Polija

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rzeczpospolita Polska
Polijas Republika
Polijas Republikas karogs Polijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: nav1
Himna: Mazurek Dąbrowskiego
("Polija vēl nav zaudēta")
Location of Poland
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)		 Varšava
52°13′N 21°02′E
Valsts valodas Poļu valoda2
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Lehs Kačiņskis
 -  Premjerministrs Donalds Tusks
Izveide
 -  Kristietības pieņemšana4 966. gada 14. aprīlī 
 -  Pārdeklarēta 1918. gada 11. novembrī 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 312 679 km² (69.3)
 -  Ūdens (%) 3,07
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 38 130 302[1] (33.)
 -  Blīvums 122/km² (83.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $669,032 miljardi[2] (20.)
 -  Uz iedzīvotāju $17 560[2] (49.)
HDI (2006) ▲ 0,875 (augsts) (39.)
Valūta Zlots (PLN)
Laika zona CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .pl5
ISO 3166-1 kods 616 / POL / PL
Tālsarunu kods +48
1 Skatīt Neoficiālie Polijas moto.
2 Lai arī nav oficiālas valodas, komūnās tiek lietotas baltkrievu valoda, kašūbiešu valoda, [lietuviešu valoda]] un vācu valoda.
3 Pēc Centrālā Statistikas biroja datiem Polijas platība ir 312 679 kvadrātkilometri, no kuriem 311 888 kvadrātkilometri ir zeme, bet 791 iekšējo ūdeņu platība.[3]
4 Pēc poļu uzskata, kristietības pieņemšana bija viens no nozīmīgakajiem notikumiem Polijas vēsturē, apvienotjot reģiona ciltis.
5 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Polijas Republika (poliski - Rzeczpospolita Polska) ir mononacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Baltijas jūru, Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfiskais stāvoklis

Polija atrodas Eirpoas vidusdaļā. Tā ir liela valsts, jo tās platība ir 312685 km² (69. vieta pasaulē; 9. vieta Eiropā). Polijā ir biezs upju tīkls. Lielākās upes Visla, Odera. Ezeri pārsvarā atrodas valsts ziemeļos. Mežainums ir 28%. Polijas robežas garums ir 3528 km, no kuriem sauszemes robežas garums ir 3054 km, bet jūras robežas - 528 km. Polijas robežu garums ar citām valstīm ir šāds:

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Polijai raksturīga silta vasara un auksta ziema. Valsts ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka tās klimatu ietekmē dažādas gaisa masas un atmosfēras frontes. Tāpēc laikapstākļi Polijā ir nepastāvīgi un mainīgi. Aukstākais arktiskais gaiss no Krievijas un Skandināvijas valsts teritorijā sastopas ar siltajām gaisa masām, kas plūst no rietumiem. Daži teic, ka Polijā ir seši gadalaiki, jo pavasaris un rudens tiek sadalīti vēl divos laikapstākļu ziņā atšķirīgos periodos katrs. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir apmēram 600 mm, bet teritoriāli tas atšķiras. Zemienes valsts vidienē gadā saņem apmēram 450 mm nokrišņu, bet kalnu rajoni – dažkārt pat vairāk nekā 1450 mm. Ziemā sniega sega klāj lielāko daļu Polijas kalnu apgabalu un apmēram pusi no līdzenuma.

[izmainīt šo sadaļu] Administratīvais iedalījums

Pamatraksts: Polijas administratīvais iedalījums

16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums - vaivadijas) (województwo)

  • apriņķi (powiat), iedalās 65 pilsētās ar apriņķa tiesībām (powiat grodzki) un 308 lauku apriņķos (powiat ziemski)
    • 2478 gminas (gmina), iedalās lauku gminās (gmina wiejska), gminās ar pilsētu (gmina miejsko-wiejska) un pilsētās ar gminas tiesībām (gmina miejska)..

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pamatraksts: Polijas vēsture

Polijas un poļu vēsture ir ļoti bagāta ar notikumiem. Vēsturiski Polija bijusi gan Eiropas lielvalsts (XVI - XVII gs), gan ilgus gadus (no 1795.gada līdz 1918.gadam) Polija neeksistēja vispār, līdz, pamatojoties uz 1.pasaules kara rezultātiem, atkal ieguva neatkarību.

Polijas valsts rašanās centrs ir Vartas upes baseins X gs vidū, kad 966.gadā Pjastu dinastijas pirmais karalis Meško I pieņēma katolismu un nodibināja kontroli pār Polijas teritoriju. XII. gs bija feodālās sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā eksistēja gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes.

Polija-Lietuva uzplaukuma laikā

1320.gadā karalis Vladislavs I atkal apvienoja valsti. Jagellonu valdīšanas laikā Polija noslēdza personālūniju ar Lietuvu, un pēc Polijas-Lietuvas valsts izveidošanās 1569.gadā kļuva par Eiropas lielvaru. Valsts īpatnība bija tās iekārta - muižnieku demokrātija ar ievēlējamu karali.

Sākot no XVII gs vidus, cīņā ar Zviedriju un Krieviju valsts novājinās, un nonāk apkārtējo valstu ietekmē. 1791.gadā Polijā tiek pieņemta pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā.

Trīs Polijas-Lietuvas dalīšanu (1772., 1793. un 1795.gadā) rezultātā Polija pazūd no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tiek sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. Notiek daudzas poļu sacelšanās, bet valsts atjaunojas pēc tikai pēc 1.Pasaules kara Juzefa Pilsudska vadībā.

1926.gada maijā Pilsudskis puča rezultātā nodibina autoritāru režīmu.

Polija starp pasaules kariem

2.pasaules karš Eiropā sākas ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939.gada 1.septembra rītā. 17.septembrī, pamatojoties uz Molotova-Ribentropa paktu, PSRS iebrūk Polijā no austrumiem, un līdz 6.oktobrim abi agresori ir okupējuši valsti.

Cīņai par neatkarību poļi izveido Polijas pagrīdes valsti ar paralēlām pārvaldes struktūrām.

1944.gadā Polija tiek atjaunota kā neatkarīga valsts (faktiski PSRS satelītvalsts). Austrumu teritorijas paliek PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Polijai piešķir Vācijas austrumu teritorijas un daļu no Austrumprūsijas.

1978.gada 16.oktobrī polis Karols Vojtila kļūst par pāvestu Jāni Pāvilu II, bet 1980.gada septembrī Gdaņskā tiek nodibināta arodapvienība Solidaritāte. Šie divi fakti tiek vērtēti kā sociālisma norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz Apaļā galda lēmumiem 1989.gadā Polijā notiek brīvas vēlēšanas.

1999.gadā Polija iestājās NATO, bet 2004.gada 1.maijā - ES.

[izmainīt šo sadaļu] Politika

Pamatraksts: Polijas politisko partiju uzskaitījums

Polija ir demokrātiska parlamentāra republika, tomēr prezidentam ir zināma ietekme uz politikas veidošanu. Pašreizējā konstitūcija pieņemta 1997.gadā.

Polijas valsts galva ir prezidents (Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej), kuru ievēl vispārējās vēlēšanās. Ja pirmajā vēlēsanu kārtā kāds no kandidātiem netiek ievēlēts ar absolūtu balsu vairākumu, tiek rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidātu, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Prezidenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem. Pēdējās notika 2005.gadā.

Likumdevēja vara ir divpalātu parlaments - apakšpalāta - Seims (Sejm) (460 deputāti) un augšpalāta - Senāts (Senat). Seimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās pēc D'Honda metodes, bet Senātu ievēl pēc retāk sastopamā bloku balsošanas (plurality bloc voting) principa. Lai iekļūtu parlamentā, noteikta 5% vēlēšanu barjera. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Pēdējās notika 2005.gadā. Īpašos gadījumos abas palātas notur kopīgas sēdes, tad šis likumdošanas orgāns saucas - Nacionalā asambleja (Zgromadzenie Narodowe).

Polijas izpildvara ir Ministru kabinets (Rada Ministrów) ar premjerministru (Prezes Rady Ministrów) vadībā. Formāli Ministru prezidentu ieceļ Polijas prezidents pēc saviem ieskatiem, tomēr parasti tas ir tās partijas pārstāvis, kurai ir vairākums Seimā.

Tiesu varas augstākais orgāns Polijā ir Augstākā tiesa (Sąd Najwyższy) un Konstitucionālā tiesa (Trybunał Konstytucyjny). Cilvēktiesību jautājumus uzrauga tiesībsargs (Rzecznik Praw Obywatelskich).

[izmainīt šo sadaļu] Skat. arī

[izmainīt šo sadaļu] Arējās saites

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.: Polija

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes

  1. ↑ Eurostat: Country Profiles: Polija. Statistical Office of the European Communities (2009). Atjaunināts: 2009-02-28.
  2. ↑ 2,0 2,1 Polija. International Monetary Fund. Atjaunināts: 2008-10-09.
  3. ↑ Concise Statistical Yearbook of Poland, 2008 (PDF). Central Statistical Office (Poland) (28 July 2008). Atjaunināts: 2008-08-12.
s • d • r
Eiropas valstis
Albānija • Andora • Apvienotā Karaliste • Armēnija† • Austrija • Azerbaidžāna† • Baltkrievija • Beļģija • Bosnija un Hercegovina • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Gruzija† • Horvātija • Igaunija • Īrija • Īslande • Itālija • Kazahstāna† • Kipra† • Kosova • Krievija† • Latvija • Lietuva • Lihtenšteina • Luksemburga • Maķedonija • Malta • Melnkalne • Moldova • Monako • Nīderlande • Norvēģija • Polija • Portugāle • Rumānija • Sanmarīno • Serbija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Šveice • Turcija† • Ukraina • Ungārija • Vācija • Vatikāns • Zviedrija
Pašpasludinātās valstis
Teritorijas
† Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
s • d • r
Eiropas Savienība (ES) Valsts karogs: Eiropas Savienība
Apvienotā Karaliste • Austrija • Beļģija • Bulgārija • Čehija • Dānija • Francija • Grieķija • Igaunija • Īrija • Itālija • Kipra • Latvija • Lietuva • Luksemburga • Malta • Nīderlande • Polija • Portugāle • Rumānija • Slovākija • Slovēnija • Somija • Spānija • Ungārija • Vācija • Zviedrija
s • d • r
Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) Valsts karogs: NATO


Saturs iegūts no "http://lv.wikipedia.org/wiki/Polija"
Citās valodās