sindikāta vadonis. Viņš apsola Kejai padarīt savu biznesu piecu gadu laikā par pilnīgi likumīgu.

Pīts Klemenca (Ričards Kastelano) un Salvatore Tesio (Eibs Vigoda) sūdzas Korleone, ka izjūt apgrūtinājumus no Bardzīnī ģimenes puses un lūdz atļauju dot pretsparu, bet Maikls viņiem atsaka. Viņš plāno savas ģimenes uzņēmējdarbību pārcelt uz Nevadas štatu un apsola, ka Konijas vīrs, Karlo tur būs viņa labā roka. Toms Hāgens tiek atcelts no amata un viņš paliek tikai kā dona Vito advokāts. Hāgens izsaka neapmierinātību sakarā ar viņa pašreizējo stāvokli un Maikla politiku, bet dons atbild, ka dēls rīkojās pēc viņa ieteikumiem.

Lasvegasā Maikls tiekas ar liela viesnīcu un kazino tīkla īpašnieku Mo Grīnu (Aleks Roko) un piedāvā viņam atpirkt Mo kazino daļu, bet Mo viņam rupji atsaka. Fredo ir Mo pusē, par ko Maikls vēlāk viņam saka, lai viņš nekad neuzdrīkstētos rīkoties pret jebkuru ģimenes locekli. Bez tā, sarunas laika noskaidrojās, ka Fredo ļāvis Mo Grīnam publiski sevi pazemot, kas negatīvi atsaucās uz Korleone ģimeni.

Maikls atgriežas mājās. Konfidenciālas sarunas laikā, dons Vito viņam saka, ka viņu mēģinās nogalināt, izmantojot uzticamu partneri, lai sarīkotu tikšanos, kurā arī notiks slepkavība. Vito arī pastāsta, ka nekad nav vēlējis Maiklam tādu likteni, bet gan, lai viņa jaunākais dēls nodarbotos ar likumīgu politiku kā senators vai gubernators. Drīzumā dons mirst no sirdslēkmes, spēlējoties dārzā ar savu mazdēlu Entoniju. Bērēs Tesio nodod Maiklam piedāvājumu satikties ar Bardzīnī, ar to apstiprinot Vito vārdus.

Maikls saplāno slepkavību rindu, kuras notiek vienā laikā, kamēr viņš baznīcā krista Karlo un Konijas dēlu:

  • Donu Strači durvīs nošauj Čičī.
  • Donu Kuneo liftā nošauj Klemencs.
  • Donu Tatalju gultā kopā ar prostitūtu nošauj Roko Lampone.
  • Donu Bardzīnī nošauj Alfredo (Als) Nerijs, kurš bija uzvilcis savu veco policista formas tērpu.
  • Mo Grīnu masāžas seansa laikā nošauj nezināms slepkava.

Pēc kristībām Tesio saprot, ka Maikls uzzinājis par nodevību, un ziņo Hāgenam, ka vienmēr mīlējis un cienījis Maiklu, un ka viņa rīcība bija "tikai bizness". Maikls apsūdz Karlo Sonija slepkavībā un piespiež viņu atzīties. Viņš nepieļauj atriebības iespēju dēļ ģimenes darījumiem un iedod viņam lidmašīnas biļeti uz Lasvegasu. Karlo sēžas automobilī, lai brauktu uz lidostu, bet tur viņu ar cilpu nožņaudz Klemencs.

Vēlāk Konija visiem dzirdot apsūdz Maiklu vīra nāvē. Keja sāk viņu iztaujāt par Karlo nāvi, bet Maikls atsakās viņai atbildēt. Viņa uzstāj un tad Maikls pārliecina viņu, ka viņam nav nekāda sakara ar svaiņa nāvi. Keja notic viņam un nomierinās. Filma beidzas ar to ka, Klemencs skūpsta Maikla roku, sveicinot viņu kā "donu Korleone". Keja uz to skatās caur mazliet pavērtām durvīm.

