Silēzijas vojevodiste

Silēzijas vojevodiste Województwo śląskie
—  vojevodiste  —
Karogs Ģerbonis
Novietojums Polijā
Sadalījums apriņķos Sadalījums apriņķos
Valsts	Polija
Centrs	Katovice
Apriņķi	19 pilsētas, 17 apriņķi * Belsko-Bjala Bitoma Čenstohova Dombrova Gurņiča Glivice Hožova Jastšembe Zdroja Javožno Katovice Mislovice Pekari Slonski Ribņika Ruda Slonska Semjanovice Slonske Sosnoveca Sventohlovice Tihi Zabže Žori Belsko apriņķis Beņdzinas apriņķis Beruņas-Leņdzinu apriņķis Cešinas apriņķis Čenstohovas apriņķis Glivices apriņķis Klobuckas apriņķis Lubliņecas apriņķis Mikolovas apriņķis Miškovas apriņķis Pščinas apriņķis Racibožas apriņķis Ribņikas apriņķis Tarnovske Guru apriņķis Vodzislavas apriņķis Zaverces apriņķis Živecas apriņķis
Platība
- Kopā	12 334 km²
Iedzīvotāji (2006)
- Kopā	4 676 983
- Pilsētās	3 675 602
- Laukos	1 001 381
* tālāk iedalās 167 gminās
Mājaslapa: https://www.slaskie.pl/
Silēzijas vojevodiste Vikikrātuvē

Silēzijas vojevodiste (poļu: Województwo śląskie) ir Polijas vojevodiste valsts dienvidos. Dibināta 1999. gada 1. janvārī, apvienojot divas vojevodistes. Nosaukta vēsturiskā novada — Silēzijas vārdā, kaut aizņem tikai Augšsilēzijas austrumdaļu. Svarīgs Polijas rūpniecības centrs. Reģionā iegūst akmeņogles, svinu, cinku, dzelzs rūdu.

Administratīvais iedalījums

Vojevodiste iedalās 36 apriņķos (powiat) — no tiem 19 ir pilsētas ar apriņķa tiesībām (miasto na prawach powiatu) un 17 lauku apriņķi (powiat ziemski). Visā vojevodistē ir 167 gminas (gmina), kuru skaitā ietilpst 52 pilsētas.

Apriņķi:

• Belsko apriņķis (powiat bielski)
• Belsko-Bjala (Bielsko-Biała)
• Beņdzinas apriņķis (powiat będziński)
• Beruņas-Leņdzinu apriņķis (powiat bieruńsko-lędziński)
• Bitoma (Bytom)
• Cešinas apriņķis (powiat cieszyński)
• Čenstohova (Częstochowa)
• Čenstohovas apriņķis (powiat częstochowski)
• Dombrova Gurņiča (Dąbrowa Górnicza)
• Glivice (Gliwice)
• Glivices apriņķis (powiat gliwicki)
• Hožova (Chorzów)
• Jastšembe Zdroja (Jastrzębie-Zdrój)
• Javožno (Jaworzno)
• Katovice (Katowice)
• Klobuckas apriņķis (powiat kłobucki)
• Lubliņecas apriņķis (powiat lubliniecki)
• Mikolovas apriņķis (powiat mikołowski)
• Mislovice (Mysłowice)
• Miškovas apriņķis (powiat myszkowski)
• Pekari Slonski (Piekary Śląskie)
• Pščinas apriņķis (powiat pszczyński)
• Racibožas apriņķis (powiat raciborski)
• Ribņika (Rybnik)
• Ribņikas apriņķis (powiat rybnicki)
• Ruda Slonska (Ruda Śląska)
• Semjanovice Slonske (Siemianowice Śląskie)
• Sosnoveca (Sosnowiec)
• Sventohlovice (Świętochłowice)
• Tarnovske Guru apriņķis (powiat tarnogórski)
• Tihi (Tychy)
• Vodzislavas apriņķis (powiat wodzisławski)
• Zabže (Zabrze)
• Zaverces apriņķis (powiat zawierciański)
• Živecas apriņķis (powiat żywiecki)
• Žori (Żory)

