Skanenis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Skaneņi, sonoranti, sonanti[1] jeb skanīgie līdzskaņi ir līdzskaņu apakšklase, ko raksturo fakts, ka tos var izrunāt "paildzināti" – no turienes nosaukums "skanīgie". Latviešu valodā tie ir /r, l, ʎ, m, n, ɲ/, jeb, latviešu burtiem, <r, l, ļ, m, n, ņ>.

Latviešu valodā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valodā jebkurš līdzskanis var būt garš vai īss, taču skaneņiem ir īpaša pozīcija šajā gadījumā – to garums ir fonēmisks, respektīvi, tas tiek norādīts rakstībā un atsevišķos gadījumos tam ir nozīmes šķiroša loma, piemēram, manna un mana. Lai gan troksneņi bieži mēdz būt gari, to garumam nekad nav nozīmes šķiroša funkcija un to garums netiek uzrādīts latviešu valodas ortogrāfijā, citiem vārdiem, to garums ir tikai fonētisks.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Distinktīvās jeb šķīrējpazīmes un fonēmu dabiskās grupas. Atjaunināts: 2013. gada 25. novembris. "sonorantāki par citiem līdzskaņiem ir arī skaneņi jeb sonanti ( r, l, ļ, m, n, ņ )"