Atšķirības no romāna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no romāna pamatatšķirībām no filmas ir dona Korleone jaunības retrospektīva, iekļaujot sevī emigrēšanas nepieciešamību uz ASV, viņa ģimenes dzīves apraksts, dona Fanuči slepkavība, karjeras attīstība mafijas pasaulē. Tas viss tika izmantots vēlāk, pirmās daļas turpinājumā "Krusttēvs 2".

Ekranizējot tika pazaudēti daudzi skati no citu varoņu dzīvēm. Piemēram, filmā netika parādītas Džonija Fonteina neveiksmes ar sievietēm un viņa problēmas ar balsi; Santino un Lūsijas Mančinī mīlas dēka, kā arī ielu huligānisms, ko paveica pusaudžu vecumā; pilnībā nav daktera Džuliusa Segala dzīves stāsta, kurš atjaunoja Maikla sejas kaulus, kurus viņš savainoja kaujoties ar Makklaski, un Fonteina balsi; Džeka Volca pedofilijas attīstību.

Grāmatā Maikls paskaidro Sonijam savu lēmumu ar vārdiem: "Viņi to ir padarījuši par privātu, šaudoties uz ielām. Iedzīvotāji - tas nav bizness, tas ir personīgi", bet kinofilma viņš atbild tēva vārdiem: "Nekā personīga. Tikai bizness".

Filma tika zīmīgi samazināti dažu varoņu raksturu īpašības. Līdz minimumam tika samazinātas lomas: Džonijam Fonteinam, Lūsijas Mančinī, Roko Lampone un Alam Nerijam (pēdējie divi filmā nerunā vispār). Pilnībā no filmas izņemts doktors Džuliuss Segals, Nino Valenti un doktors Tacijs no Sicīlijas. Vēl grāmatā Maiklam un Kejai ir divi dēli, bet filma dēls un meita.

Romāns un filma vēl atšķiras ar Maikla miesassarga Sicīlijā, Fabricio un Karlo likteņi. Ekranizējuma abi izdzīvo, bet grāmatā Karlo iet bojā automobiļa sprādzienā kopā ar Apoloniju, bet Fabricio nogalina kopā ar pārējiem "kristīšanas laikā". Fabricio slepkavība tika izgriezta no filmas, bet dažas skatu fotogrāfijas vēl ir.[2]

Grāmatas nobeigums atšķiras no filmas beigām: filmā Keja pēkšņi saprot, ka Maikls kļuvis līdzīgs savai ģimenei, bet grāmatā par visiem viņas vīra darbiem izstāstīja Hāgens. "Kristību ainas" laikā, filmā, tiek nogalināti visi "piecu ģimeņu" vadoņi. Romānā tika nogalināti tikai Bardzīnī un Tatalja.

