Strupdegunpērtiķi

Vikipēdijas lapa
Strupdegunpērtiķi
Rhinopithecus (Milne-Edwards. 1872)
Zeltainais Strupdegunpērtiķis
Zeltainais Strupdegunpērtiķis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
ApakškārtaSausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
VirsdzimtaZemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
DzimtaMērkaķu dzimta (Cercopithecidae)
ĢintsStrupdegunpērtiķi (Rhinopithecus)
Iedalījums
Strupdegunpērtiķi Vikikrātuvē

Strupdegunpērtiķi (Rhinopithecus) ir Mērkaķu dzimtas ģints un ir reta un nav pilnībā izpētīta. Daži taksonomisti grupē strupdegunpērtiķus kopā ar Pygathrix ģinti. Strupdegunpērtiķu ģinti veido 5 sugas.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strupdegunpērtiķi dzīvo Āzijā, to izplatības areāls aptver Ķīnas dienvidus (īpaši Tibetu, Sičuaņu, Junaņu un Guidžou), līdz Mjanmas un Vjetnamas ziemeļu daļām. Šie pērtiķi apdzīvo kalnu mežus līdz vairāk nekā 4000 m augstumam. Ziemā viņi pārvietojas dziļi nošķirtos reģionos. Augstkalnu apgabali ir attālāki, un cilvēkiem ir grūtāk piekļūt un ietekmēt ar savu darbību, un citos pētījumos ir konstatēts mazāk mežu izciršanas, vairāk mežu atjaunošanas un apmežošanas, mazāka areāla samazināšanās un mazāka izzušana topogrāfiski sarežģītos kalnu rajonos. Visas Rhinopithecus sugas apdzīvo pirmatnējo mežu, ar koku segumu ≥ 75% kas veido saglabājamu nozīmigu biotopu.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šie pērtiķi ir nosaukti pēc īsa deguna celma uz to apaļajām sejām ar nāsīm, kas izkārtotas uz priekšu. Viņiem ir salīdzinoši daudzkrāsains un garš kažoks, īpaši plecos un mugurā. Tie izaug līdz 51–83 cm garumam, kopā ar asti 55–97 cm.

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielo daļu savas dzīves pērtiķi pavada kokos. Pērtiķi dzīvo kopā ļoti lielās grupās, kurās ir līdz 600 dzīvniekiem, sadaloties mazākās grupās pārtikas trūkuma laikā, piemēram, ziemā. Grupās ir daudz vairāk vīriešu kārtas dzīvnieku nekā sieviešu. Šiem pērtiķiem ir teritoriāls instinkts, viņi savu teritoriju aizstāv galvenokārt ar skaļiem saucieniem, tiem ir liels skaņu repertuārs, reizēm atsevišķam dzīvniekam radot skaņas signālus, bet citreiz to rada kopā vairāki dzīvnieki.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šo dzīvnieku barība sastāv galvenokārt no koku skujām, ķērpjiem, bambusa asniem, augļiem un lapām. Daudzkameru kuņģis palīdz viņiem sagremot pārtiku.

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārošanās impulsu pamatā raida mātīte. Viņa uzņem acu kontaktu ar tēviņu un uz īsu brīdi aizbēg, tad pazibina savus dzimumorgānus. Ja tēviņš izrāda interesi (kas ne vienmēr notiek), viņš pievienojas mātītei, un viņi pārojas. 200 dienu grūtniecības periods beidzas ar viena mazuļa dzemdībām pavasara beigās vai vasaras sākumā. Jaunie dzīvnieki kļūst pilnībā nobrieduši apmēram sešu līdz septiņu gadu laikā. Zoologiem maz zināms par viņu dzīves ilgumu.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Strupdegunpērtiķu ģinti veido 5 sugas, no kurām viena iedalās pasugās:

Dzīvnieku aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gan Zeltainais strupdegunpērtiķis,[2] gan melnais strupdegunpērtiķis[3] ir apdraudētas sugas, savukārt pārējās trīs sugas ir kritiski apdraudētas.[4][5][6]

Zeltaino strupdegunpērtiķu grupām ar lielām populācijām ir liela ģenētiskā daudzveidība, taču tajās ir arī augstāks tuvradniecības līmenis nekā citiem pērtiķiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]