Elektronika
- Šis raksts ir par zinātni. Par citām jēdziena elektronika nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Elektronika ir zinātne par sistēmām, kas darbojas uz kontrolētas elektronu (vai citu lādētu daļiņu) plūsmas pamata, to mijiedarbību ar elektromagnētisku lauku. Elektroniskās sistēmas paredzētas elektromagnētiskās enerģijas, elektriskā u.c. signālu pārveidošanai, informācijas uzkrāšanai, apstrādei un pārraidei.
Satura rādītājs |
Elektroniskās shēmas[izmainīt šo sadaļu]
Linearitāte[izmainīt šo sadaļu]
Lineāras shēmas izejas signāls ir proporcionāls ieejas signālam. Nelineārās shēmās izejas signāls neatspoguļo ieejas signālu.
Izšķir divu veidu elektroniskas shēmas. Analogā elektronika apstrādā nepārtrauktus signālus. Ciparu jeb diskrētās shēmas apstrādā binārus signālus, t.i. tādus, kuriem ir tikai divas vērtības. Elektroniskās shēmas izveido no elektronikas komponentēm.
Elektroniskās komponentes[izmainīt šo sadaļu]
Elektroniskās komponentes ir detaļas, no kurām saslēdz shēmas. Šādas detaļas var būt mikroshēmas, rezistori, kondensatori, pagātnē arī radiolampas utt. Komponentes pašas var būt shēmas un sastāvēt no daudzām elektronierīcēm, piemēram mikroshēmas var saturēt tūkstošiem tranzistoru. Elektroniskās komponentes iedala aktīvajās un pasīvajās.
Pasīvās komponentes[izmainīt šo sadaļu]
Pasīvās komponentes patērē ienākošā signāla enerģiju, kā rezultātā izejas signāla jauda vienmēr ir mazāka par ienākošo (vājinājums). Pasīvo komponenšu piemēri:
- Rezistori
- Kondensatori
- Induktivitātes spoles
- Transformatori
- Kvarca rezonatori
- Pasīvie filtri
Aktīvās komponentes[izmainīt šo sadaļu]
Aktīvās komponentes patērē barošanas avota enerģiju, tāpēc to izejas signāla jauda var būt lielāka nekā ieejas signāla jauda (pastiprinājums). Daži aktīvo komponenšu piemēri:
Elektroniskās ierīces[izmainīt šo sadaļu]
Lineārās[izmainīt šo sadaļu]
- Rezistori
- Kondensatori
- Induktivitātes spoles bez serdes
Nelineārās[izmainīt šo sadaļu]
- Induktivitātes spoles ar serdi
Pusvadītājierīces[izmainīt šo sadaļu]
- Diodes
- Stabilitroni
- Varikapi
- Impulsdiodes
- Taisngriežu diodes
- Ganna diodes
- Mirdzdiodes ( angliski LED)
- Tranzistori
- Bipolārie tranzistori
- p-n-p
- n-p-n
- Lauktranzistori
- ar p-n pāreju
- MOP (metāls-0ksīds-pusvadītājs)
- MDP (metāls-dielektriķis-pusvadītājs)
- ar n kanālu
- ar p kanālu
- Bipolārie tranzistori
- Tiristori
- Dinistori
- Trinistori
- Simistori
Mikroshēmas[izmainīt šo sadaļu]
- Analogās
- Ciparu
- Jauktās
Vakuuma lampas[izmainīt šo sadaļu]
- Diodes, kenotroni
- Triodes
- Tetrodes
- Pentodes
- Heksodes
- Heptodes
- Oktodes
- Katodstaru lampas
- SAF (super augsto frekvenču) lampas
Gāzizlādes lampas[izmainīt šo sadaļu]
Fotoelektriskās ierīces[izmainīt šo sadaļu]
- Fotorezistori
- Fotodiodes
- Fototranzistori
- Optroni
- Pusvadītāju releji
- Saules baterijas
Termoelektriskās ierīces[izmainīt šo sadaļu]
Elektroakustiskās ierīces[izmainīt šo sadaļu]
- Mikrofoni
- Skaļruņi
- Pjezoelektriskās ierīces
Konstruktīvais izpildījums[izmainīt šo sadaļu]
Sākotnēji elektroniskas iekārtas veidoja, komponentes nostiprinot uz koka vai metāla šasijas un izvadus savienojot ar vadiem. Mūsdienās elektroniku visbiežāk noformē uz iespiestajām platēm. Elektriskā kontakta nodrošināšanai lieto satīšanu, lodēšanu, metināšanu, presēšanu.
Drošums[izmainīt šo sadaļu]
Drošumu raksturo ar ar parametru atteiču intensitāte. Atteiču intensitāte elektronikai ir daudzkārt zemāka nekā jebkurai mehāniskai sistēmai, pie kam tā nav tieši atkarīga no ekspluatācijas intensitātes. Īpaši atbildīgām elektroniskām sistēmām, piemēram sakaros, drošuma paaugstināšanai pielieto dublēšanu , slodzes sadali.