Mario Pjuzo pats rakstījis scenāriju visām kino triloģijas daļām, tādēļ ir labi informēts par visām nesakritībām.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Marlons Brandodons Vito Korleone: Korleone mafijas klana galva, visiem zināms kā "Krusttēvs". Iepriekš viņa vārds bija Vito Andolīni. Viņš ir tēvs Sonijam, Fredo, Maiklam un Konijai; Toma Hāgena audžutēvs. Karmelas Korleone vīrs. Dzimis sicīlietis.
  • Als PačīnoMaikls Korleone: Pats jaunākais dēls Korleonu ģimenē, nesen atgriezies no Otrā pasaules kara. Vienīgais no dona Vito bērniem, kurš mācījies koledžā. Iesākumā viņš nevēlējās iesaitīties ģimenes darīšanās. Šī ir metamorfoze no maiga jauna cilvēka līdz nežēlīgam bosam — sižeta galvenā līnija.
  • Džeimss KānsSantino "Sonijs" Korleone: Vecākais dona Vito un Karmelas Korleone dēls. Kamēr bija dzīvs tēvs, faktiski skaitījās par otro ģimenes bosu.
  • Džons KadzāleFrederiko "Fredo" Korleone: Vidējais dona Vito un Karmelas Korleone dēls. No visiem brāļiem rakstura ziņā ir vājākais un necilākais.
  • Roberts DivālsToms Hāgens: Dona Vito audžudēls. Ģimenes advokāts un dona Vito advokāts Maikla vadīšanas laikā.
  • Sterlings Haidenskapteinis Marks Makklaski: Ņujorkas policijas korumpētais kapteinis, kurš sadarbojās ar Soloco.
  • Džons MarlijsDžeks Volcs: Holivudas kino industrijas galva.
  • Ričards Kontedons Emīlio Bardzīnī: Bardzīnī ģimenes galva.
  • Aleks RokoMo Grīns: Sens Korleone ģimenes partneris. Pieder viesnīcu tīkls Lasvegasā.
  • Els LeteriVerdžils "Turks" Soloco: Dīleris, kurš nodarbojas ar narkotiku importu. Saistīts ar Tatalju ģimeni.
  • Viktors RendinaFilips TataljaTatalju ģimenes galva.
  • Toms RoskvijsRoko Lamponekaujinieks Klemenca vadībā, ieņēmis ģimenē nogalinātā nodevēja Paulo vietu.
  • Daiena KītoneKeja Ādamsa: Maikla draudzene, vēlāk arī sieva un viņā bērnu māte.
  • Talija ŠairaKonstance "Konija" Korleone-Rici: Dona Vito un Karmelas Korleone jaunākais bērns un vienīgā meita. Precējusies ar Karlo Rici.
  • Džiani RusoKarlo Rici: Konijas vīrs. Kļūst par Korleone ģimenes partneri un beigās nodod Soniju.
  • Als MartinoDžonijs Fonteins: Populārs dziedātājs. Dona Vito krustdēls.
  • Morgana KingaKarmela Korleone: Dona Vito sieva. Sonija, Fredo, Maikla un Konijas māte, kā arī Toma Hāgena audžumāte.
  • Ričards BraitsAls Neri: Maikla miesassargs. Vēlāk kļūst par Korleone ģimenes advokātu.

Mākslinieciskā vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī ir atzīta filma ASV un visā pasaulē.[1]. Kopolas režija, ar izcilu aktierspēli un lielisku scenāriju, nodrošināja filmai veiksmi kinokritiķu un vienkāršo skatītāju vidū. Var teikt, ka filmā ir daudz vardarbības, tomēr šajā gadījumā tas ir tikai mākslinieciskais līdzeklis, lai atainotu režisora redzējumu un noteiktas atmosfēras radīšanai filmā. Filmas dramatiskums slēpjas Maikla Korleone traģēdijā — jauns cilvēks, kara varonis, kura dzīve un pat dvēsele tiek salauzta zem ģimenes interešu spiediena. Viņa pārtapšana par cietsirdīgu un ļaunprātīgu krusttēvu ir viena no pašām izcilāk parādītajām metamorfozēm pasaules kinematogrāfa vēsturē.

