Geminācija

Geminācija ir parādība fonētikā, kad līdzskaņi tiek izrunāti paildzināti, ortogrāfijā to visbiežāk atspoguļo ar līdzskaņu dubultošanu.

Līdzskaņu dubultošanās ir reta valodās, kur vārda uzsvars ir pa vidu vai uz pēdējās zilbes, vai ja tiek izmantota lauzta intonācija. Tā kā latviešu valodā gandrīz vienmēr uzsvars ir uz pirmās zilbes un lauzta intonācija (standarta latviešu valodā) ir reta, fonētiska līdzskaņu dubultošanās ir ļoti bieža.

Tad kad tika izstrādāts pašreizējais latviešu alfabēts tika pieņemts lēmums, ka latviešu valodā geminācija nav jāatspoguļo, jo praktiskie ieguvumi būs mazi. Tādējādi latviešu valodā raksta Atis nevis Attis. Izņēmums ir skaneņi ([l], [m], [n], [r]), geminēti skaneņi, kas latviešu valodā ir visai reti, tiks rakstīti dubulti (piem., lelle, mamma, panna, ķerra un tml.) Tāpat tas neattiecas uz priedēkļiem un salikteņiem, piemēram, attieksme, tikko vai lappuse, jo dubultotie līdzskaņi ir daļa no salikteni veidojošajiem vārdiem.

Starptautiskajā fonētiskajā alfabētā

Tā pat kā gariem patskaņiem, arī paildzināti izrunātiem līdzskaņiem IPA izmanto trīsstūru kola simbolu [ː] tādējādi vārda Atis izruna IPA būtu ['ɑtːis].

Citi pieraksta veidi

Nosaukums "līdzskaņu dubultošanās" ir nosacīts, jo valodas, kas neizmanto latīņu alfabētu, izmanto citus veidus kā atspoguļot paildzinātus līdzskaņus.

Japāņu valoda, kur geminācija ir izplatīta, gan hiraganā, gan katakanā izmanto mazu cu (tsu) kanu (t.s. sokuon, attiecīgi っ hiraganā un ッ katakanā), kas apzīmē, ka nākošās zilbes līdzskanis dubultosies.

Labs piemērs dažādām vārdu konstrukcijām, kur vienmēr ir dubultoti līdzskaņi ir bikkuri formas apstākļa vārdi, kuru uzbūve gandrīz vienmēr seko principam [zilbe]っ[zilbe]り. Piemēram, やっぱり (yappari - beigu beigās, tomēr) vai ぴったり (pittari - caurum caurēm, tieši tā).

Ir vērts piezīmēt, ka japāņu valodas gadījumā vienīgais geminētais skanenis, kas ir iespējams ir [nn], ko veido nevis ar sokuon, bet pievienojot [n] kanu (kas ir vienīgā kana, kas nesatur patskani) pirms [na], [ne], [ni], vai [no]. Piemēram, あんな (anna - tā, tādā veidā). Kombinācijas [mm] vai [rr] japāņu valodā nav iespējamas un sokuon netiks likts pirms kanas, kas sākas ar [m] vai [r].

Latviskošanā

Tā kā līdzskaņu dubultošanās netiek atspoguļota pašas latviešu valodas vārdiem, tad, lielākoties, arī latviskojot īpašvārdus tā tiek atmesta. Svarīgs izņēmums ir skaneņi ([l], [m], [n], [r]), kuru dubultošanās tiks saglabāta.

Skatīt rakstus, kur pieminēta līdzskaņu dubultošanās atveide latviešu valodā.

• Čehu īpašvārdu atveidošana
• Slovāku īpašvārdu atveidošana
• Bulgāru īpašvārdu atveidošana
• Poļu īpašvārdu atveidošana