Jūra
Jūra ir liela sālsūdens ūdenstilpne, kura saistīta ar okeānu vai liels, parasti sāļš, ezers, kuram trūkst dabīgas izejas, piemēram, Kaspijas jūra un Nāves jūra.
Piemēram, Galilejas jūra (Tibērija ezers) ir mazs saldūdens ezers bez dabīgas izejas, bet uz to tiek attiecināts termins "jūra". Sarunvalodā šis termins ir lietots kā okeāna sinonīms, piemēram, tropiskā jūra vai jūras krastā vai pat jūras ūdens, attiecinot to uz okeāna ūdeni.
Jūras dalās malas un iekšējās jūrās, kuru galvenā atšķirība ir šāda: malas jūrās straumes nosaka okeānu vēji, savukārt iekšējās jūrās straumes veido sāļuma un temperatūras atšķirības.
Jūras oficiāli var izdalīt Starptautiskā Hidrogrāfiskā organizācija, pašreiz spēkā esošais jūru saraksts ir 1953. gadā izdotais S-23 "Limits of Oceans and Seas". 1986. gadā tika sagatavots jauns izdevums, taču tā kā valstīm neizdevās vienoties par dažu jūru nosaukumiem, tai skaitā arī par Japāņu jūru, tas netika ratificēts.
Satura rādītājs |
Okeānu jūru saraksts [izmainīt šo sadaļu]
Klusais okeāns [izmainīt šo sadaļu]
- Aļaskas līcis
- Arafuru jūra
- Austrumķīnas jūra
- Bandas jūra
- Beringa jūra
- Bismarka jūra
- Bohajas jūra
- Boholas jūra (Mindanao jūra)
- Čīles jūra
- Dienvidķīnas jūra
- Dzeltenā jūra
- Filipīnu jūra
- Floresas jūra
- Halmaheras jūra
- Japānas iekšējā jūra
- Japāņu jūra
- Javas jūra
- Kalifornijas līcis (Kortesa jūra)
- Kamotes jūra
- Karpentārija līcis
- Koraļļu jūra
- Moluku jūra
- Ohotskas jūra
- Savu jūra
- Selišas jūra
- Seramas jūra
- Sulavesi jūra
- Sulu jūra
- Taizemes līcis
- Tasmāna jūra
- Timoras jūra
- Zālamana jūra
Atlantijas okeāns [izmainīt šo sadaļu]
- Argentīnas jūra
- Bafina jūra
- Biskajas līcis
- Fandi līcis
- Gvinejas līcis
- Hibrīdu jūra
- Hudzona līcis
- Īrijas jūra
- Karību jūra
- Ķeltu jūra
- Meksikas līcis
- Sargasu jūra
- Sentlorensa līcis
- Vidusjūra
- Ziemeļjūra
Indijas okeāns [izmainīt šo sadaļu]
- Adenas līcis
- Andamanu jūra
- Arābijas jūra
- Bengālijas līcis
- Omānas līcis
- Persijas līcis
- Sarkanā jūra
- Timoras jūra
Ziemeļu ledus okeāns [izmainīt šo sadaļu]
- Austrumsibīrijas jūra
- Baltā jūra
- Barenca jūra
- Boforta jūra
- Čukču jūra
- Grenlandes jūra
- Karas jūra
- Laptevu jūra
- Linkolna jūra
Dienvidu okeāns [izmainīt šo sadaļu]
- Amundsena jūra
- Belinshauzena jūra
- Deivisa jūra
- Lielais Austrālijas līcis
- Sentvinsenta līcis
- Rosa jūra
- Skotijas jūra
- Spensera līcis
- Vedela jūra
Ieslēgtās jūras [izmainīt šo sadaļu]
Ārpuszemes jūras [izmainīt šo sadaļu]
Mēness jūras (Lunar maria) ir plaši bazalta laukumi uz Mēness. Agrāk astronomi uzskatīja, ka tās ir ūdens jūras. Šķidrs ūdens tālā pagātnē ir bijis uz Marsa virsmas, un daži Marsa baseini tiek uzskatīti par izžuvušām jūras gultnēm. Lielākais ir Vastitas Borealis; citi ietver Hellas Planitia un Argyre Planitia. Domā, ka šķidrs ūdens ir zem dažu pavadoņu virsmas, visdrīzāk uz Eiropas. Uz Titāna virsmas, domājams, ir šķidri ogļūdeņraži, taču tos būtu precīzāk apzīmēt par ezeriem nevis jūrām.
