Orhideju dzimta

Vikipēdijas raksts

Orhideju dzimta Orchidaceae Juss.
Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata)
Klasifikācija Valsts Augi (Plantae) Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta) Klase Viendīgļlapji (Liliopsida) Kārta Spargeļu rinda (Asparagales) Dzimta Orhideju dzimta (Orchidaceae)

Orhideju dzimta Orchidaceae ir plaša viendīgļlapju augu dzimta, sastopama gandrīz visā pasaulē. Zināmas līdz 24500 orhideju sugām.^[1] Vairākums sugu sastopamas tropos, lietusmežos.

Satura rādītājs 1 Sistemātika 2 Morfoloģija 2.1 Saknes 2.2 Stublājs 2.3 Lapas 2.4 Ziedi 2.5 Auglis 3 Ekoloģija 4 Izmantošana 4.1 Garšviela 4.2 Košumaugi 4.3 Tautas medicīna 5 Latvijā sastopamās sugas 6 Atsauces 7 Literatūra 8 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika

Tagad orhideju dzimta piešķirama kārtai Asparagales - Spargeļu rindai. Agrāk un citās sistemātikās tā piederas pie Orhideju rindas (Orchidales)^[2] vai Sīksēklu augiem (Microspermae)^[3].

Orhideju dzimtei ir šīs apakšdzimtes:

• Apostasioideae - 16 sugas, tikai Dienvidrietumāzijā;
• Cypripedioideae - 130 sugas Amerikas tropos, Eiropā un Āzijā;
• Vanilloideae - 180 sugas;
• Orchidoideae - aptuveni 3600 sugas gandrīz visā pasaulē;
• Epidendroideae - aptuveni 20000 sugas.

[izmainīt šo sadaļu] Morfoloģija

[izmainīt šo sadaļu] Saknes

Orhidejām ir tikai sekundāras saknes, augošās no stublāja vai gumu. Uz zemes augošajām orhidejām parasti ir gan saknenis, gan sakņu gumi. Dažreiz pazemes orgāns sastāv no viena guma, kas apakšdaļā atgādina sakni. Ik gadus izveidojas jauns gums, kur uzkrājas barības vielas nākamā gada stumbram, lapām. Citām orhidejām ir tikai daudz sakņu, bet nav gumu. Piemēram, ligzdenei ir tikai saknes un tā barību saņem ar sēnes palīdzība. Epifitiskajām orhidejām saknēs var būt arī hlorofils. To saknes veidotas tā, lai varētu glābāt augu kokā.

[izmainīt šo sadaļu] Stublājs

Stublājs parasti vienkāršs, bet retāk stumbrs vai ziedkopa ir sazarojis. Dažreiz stublājs caurs.

[izmainīt šo sadaļu] Lapas

Lapas var būt dažāda veida, bet paprasti veselas. Tās sakārtotas rozetē stublāja pamatā vai pa vienai stublāja augšdaļā. Dzīslojums līdztekus, lokveidīgs, retāk tīklveidīgs (piem., Goodyera repens).

[izmainīt šo sadaļu] Ziedi

Ziedi divdzimumu, seglapu žāklēs vārpās vai ķekaros, retāk pa vienam. Apziednim ir 6 vainagveida lapas, kas sakārtotas 2 gredzenos. 3 ārējā gredzena lapas parasti gandrīz vienādas. Apziedņa iekšējā gredzena lapas atšķirīgas, 2 lapas līdzīgas ārējā gredzena lapām.

Trešā - lūpa, atšķiras no visām pārējām apziedņa lapām pēc formas, krāsas un lieluma. Ziedam plaukstot, sēklotne vai ziedkāts pagriežas pa 180°, retāk pa 360°. Tāpēc lūpa parasti vērsta uz leju. Pie lūpas pamata bieži ir caurs pagarinājums - piesis, kur uzkrājas nektārs. Parasti attīstīta ir tikai viena putekšņlapa, retāk 2. Tā ir saaugusi ar irbuli un veido kolonu. Putekšņi ligzdās saķepuši ķīļveida vai vālesveida masā, polinijā.

[izmainīt šo sadaļu] Auglis

Auglis - pogaļa, kas atveras ar 6 gareniskām plaisām. Sēklas ļoti sīkas, bez endospermas. Tās dīgst tikai mikorizas sēņu klātbūtnē.

[izmainīt šo sadaļu] Ekoloģija

Aug uz zemes, kā arī kokos, kuras sauc arī par epifītiskajām orhidejām. Visām orhideju sugām jābūt mikorizā, lai dīgtu sēklas. Dažiem saprofitīniem augiem mikoriza vienmēr vajadzīga. Dažas sugas ir specializējušās un ieņem šauras ekoloģiskās nišas, gan pēc augsnes, gan pēc mikorizas biedra, gan pēc kukaiņa, kas to apaugļo.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

[izmainīt šo sadaļu] Garšviela

Viszināmākā orhideju suga, ko izmanto garšvielas iegūšanai, ir vaniļa Vanilla planifolia.

