Sakne

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par augu pazemes veģetatīvo orgānu. Par citām jēdziena sakne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Sakne

Sakne ir augstāko augu pazemes veģetatīvais orgāns, kam nav ierobežots garums. Sakne palīdz augam stipri turēties uz zemes, kā arī uzsūkt ūdeni un barības vielas un novadīt tās līdz auga stumbram un lapām.

Uz saknēm nekad nav lapu un hloroplastu.

Bez galvenās saknes augam ir vēl arī citas saknes. Tās visas kopā tiek sauktas par auga sakņu sistēmu. Ir divu veidu saknes:

  1. mietsakne - ir ļoti labi redzama viena galvenā sakne, bet pārējās ir krietni mazākas;
  2. bārkšsakne - visas saknes ir līdzīga garuma un nav galvenās saknes.

Dažiem augiem saknēs krājas barības vielas. Tādus augus sauc par sakņaugiem.

Saknes pamatfunkcijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bārkšsakne
Wurzeln am Berghäuser Altrhein, Speyerer Auwald.JPG
  1. Balsta (augs piestiprinās pie pamata jeb substrāta);
  2. Ūdens un barības vielu iesūkšana, to novadīšana uz stumbru;
  3. Minerālvielu uzkrāšana;
  4. Veģetatīvā vairošanās;
  5. Bioloģiski aktīvo vielu sintēze.

Dažiem augiem saknes pilda arī gaisa sakņu funkciju, kā arī piesūkšanās funkciju.