Scifozoji

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Scifozoji
Jūras nātres Chrysaora quinquecirrha
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Dzēlējzarndobumaiņi (Cnidaria)
Apakštips Medūzas (Medusozoa)
Klase Scifozoji (Scyphozoa)
Iedalījums

Scifozoji (Scyphozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu tipa (Cnidaria) klase, kas pieder pie medūzu apakštipa (Medusozoa). Šajā klasē apvieno pārsvarā lielas medūzas ar stipri zarainu kanālu sistēmu, labi attīstītiem maņu orgāniem un ļoti vāji izteiktu polipu paaudzi. Dzimumprodukti tām veidojas entodermā. Scifozoji bez izņēmuma ir jūru iemītnieki, daži no tiem ļoti lieli. Tā, piemēram, diezgan bieži ziemeļu jūrās ir medūza arktiskā cianeja - Cyanea arctica, kam lietussargs var būt vairāk nekā 2 m diametrā un taustekļi līdz 30 m gari.

Klases vispārīgs apskats[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ārējā izskata scifomedūzas ir dažādas. Zvans tām var būt plakans, kā aurēlijai, - tādas medūzas sauc par diskomedūzām, vai arī augsts. Taustekļi var būt īsi, kā aurēlijai, vai ļoti gari, kā Cyanea. Interesanta ir īpatnējā scifomedūzu grupa, tā saucamās sakņmutes. Šīm medūzām mutes atvere aizaug, bet tās vietā uz stipri attīstītajiem mutes taustekļiem izveidojas ļoti daudz sīku atveru; šīs atveres kanālu tīkls saista ar gastrovaskulāro sistēmu. Caur šīm atverēm medūzas barojas, pie tam iespējams, ka barības avots ir ūdenī izšķīdušās organiskās vielas. Kā sakņmutu pārstāvi var minēt Rhizostoma pulmo; tā ir samērā liela medūza, kas vasarā sastopama Melnajā jūrā. Ļoti īpatnējas ir sēdošās Lucernariida kārtas medūzas. Pēc ārējā izskata tām maz līdzības ar īstajām medūzām. To lietussarga virspuse izstiepta diezgan garā kājā, ar kuru tā piestiprinās pie substrāta, galvenokārt pie aļģēm. Parasti no substrāta šīs medūzas nokarājas puscaurspīdīgu, mīkstu zvanu veidā. Šāda zvana ieliekuma dibenā uz kāta atrodas mutes atvere, bet apmalē - astoņi kniepadatveidīgu taustekļu kūļi. Starp taustekļiem, zvanu apmales padziļinātajās vietas, dažam formām atrodas ropaloīdi, kas ir vienkāršojušies un pārveidojušies peldošo formu ropāliji. Tajos nav maņu orgānu, izņemot nelielu pigmenta plankumu pie pamatnes, bet tiem ir daudz dziedzeršūnu. Ropalpīdi ir īpatnēji medūzas kustību orgāni, ar kuriem tās pārvietojas pa substrātu. Sēdošo medūzu piemēri ir ziemeļu jūrās diezgan bieži sastopamie nelielie (līdz 2—3 cm) brūnas krāsas Haliclystus ģints pārstāvji un maigi sārtie, lielākie (līdz 10—12 cm augstie) Lucernario ģints pārstāvji. Pēdējās ģints sugas ir arī Melnajā jūrā. Ķīnā dažas scifomeduzas, piemēram, Rhopllema esculenta, ir rūpniecisks objekts, ko lieto pārtikā. Dažas medūzas ir indīgas: tās ar savām dzeļšūnām var radīt stiprus apdegumus.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klase Scifozoji (Scyphozoa)