Sīrijas savvaļas ēzelis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sīrijas savvaļas ēzelis
† Equus hemionus hemippus
(Geoffroy, 1855)
Sīrijas savvaļas ēzelis Londonas zoodārzā, 1872. gada foto attēls
Sīrijas savvaļas ēzelis Londonas zoodārzā, 1872. gada foto attēls
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Nepārnadži (Perissodactyla)
Dzimta Zirgu dzimta (Equidae)
Ģints Zirgi (Equus)
Apakšģints Ēzeļi (Asinus)
Suga Āzijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus)
Pasuga Sīrijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus hemippus)

Sīrijas savvaļas ēzelis (Equus hemionus hemippus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) Āzijas savvaļas ēzeļu sugas (Equus hemionus) viena no pasugām. Sīrijas savvaļas ēzelis mūsdienās ir izmiris. Pēdējais indivīds nomira 1928. gadā Šēnbrunnas zoodārzā Vīnē. Savvaļā Sīrijas ēzelis apdzīvoja tuksnešus un pustuksnešus Sīrijas, Palestīnas un Irākas teritorijā.

Izskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīrijas savvaļas ēzelis bija vismazākais no Āzijas savvaļas ēzeļiem, tā augstums skaustā bija apmēram 1 m. Tēviņu krāsa variējās no gaišas smilšu krāsas līdz pelēcigi rozīgai, dzīvniekiem paliekot vecākiem, krāsa zaudēja rozīgo toni[1]. Tā galva, gurni bija gaišāki nekā ķermeņa mugurdaļa, purns, vēders un kāju iekšpuse bija pelēcīgi balta, ausu gali - tumši brūni, kas ar vecumu kļuva gandrīz balti. Krēpes tumšas, vertikāli stāvošas, pāri mugurai pa mugurkalu stiepās tumša svītra no krēpēm līdz astes pušķim. Tumšā svītra bija it kā ierāmēta ar gaišu maliņu. Sīrijas savvaļas ēzeļa mātītes pamatā bija smilšu krāsā ar baltiem vēderiem un kāju iekšpusēm, kāju ārpuse un ausis bija ar rozīgu nokrāsu[1].

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

16. un 17. gadsimtā Sīrijas savvaļas ēzelis bija izplatīts dzīvnieks. Tas ir pieminēts gan Džona Eldreda aprakstos 1584. gadā, gan itāļu pētnieks Della Valle 1625. gadā apraksta savvaļas ēzeļus Irākas teritorijā[1]. Tiek uzskatīts, ka Sīrijas savvaļas ēzelis izzuda no Sīrijas tuksneša 18. gadsimtā, bet no Arābijas tuksneša ziemeļiem 19. gadsimtā. Vēl 1850. gadā Mezopotāmijā varēja sastapt "baltos ēzeļu barus"[1] līdz pat Armēnijas kalniem.

Tajā pašā laikā, kad zoodārzā nomira pēdējais Sīrijas savvaļas ēzelis, Al Gams oāzē Arābijas tuksnesī 1927. gadā nošāva pēdējo Sīrijas ēzeli savvaļā, kurš bija atnācis uz oāzi padzerties ūdeni[1]. Vislielāko postu Sīrijas savvaļas ēzeļiem nesa I Pasaules karš. Ēzeļu apdzīvotās teritorijas bija kara darbības zona, tur atradās gan turku, gan angļu, gan beduīnu armijas. Kā arī vietējie iedzīvotāji medībām sāka lietot modernos ieročus.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]