Pilsētas

Vojevodistē ir 71 pilsēta (trekninātas pilsētas ar apriņķa tiesībām):

Katovice — 317 220 (164,54 km²) Čenstohova — 246 890 (159,61 km²) Sosnoveca — 226 034 (91,26 km²) Glivice — 199 451 (133,85 km²) Zabže — 191 247 (80,47 km²) Bitoma — 187 943 (69,43 km²) Belsko-Bjala — 176 864 (124,93 km²) Ruda Slonska — 146 582 (77,59 km²) Ribņika — 141 580 (148,26 km²) Tihi — 131 153 (81,62 km²) Dombrova Gurņiča — 130 128 (187,81 km²) Hožova — 114 686 (33,60 km²) Javožno — 96 606 (152,20 km²) Jastšembe Zdroja — 95 482 (85,44 km²) Mislovice — 75 183 (66,09 km²) Semjanovice Slonske — 72 685 (25,16 km²) Žori — 62 849 (64,64 km²) Tarnovske Guri — 61 255 (83,47 km²) Pekari Slonski — 59 675 (39,67 km²) Beņdzina — 58 820 (37,08 km²) Raciboža — 57 755 (74,96 km²) Sventohlovice — 55 327 (13,22 km²) Zaverce — 53 073 (85,24 km²) Vodzislava Slonska — 49 427 (49,62 km²) Knurova — 39 844 (33,95 km²) Mikolova —38 289 (78,89 km²) Cešina — 36 081 (28,69 km²) Čehovice-Dzedzice — 34 873 (32,98 km²) Čeladza — 34 227 (16,57 km²) Miškova — 32 873 (72,69 km²) Živeca — 32 101 (50,57 km²) Lubliņeca — 29 247 (89,80 km²) Červjonka-Leščini — 28 513 (38,52 km²) Pščina — 25 633 (21,86 km²) Laziska Gurne — 21 949 (20,20 km²)

Ridultovi — 21 940 (15,00 km²) Beruņa — 19 640 (40,31 km²) Piskovice — 19 164 (31,14 km²) Ožeše — 18 789 (82,89 km²) Radlina — 17 657 (12,53 km²) Radzjonkova — 17 269 (13,15 km²) Leņdzini — 16 130 (31,04 km²) Ustroņa — 15 437 (58,92 km²) Skočova — 14 677 (9,79 km²) Pšova — 14 025 (20,42 km²) Klobucka — 13 237 (47,53 km²) Visla — 11 483 (110,26 km²) Blahovņa — 9 925 (36,53 km²) Vojkovice — 9 452 (12,77 km²) Poremba — 8 805 (40,04 km²) Kaleti — 8 676 (76,68 km²) Imelina — 7 873 (28,04 km²) Mjastečko Slonske — 7 415 (68,30 km²) Lazi — 7 138 (8,75 km²) Slavkova — 6 861 (36,60 km²) Koņecpole — 6 326 (36,52 km²) Ščirka — 5.824 (39,07 km²) Seveža — 5 550 (38,22 km²) Kuzņa Raciborska — 5 547 (31,75 km²) Kšepice — 4 539 (27,71 km²) Ogrodzeneca — 4 483 (28,94 km²) Žarki — 4 415 (25,68 km²) Vozņiki — 4 407 (70,42 km²) Ščekocini — 3 920 (17,98 km²) Tošeka — 3 908 (9,67km²) Strumeņa — 3 398 (6,31 km²) Vilamovice — 2 820 (10,41 km²) Kozeglovi — 2 515 (26,72 km²) Kšanovice — 2 212 (3,19 km²) Pilica — 1 967 (8,22 km²) Sosņicovice — 1 749 (11,68 km²)

