Fluorīts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fluorīts
Kubiski fluorīta kristāli
Klasifikācija
Klase: Fluorīdu minerāls
Štrunca ID: 3/A.08-10
Ķīmiskā formula: Kalcija fluorīds - CaF2
Singonija: kubiskā
Īpašības
Krāsa: Violeta, zaļa, sārta, zeltaini dzeltena, bezkrāsas, zila, rozā, brūna
Svītras krāsa: Balta
Habituss: Kubveida kristāli, retāk oktaedri, dodekaedri u.c., agregāti, dvīņu kristāli
Skaldnība: Ļoti laba trīs virzienos
Lūzums: Skabargains, gliemežnīcas
Cietība pēc Mosa skalas: 4 (viens no Mosa skalas etaloniem)
Spīdums: Stikla, nespodrs
Caurspīdīgums: Caurspīdīgs līdz puscaurspīdīgs
Laušanas koeficients: n = 1.433 - 1.435
Pleohroisms: Nav
Blīvums: 3,18 g/cm3

Fluorīts (senāk sauca arī - fluora špats) (nosaukums cēlies no latīņu valodas fluere - "plūst" - cēlies no tā, ka minerāls izmantots kā kusnis) - izplatīts minerāls. Zinātniskajā literatūrā šis minerāls aprakstīts vismaz 1529. gadā taču bijis zināms jau krietni senāk. Fluorīts kalpojis par vārda devēju vairākiem izplatītiem terminiem, tai skaitā:

  • Fluorescence - materiāla spīdēšana ultravioletajos staros, ko atklāja vācu mineralogs Frīdrihs Moss 1824. gadā. Šī īpašība fluorītam ir raksturīga. Dažu atradņu fluorīts (hlorofans) mirdz arī tad, ja ir sakarsēts. Fluorescences krāsa atkarīga no minerāla atradnes.
  • Fluors - ķīmiskais elements. Fluorīts kalpo kā viena no labākajām šī elementa rūdām.

Var saturēt mazas kavernas ar gāzu, ūdens vai organisku šķīdumu ieslēgumiem. Var saturēt kavernas ar tīru fluoru. Kūst pie 1360°. Bieži satur retzemju metālu, urāna piejaukumus.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kusnis tērauda ražošanā viegli kūstošu pelnu ieguvei, lai veicinātu metāla tīrību - šādam nolūkam tika izmantots jau Senajā Grieķijā.
  • Fluora un fluorūdeņražskābes ieguves avots.
  • Mākslīgā kriolīta ieguves avots - kriolītu savukārt izmanto alumīnija ieguvei.
  • Dekoratīvs materiāls pateicoties skaistajām krāsām un caurspīdībai. Izmanto arī opalescējoša stikla ieguvei, emalju ieguvei.
  • Optikas stikla aizvietotājs īpaši augstas klases teleskopos un fotokamerās pateicoties ļoti mazajai gaismas dispersijai. Liela izmēru lēcām šādu fluorītu audzē mākslīgi. Izgatavojot šādas optiskas iekārtas jārēķinās, ka fluorīts sasilstot saulē, izmaina savas īpašības.
  • Kvantu ģeneratoros izmanto fluorīta kristālus ar retzemju metālu vai dzelzs piejaukumu.

Savu vērtīgo īpašību un lieliskā izskata dēļ fluorīts nereti dažās kultūrās tika vērtēts augstāk par zeltu. Agrāk uzskatīja, ka fluorīts telpās kliedē slimības, ārstē nervu sistēmas traucējumus.

Atradnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fluorīts ir izplatīts minerāls, kuru atrod daudzviet pasaulē. Fluorītu atrod hidrotermālajās dzīslās, jo sevišķi tajās, kas satur svina un/vai cinka minerālus. To nereti atrod arī greizenos, granītos. Fluorīts ir viena no komponentēm dažos marmora paveidos un citos metamorfiskajos iežos.

Lielas fluorīta atradnes ir šādās valstīs:

No fluorīta veidots cūkas atveids, 5 cm garš

Varietātes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]