Strupdegunpērtiķi

Strupdegunpērtiķi Rhinopithecus (Milne-Edwards. 1872)
Zeltainais Strupdegunpērtiķis
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Primāti (Primates)
Apakškārta	Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
Virsdzimta	Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea)
Dzimta	Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae)
Ģints	Strupdegunpērtiķi (Rhinopithecus)
Iedalījums
Rhinopithecus avunculus Rhinopithecus bieti Rhinopithecus brelichi Rhinopithecus roxellana Rhinopithecus strykeri
Strupdegunpērtiķi Vikikrātuvē

Strupdegunpērtiķi (Rhinopithecus) ir Mērkaķu dzimtas ģints un ir reta un nav pilnībā izpētīta. Daži taksonomisti grupē strupdegunpērtiķus kopā ar Pygathrix ģinti. Strupdegunpērtiķu ģinti veido 5 sugas.

Izplatība

Strupdegunpērtiķi dzīvo Āzijā, to izplatības areāls aptver Ķīnas dienvidus (īpaši Tibetu, Sičuaņu, Junaņu un Guidžou), līdz Mjanmas un Vjetnamas ziemeļu daļām. Šie pērtiķi apdzīvo kalnu mežus līdz vairāk nekā 4000 m augstumam. Ziemā viņi pārvietojas dziļi nošķirtos reģionos. Augstkalnu apgabali ir attālāki, un cilvēkiem ir grūtāk piekļūt un ietekmēt ar savu darbību, un citos pētījumos ir konstatēts mazāk mežu izciršanas, vairāk mežu atjaunošanas un apmežošanas, mazāka areāla samazināšanās un mazāka izzušana topogrāfiski sarežģītos kalnu rajonos. Visas Rhinopithecus sugas apdzīvo pirmatnējo mežu, ar koku segumu ≥ 75% kas veido saglabājamu nozīmigu biotopu.

Izskats

Šie pērtiķi ir nosaukti pēc īsa deguna celma uz to apaļajām sejām ar nāsīm, kas izkārtotas uz priekšu. Viņiem ir salīdzinoši daudzkrāsains un garš kažoks, īpaši plecos un mugurā. Tie izaug līdz 51–83 cm garumam, kopā ar asti 55–97 cm.

Dzīvesveids

Lielo daļu savas dzīves pērtiķi pavada kokos. Pērtiķi dzīvo kopā ļoti lielās grupās, kurās ir līdz 600 dzīvniekiem, sadaloties mazākās grupās pārtikas trūkuma laikā, piemēram, ziemā. Grupās ir daudz vairāk vīriešu kārtas dzīvnieku nekā sieviešu. Šiem pērtiķiem ir teritoriāls instinkts, viņi savu teritoriju aizstāv galvenokārt ar skaļiem saucieniem, tiem ir liels skaņu repertuārs, reizēm atsevišķam dzīvniekam radot skaņas signālus, bet citreiz to rada kopā vairāki dzīvnieki.

Barība

Šo dzīvnieku barība sastāv galvenokārt no koku skujām, ķērpjiem, bambusa asniem, augļiem un lapām. Daudzkameru kuņģis palīdz viņiem sagremot pārtiku.

Vairošanās

Pārošanās impulsu pamatā raida mātīte. Viņa uzņem acu kontaktu ar tēviņu un uz īsu brīdi aizbēg, tad pazibina savus dzimumorgānus. Ja tēviņš izrāda interesi (kas ne vienmēr notiek), viņš pievienojas mātītei, un viņi pārojas. 200 dienu grūtniecības periods beidzas ar viena mazuļa dzemdībām pavasara beigās vai vasaras sākumā. Jaunie dzīvnieki kļūst pilnībā nobrieduši apmēram sešu līdz septiņu gadu laikā. Zoologiem maz zināms par viņu dzīves ilgumu.

Klasifikācija

Strupdegunpērtiķu ģinti veido 5 sugas, no kurām viena iedalās pasugās:

• Zeltainais strupdegunpērtiķis (Rhinopithecus roxellana)
  • R. r. hubeiensis
  • R. r. qinlingensis
  • R. r. roxellana
• Melnais strupdegunpērtiķis (R. bieti)
• Pelēkais strupdegunpērtiķis (Rhinopithecus brelichi)
• Mjanmas strupdegunpērtiķis (Rhinopithecus strykeri)
• Tonkinas strupdegunpērtiķis (Rhinopithecus avunculus)

Dzīvnieku aizsardzība

Gan Zeltainais strupdegunpērtiķis, gan melnais strupdegunpērtiķis ir apdraudētas sugas, savukārt pārējās trīs sugas ir kritiski apdraudētas.

Zeltaino strupdegunpērtiķu grupām ar lielām populācijām ir liela ģenētiskā daudzveidība, taču tajās ir arī augstāks tuvradniecības līmenis nekā citiem pērtiķiem.

Ārējās saites

• Primate Info Net Rhinopithecus Factsheets