Milāna

Vikipēdijas raksts

Milano
Milānas ģerbonis
Valsts	Itālija
Reģions	Lombardija
Province	Milāna (MI)
Reljefs	120 m
Platība	182 km²
Iedzīvotāji
- Kopā (2004. gada 31. decembris)	1 308 735
- Blīvums	6988/km²
Laika zona	CET, UTC+1
Koordinātes	45°28′N,09°10′E
Tālsarunu kods	02
Pasta indekss	20100, 20121-20162
Patrons	Sv. Ambrozijs

Milānas atrašanās vieta Itālijā
Mājaslapa: www.comune.milano.it

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Milano

Milāna (Milano) - pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā. Otra lielākā pilsēta Itālijā, Lombardijas un Milānas provinces centrs. Ievērojams ekonomikas centrs. Milāna ir Pirelli un Alfa Romeo mītnes vieta.

Milānas Doms

Līdzās Romai, Parīzei, Londonai un Ņujorkai Milāna ir viens no pasaules modes centriem. Pilsēta ir dzimtene tādiem zīmoliem kā Giorgio Armani, Dolce & Gabbana, Prada un Gianni Versace.

Sportā pilsēta slavena ar divām futbolkomandām AC Milan un Internazionale (Inter). Netālu no Milānas atrodas Formula 1 Moncas trase, kur notiek Itālijas GP izcīņa.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Tiek uzskatīts, ka Milānu ap 600.g p.m.ē. dibinājuši ķelti, un tās ķeltu nosaukums (Mid-lan - līdzenuma vidū) saglabājies cauri gadsimtiem. Ap 222.g p.m.ē. Milānu ieņem romieši un nosauc par Mediolānu (Mediolanum).

4.gs, bīskapa Sv.Ambrosija un imperatora Teodosija I laikā Milāna ir Rietumromas impērijas galvaspilsēta. Tajā laikā Milāna ir otrā lielākā pilsēta Eiropā ar 300 000 iedzīvotājiem.

11.gs, pēc ostgotu un langobardu periodiem, pilsēta atgūst savu nozīmību un vada citas Lombardijas pilsētas cīņā pret Svēto Romas impēriju.

Renesanses laikmetā pilsētā valda savstarpēji konkurējošās Sforcu un Viskonti ģimenes, kuras aicina uz pilsētu māksliniekus (to starpā arī Leonardo da Vinči). Pēc mēģinājumiem dominēt visā Ziemeļitālijā XV gs Milānu pakļauj Francija, bet XVI gs sākumā - Spānija.

XVIII gs. Milāna nonāk Austrijas varā, bet pēc Franču revolūcijas un Napoleona karagājieniem Milāna iekļaujas Cisalpīnas republikas sastāvā. Pēc Napoleona sakāves Milāna atkal nokļūst Austrijas sastāvā un ir viens no itāliešu nacionālisma centriem.

Otrā Itālijas neatkarības kara rezultātā Milāna 1859. gadā iekļaujas Sardīnijas karalistes sastāvā, kura 1861.gadā pārtop par Itālijas karalisti.

Kā viens no lielākajiem ekonomikas centriem un viena no Salo republikas galvenajām pilsētām, Milāna smagi cieš 2.pasaules kara laikā sabiedroto bombardēšanu rezultātā.