Balvas un prēmijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1973. gads — "Oskara balva"
  • Uzvarēja kategorijās:
Labākā filma
Labākais aktieris — Marlons Brando
Labākais adaptētais scenārijs
  • Nominēta kategorijās:
Labākais režisors — Frensiss Fords Kopola
Labākais otrā plāna aktieris — Roberts Djuvals, Džeimss Kaans, Als Pačīno
Labākie kostīmi
Labākā skaņa
Labākā montāža
Labākais dramatiskās filmas skaņu celiņš
1973. gads — "Zelta globusa balva"
  • Uzvarēja kategorijās:
Labāka filma (drāma)
Labākais aktieris (drāma) — Marlons Brando
Labākais režisors — Frensiss Fords Kopola
Labākais scenārijs
Labākais filmas skaņu celiņš
  • Nominēta kategorijās:
Labāka vīriešu loma (drāma) — Als Pačīno
Labāka otrā plāna vīriešu loma — Džeims Kaans
1973. gads — "BAFTA"
  • Uzvarēja kategorijās:
Entonija Eskvita prēmija par sasniegumiem filmas mūzikas veidošanā
  • Nominēta kategorijās:
Labāka vīriešu loma — Marlons Brando
Labāka otrā plāna vīriešu loma — Roberts Djuvals
Labākie kostīmi
Labākais jaunpienācējs — Als Pačīno
Kā arī
  • Nacionālā novērtētāju padomes balva par otrā plāna vīriešu lomu — Als Pačīno (sadalīja balvu ar Džoelu Greju, kurš filmējās filmā "Kabarē")
  • "Grammy balva" par mūziku
  • "Donatello Dāvidu" Itālijā par labāko ārzemju filmu un speciālā prēmija aktierim Alam Pačīno
  • 1990. gadā iekļauts Nacionālajā filmu reģistrā

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Filmas režisora vieta iesākuma tika piedāvāta Serdžio Leone, bet viņš atteicās un sāka filmēt filmu "Vienreiz Amerikā" (angļu: Once Upon a Time in America). Vēlāk Leone nožēlojis savu izvēli.
  • Kinokompānija Paramount Pictures līdz filmēšanas sākumam vēlējās atņemt šo projektu Kopolam un nodot to režisoram Elijam Kazanam, bet Brando pateica, ka aizies no projekta, ja atlaidīs Kopolu.
  • Uz dažādu lomu atlasi provēs piedalījās liels daudzums zvaigžņu: Vorens Bītijs, Alēns Delons, Bērts Reinolds, Roberts Redfords, Dastins Hofmans, Džeks Nikolsons, Lorenss Olivjē un citi. Bet Kopola noraidīja visas šīs kandidatūras.
  • Pēc nostāstiem uz Vito Korleone lomu pretendēja arī Frenks Sinatra.
  • Filmēšanas laikā Brando nēsāja speciālu kapu, lai viņa žoklis būtu līdzīgs buldoga žoklim.
  • Aktieris Lenijs Montana, kurš tēloja Lūku Braziju, tik ļoti uztraucās Marlona Brando klātbūtnē, ka visu laiku jauca tekstus. Kopolam iepatikās tāds dabīgs satraukums, un viņš ievietoja filma skatu ar sajauktu tekstu.
  • Kopsummā filmā parādīti 18 līķi, ieskaitot zirgu.
  • Vārds "kopola" (itāļu: coppola) apzīmē tradicionālo sicīliešu cepuri, tādas cepures var manīt dažos filmas "itāļu" skatos. Bet Korleone (itāļu: Corleone) — ir kalnu pilsētiņas nosaukums, kas vairākus gadus kalpoja kā mafijas patvērums.
  • Marlons Brando atteicies no viņam piešķirtā "Oskara". Vairākās ceremonijās viņš uz skatuvi savā vietā sūtīja Sašinu Vieglo Spalvu, indiāņu Apaču cilts pārstāvi, kura arī nepieņēma balvu. Tādā veidā aktieris pauda protestu pret Amerikas pamatiedzīvotāju diskrimināciju.
  • Komponists Nino Rota tika nominēts "Oskaram" par labāko mūziku filmai, bet nomināciju atcēla, kad noskaidrojās, ka viņš nav rakstījis pilnīgi jaunu mūziku filmai, bet gan pārstrādājis gabalus no vecās (no filmas "Fortunella", 1958).
  • Filmā nereizi neskan vārds "mafija".
  • Apelsīni filmā ir nāves vēstneši: pēc neilga laika kopš to parādīšanās kadrā, kāds iet bojā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 AFI's 100 Years... 100 Movies (10th Anniversary Edition). Atjaunināts: 2009. gada 7. janvārī.
  2. All Photos from The Godfather. Atjaunināts: 2009. gada 8. janvāris.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]