Seši tēli meklē autoru

Vikipēdijas lapa

"Seši tēli meklē autoru" (itāļu: Sei personaggi in cerca d'autore) ir itāliešu dramaturga Luidži Pirandello visslavenākā luga. Luga pirmoreiz izrādīta tika 1921. gadā, publicēta — 1925. g.

Lugas pirmizrāde notika 1921. gada 10. maijā Romā (Valle di Roma) un izraisīja sensāciju — aktieri, kritiķi un publika uz skatuves uzsāka ķīviņu, daudzi skatītāji zāli pameta pirms darba beigām; pašam Pirandello zāli nācās atstāt paslepšus pa sānu durvīm. Pēc dažiem mēnešiem luga tika izrādīta Milānā, kur tā savukārt guva milzīgus panākumus, kļūdama par 20. gadu Eiropas teātra klasiku.

Lugā seši tēli — tēvs, māte, pameita, dēls, mazs zēns un meitenīte — ierodas uz skatuves, kur tiek mēģināta kāda luga un pieprasa, lai režisors radītu darbu ar viņiem kā tēliem. Katrs no tēliem pilnībā un nepārtraukti iemieso savu traģisko eksistenci, dzīvesstāstu — viss viņu dzīvēs jau reiz ir noticis, notiek patlaban un gatavojas notikt nākotnē.

Pirandello nostāda pretrunā mākslīgo (taču patiesi eksistējošo) teātri un "neīsto" tēlu dzīvīgumu un izteiksmīgumu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]