Siļķu karalis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Siļķu karalis
Regalecus glesne (Ascanius, 1772)
Siļķu karaļa 1985. gada ilustrācija
Siļķu karaļa 1985. gada ilustrācija
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Lampridas (Lampridiomorpha)
Kārta Lampridveidīgās (Lampriformes)
Dzimta Airzivju dzimta (Regalecidae)
Ģints Airzivis (Regalecus)
Suga Siļķu karalis (Regalecus glesne)

Siļķu karalis[1], arī milzu airzivs vai zivs-josta (latīņu: Regalecus glesne) ir airzivju dzimtas zivs. Tās ir izplatītas visos pasaules okeānos, galvenokārt 300 - 1000 metru dziļumā. Siļķu karalis var sasniegt 11 metru garumu un svērt līdz 300 kg, kas padara to par garāko pasaules kaulzivi[2].

2010. gada maijā pie Zviedrijas krastiem tika atrasta beigta 3 m gara šī zivs-josta, kas ir retums, jo pēdējo reizi Zviedrijas ūdeņos tā tika redzēta vien 1879. gadā.[3].

2011. gadā necerēta veiksme uzsmaidīja meksikāņu zvejniekiem, viņi noķēra 8 m garu siļķu karali, vienu no retākajām radībām uz zemes.[nepieciešama atsauce] Pēdējo 100 gadu laikā, krastā šo zivi cilvēki redzējuši tikai četras reizes.[nepieciešama atsauce] Šī lielā un garā zivs sastopama siļķu baros, ar kurām, domājams, arī barojas. Iespaidīgie izmēri, sudrabotais jostveidīgais ķermenis, kurš vertikāli turas ūdenī, spilgti sarkanās spuras un pagarinātie muguras spuras stari, kas veido virs galvas kaut ko līdzīgu kronim, devuši zvejniekiem iemeslu nosaukt to par siļķu karali. Zināms, ka "karaliskā" gaļa nav ēdama, no tās atsakās pat izbadējušies dzīvnieki.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Siļķu karalis" patiesībā ir tikai iesauka, tai nav nekāda sakara ar siļķēm.
  2. Izdevies iegūt kadrus ar reti sastopamo zivi-jostu (latviski)
  3. Pēc 130 gadiem Baltijas jūrā atrod siļķu karali (latviski)
  4. Zvejnieka sapnis - Siļķu karalis jeb zivs-josta(latviski)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]