[izmainīt šo sadaļu] Košumaugi

Orhidejas dzimtas sugām ir liela dekoratīvā nozīme. Dažas sugas vai jauni hibrīdi aug istabās. Citas sugas tiek grieztām puķēm.

[izmainīt šo sadaļu] Tautas medicīna

Dzegužpuķu, Gimnadēniju un naktsvijoļu jaunos gumus izmanto kā zāles tuber salep. Gumos ir ciete un gļotas. Tās bieži tika izmantotas kā universālas zāles pret vīriešu slimībām, sevišķi pret impotenci. Bet arī - dēļ cietes - pret caureju. Eiropā ļoti plaši sastopams bija ticējums: "ja ēd gumu, tad dzims puika", no kurienes nosaukums "puiku zāles" jeb Orchis morio. Bet arī: “piegulē̦tām meitām jāē̦d orchis moris (puiku zāles, dze̦guzes kumoss) saknes, tad viņu kauns nenāks gaismā”^[4] Tagadējā medicīna uzskata tās par neveiksmīgām!

[izmainīt šo sadaļu] Latvijā sastopamās sugas

Latvijā sastopamas 33 savvaļas orhideju sugas. Vairākums ir valsts aizsardzībā. Latvijā tās aug tikai uz zemes, pļavās, mežos un purvos.

• Cypripedum

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)

• Neottianthe

Cepurainā neotiante (Neottianthe cucullata)

• Cephalanthera

Sarkanā cefalantēra (Cephalanthera rubra)

Garlapu cefalantēra (Cephalanthera longifolia), laikam Latvijā izzudusi suga

• Ophrys

Mušu ofrīda (Ophrys insectifera)

• Dzegužpirkstītes (Dactylorhiza)

Stāvlapu dzegužpirkstīte (Dactylorhiza incarnata)

Iedzeltenā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza ochroleuca vai Dactylorhiza incarnata ssp. ochroleuca)

Asinssārtā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta vai Dactylorhiza incarnata ssp. cruenta)

Baltijas dzegužpirkstīte (Dactylorhiza baltica vai D. longifolia)

Plankumainā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza maculata)

Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii)

Traunsteinera dzegužpirkstīte (Dactylorhiza traunsteineri) vai Rusova dzegužpirkstīte (Dactylorhiza russowii)

• Dzegužpuķes (Orchis).

Vīru dzegužpuķe (Orchis mascula)

Bruņcepuru dzegužpuķe (Orchis militaris)

Zalkšu dzegužpuķe (Orchis morio)

Deguma dzegužpuķe (Orchis ustulata)

• Gymnadenia

Odu gimnadēnija (Gymnadenia conopsea)

• Platanthera

Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia)

Zaļziedu naktsvijole (Platanthera chlorantha)

• Herminium

Vienguma hermīnija (Herminium monorchis)

• Liparis

Lēzeļa lipare (Liparis loeselii)

• Hammarbya

Purva sūnene (Hammarbya paludosa)

• Malaxis

Purvāju vienlape (Malaxis monophyllos)

• Coeloglossum

Zaļā dobziede (Coeloglossum viride)

• Listera

Sirdsveida divlape (Listera cordata)

Ovālā divlape (Listera ovata)

• Corallorhiza

Trejdaivu koraļļsakne (Corallorhiza trifida)

• Epipogon

Bezlapu epipogija (Epipogon aphyllum)

• Neottia

Parastā ligzdene (Neottia nidus-avis)

• Epipactis

Platlapu dzeguzene (Epipactis helleborine)

Purva dzeguzene (Epipactis palustris)

Tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens)

• Goodyera

Ložņu saulenīte (Goodyera repens).

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

1. ↑ Andreas Bresinsky, Christian Körner, Joachim W. Kadereit, Gunther Neuhaus, Uwe Sonnewald: Strasburger – Lehrbuch der Botanik. Begründet von E. Strasburger. Spektrum Akademischer Verlag, Heidelberg 2008 (36. Aufl.) ISBN 978-3-8274-1455-7
2. ↑ http://latvijas.daba.lv/augi_senes/ziedaugi/
3. ↑ Latvijas PSR flora
4. ↑ Kārlis Mīlenbahs: Latviešu valodas vārdnīca II: 314. Izrediģēja, papildināja un publicēja Jānis Endzelīns.

[izmainīt šo sadaļu] Literatūra

• Galenieks, P. u. ct. Latvijas PSR flora I. Rīga. 1953.
• Cepurīte, Biruta. Latvijas vaskulāro augu flora 7 - Orhideju dzimta (Orchidaceae) Rīga. 2005. ISBN 9984-9821-0-6

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• Orhideju dzimtas sugas Latvijā