Karte

Belsko-Bjala

Beņdzina

Beruņa

Bitoma

Blahovņa

Cešina

Čehovice-Dzedzice

Čeladza

Čenstohova

Červjonka-
Leščini

Dombrova Gurņiča

Glivice

Hožova

Imelina

Jastšembe Zdroja

Javožno

Kaleti

Katovice

Klobucka

Knurova

Koņecpole

Kozeglovi

Kšanovice

Kšepice

Kuzņa Raciborska

Lazi

Laziska
Gurne

Leņdzini

Lubliņeca

Mikolova

Mislovice

Miškova

Mjastečko Slonske

Ogrodzeneca

Ožeše

Pekari Slonski

Pilica

Piskovice

Poremba

Pščina

Pšova

Raciboža

Radlina

Radzjonkova

Ribņika

Ridultovi

Ruda Slonska

Semjanovice Slonske

Seveža

Skočova

Slavkova

Sosnoveca

Sosņicovice

Strumeņa

Sventohlovice

Ščekocini

Ščirka

Tarnovske Guri

Tihi

Tošeka

Ustroņa

Vilamovice

Visla

Vodzislava Slonska

Vojkovice

Vozņiki

Zabže

Zaverce

Žarki

Živeca

Žori

Silēzijas vojevodistes pilsētu izvietojums (treknrakstā — pilsētas ar apriņķa tiesībām)

Apskates objekti

• Belsko-Bjalas katedrāle (Katedra św. Mikołaja w Bielsku-Białej)
• Beņdzinas pils (Zamek w Będzinie)
• Cešinas Jēzus baznīca (Kościół Jezusowy w Cieszynie)
• Čenstohovas bazilika (Bazylika archikatedralna Świętej Rodziny w Częstochowie)
• Jasna Guras klosteris (Jasna Góra)
• Glivices pils (Zamek Piastowski w Gliwicach)
• Glivices radiostacija (Radiostacja gliwicka)
• Katovices Gišovecas rajons (Giszowiec)
• Katovices katedrāle (Archikatedra Chrystusa Króla w Katowicach)
• Katovices Miķeļa baznīca (Kościół św. Michała Archanioła w Katowicach)
• Katovices Mūzikas akadēmija (Akademia Muzyczna im. Karola Szymanowskiego w Katowicach)
• Katovices Ņikišovecas rajons (Nikiszowiec)
• Melnā Asara šahta (Sztolnia Czarnego Pstrąga)
• Tarnovske Guru sudraba raktuves (Zabytkowa Kopalnia Srebra)
• Pščinas pils (Zamek w Pszczynie)
• Silēzijas Seima ēka (Gmach Sejmu Śląskiego)
• Spodek (Spodek)
• Sulkovsku pils (Muzeum Historyczne w Bielsku-Białej – Zamek książąt Sułkowskich)

Galerija

• 
  Belsko-Bjalas katedrāle
• 
  Beņdzinas pils
• 
  Cešinas Jēzus baznīca
• 
  Čenstohovas bazilika
• 
  Ēka Gišovecas rajonā
• 
  Jasna Guras klosteris
• 
  Glivices pils
• 
  Glivices radiostacijas tornis
• 
  Katovices katedrāle
• 
  Katovices Miķeļa baznīca
• 
  Katovices Mūzikas akadēmija
• 
  Katovices Ņikišovecas rajons
• 
  Melnā Asara šahta
• 
  Tarnovske Guru sudraba raktuves
• 
  Pščinas pils
• 
  Silēzijas Seima ēka
• 
  Spodek
• 
  Sulkovsku pils

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Silēzijas vojevodiste.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Belsko-Bjalas katedrāle
• Čenstohovas bazilika Arhivēts 2018. gada 26. novembrī, Wayback Machine vietnē.
• Jasna Guras klosteris
• Glivices radiostacija
• Katovices katedrāle
• Katovices Mūzikas akadēmija
• Melnā Asara šahta Arhivēts 2019. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē.
• Pščinas pils
• Spodek
• Sulkovsku pils