Sabradāšana ar ziloni

Nāves soda izpilde Šrilankā, zilonim sabradājot notiesāto; zīmējums tapis 1681.gadā

Sabradāšana ar ziloni (persiešu: زير پى ِپيل افكندن) bija vairāk nekā 4000 gadus plaši izplatīts nāves soda izpildīšanas veids Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, galvenokārt Indijā. Gūstekņus sabradāja, saraustīja gabalos vai spīdzināja, izmantojot Āzijas ziloņus. Dzīvnieki tika apmācīti daudzpusīgi, tādā veidā tūlītēji nogalinot upuri vai arī ļaujot zilonim ilgstoši to spīdzināt. Šādu soda veidu izmantoja tikai karaliskā ģimene, kas simbolizēja gan tās absolūto varu, gan arī valdnieka spēju kontrolēt savvaļas dzīvniekus.

Lielākā daļa Indijas rādžu, lai sodītu cilvēkus ar sabradāšanu, speciāli šim nolūkam audzēja ziloņus. Notiesātā sabradāšana ar ziloni parasti notika publiski, lai brīdīnātu ļaudis, kas notiek tad, ja sagrēkojas. Pēdējais oficiāli uz nāvi notiesātais tika sabradāts Indijā 1947.gada aprīlī. Dažreiz arī romieši un kartāgieši lietoja šo metodi.