Milāna

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Milāna
Milano
Flag of Milāna
Karogs
Milāna
Ģerbonis
Milāna
Red pog.png
Milāna
Koordinātas: 45°27′51″N 09°11′25″E / 45.46417°N 9.19028°E / 45.46417; 9.19028Koordinātas: 45°27′51″N 09°11′25″E / 45.46417°N 9.19028°E / 45.46417; 9.19028
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Reģions Lombardija
Province Milāna
Platība
 - Kopējā 183,77 km²
Augstums vjl 120 m
Iedzīvotāji (2010. gada 30. jūnijā)
 - kopā 1 317 882
 - blīvums 7 171,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indeksi 20100, 20121-20162
Mājaslapa: www.comune.milano.it

Milāna (itāļu: Milano) ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā. Otra lielākā pilsēta Itālijā, Lombardijas un Milānas provinces centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. Milāna ir Pirelli un Alfa Romeo mītnes vieta.

Līdzās Romai, Parīzei, Londonai un Ņujorkai Milāna ir viens no pasaules modes centriem. Pilsēta ir dzimtene tādiem zīmoliemGiorgio Armani, Dolce & Gabbana, Prada un Gianni Versace.

Sportā pilsēta slavena ar divām futbolkomandām AC Milan un Internazionale (Inter). Netālu no Milānas atrodas Formula 1 Moncas trase, kur notiek Itālijas GP izcīņa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milānas Doms

Tiek uzskatīts, ka Milānu ap 600. gadu p.m.ē. dibinājuši ķelti, un tās ķeltu nosaukums (Mid-lan - līdzenuma vidū) saglabājies cauri gadsimtiem. Ap 222. gadu p.m.ē. Milānu ieņem romieši un nosauc par Mediolānu (Mediolanum).

4. gadsimtā, bīskapa Sv.Ambrosija un imperatora Teodosija I laikā Milāna ir Rietumromas impērijas galvaspilsēta. Tajā laikā Milāna ir otrā lielākā pilsēta Eiropā ar 300 000 iedzīvotājiem.

11. gadsimtā, pēc ostgotu un langobardu periodiem, pilsēta atgūst savu nozīmību un vada citas Lombardijas pilsētas cīņā pret Svēto Romas impēriju.

Renesanses laikmetā pilsētā valda savstarpēji konkurējošās Sforcu un Viskonti ģimenes, kuras aicina uz pilsētu māksliniekus (to starpā arī Leonardo da Vinči). Pēc mēģinājumiem dominēt visā Ziemeļitālijā 15. gadsimtā Milānu pakļauj Francija, bet 16. gadsimta sākumā - Spānija.

18. gadsimtā Milāna nonāk Austrijas varā, bet pēc Franču revolūcijas un Napoleona karagājieniem Milāna iekļaujas Cisalpīnas republikas sastāvā. Pēc Napoleona sakāves Milāna atkal nokļūst Austrijas sastāvā un ir viens no itāliešu nacionālisma centriem.

Otrā Itālijas neatkarības kara rezultātā Milāna 1859. gadā iekļaujas Sardīnijas karalistes sastāvā, kura 1861. gadā pārtop par Itālijas karalisti.

Kā viens no lielākajiem ekonomikas centriem un viena no Salo republikas galvenajām pilsētām, Milāna smagi cieš Otrā pasaules kara laikā sabiedroto bombardēšanu rezultātā.

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Biblioteca Ambrosiana - seno rokrakstu bibliotēka.
  • La Scala - pasaulslavens operteātris.
  • Milānas Doms (Duomo) - gotiskā katedrāle.
  • Santa Maria delle Grazie baznīca - ar Leonardo da Vinči "Svēto vakarēdienu".
  • Via Montenapoleone - fashion veikalu iela.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Milānā dzimuši: