Skaldnība

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaļš fluorīts ar izteiktu skaldnību.

Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm. Skaldnību izraisa kristāliskā režģa īpatnības, kas nosaka, ka noteiktos virzienos saites starp atomiem ir garākas un vājākas nekā citos virzienos - un tāpēc kristālu šādā virzienā ir vieglāk sadalīt. Skaldnības plaknei ir raksturīga spoguļgluda virsma - to būtībā veido vienā līmenī izkārtoti atomi.

Var būt viena izteikta skaldnības plakne (vizla), vairākas plaknes (kalcīts, fluorīts), var būt dažādas plaknes, no kurām viena ir lieliski izteikta un cita - vāji izteikta (vizla), citiem minerāliem skaldnības praktiski nav (kvarcs).

Skaldnība ir viena no raksturīgām minerālu īpašībām, kas ar vizuālu apskati, bez precīzāku metožu lietošanas palīdz noteikt minerāla veidu. Apgūstot mineraloģijas pamatus, ir jāapgūst arī prasme noteikt minerāla skaldnību. Tiek analizēta minerāla skaldnības pakāpe (vai skaldnība ir izteikta vai nē) un skaldnības plakņu virzieni.

Nedrīkst jaukt dabisko kristāla formu ar skaldnības plakņu veidoto formu - piemēram kalcīta kristāliem raksturīga sarežģīta dabiskā kristāla forma, taču tas samērā viegli pa skaldnības plaknēm sadalās vienkāršā paralēlskaldnī - šai formai maz sakara ar sākotnējo kristāla formu.

Izdala šādas skaldnības pakāpes (var lietot citus terminus, ja tie ir viegli saprotami):

  • Izcila - minerālu var sadalīt plānās plēksnītēs (vizla, grafīts);
  • Ļoti laba - minerāla paraugam var piešķirt formu, to sadalot pa skaldnības plaknēm (kalcīts, galenīts);
  • Laba - skaldnības plakne ir labi izteikta, taču minerālu pa skaldnības plaknēm vien ir grūti sadalīt (laukšpats, piroksēns);
  • Neizteikta - skaldnības plakne redzama vietām (apatīts, kasiterīts)
  • Slikta, Nav - skaldnības plakne praktiski nav redzama (kvarcs).

Skaldnības izpētei un izpratnei ir tehniska nozīme elektronikas rūpniecībā un dārgakmeņu apstrādē. Mākslīgi veidotie pusvadītāju materiālu kristāli tiek veidoti pa skaldnības plaknēm kā plānas plātnītes, kuras ir vieglāk sadalīt nepieciešamā izmēra gabaliņos. Lielākajai daļai komerciālo pusvadītāju (silīcijs, germānijs, gallija arsenīds, indija antimonīds utt.) ir kubiskā singonija ar tai bieži piemītošo oktaedrisko skaldnību. Šī īpašība ļauj viegli izgatavot gandrīz perfektus plānus kristālu četrstūrīšus.

Dārgakmeņu apstrādē skaldnība jāņem vērā, lai izgatavotu izturīgākus juvelierizstrādājumus un lai apstrādes procesā nenotiktu nejauši dārgā izejmateriāla bojājumi.


Citi avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]