Tankkuģis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Tankkuģis jeb tankeris ir kuģis, kas kalpo, lai pārvadātu lejamkravas bez iepakojuma: naftu, naftas produktus, kā arī augu eļļas, sīrupu, saldūdeni utt.

Tankeris Omala
Bunkerēšanas tankeris Keila. Tas paredzēts degvielas (bunkera) piegādei kuģiem.

Kuģa kravai paredzētā daļa sadalīta ar gareniskajām un šķērsstarpsienām lielā skaitā nodalījumu — tanku. Tas ļauj pārvadāt vienlaicīgi vairākas kravas šķirnes un, bez tam, uzlabo kuģa jūras spējas.

Naftas pārvadājumu pieaugums noveda pie ļoti lielu tankeru būves, kuru kravnesība tuvojas 500 000 t. Vairāk par ⅓ no visas pasaules transporta flotes tonnāžas veido tankeri.

Ir attīstījušies arī specializēti tankeri, piemēram, gāzes tankeri (pārvadā sašķidrinātu gāzi; amonjaks, propāns utt.), vīna tankeri u.c. Parādījās arī kombinētie kuģi naftas-rūdas vedēji. Vienā virzienā tie pārvadā naftu, bet otrā rūdu. Tas izslēdz kuģa pārgājienus balastā.

Tankeri ir salīdzinoši jauns kuģu tips, kuru sāka būvēt tikai 19. gs. otrajā pusē. Pirms tam vienkārši nebija tādas tehnoloģijas, kas ļautu pārvadāt šķidras kravas bez iesaiņojuma. Tāpat tirgus nebija pielāgots kravu bez iesaiņojuma pārdošanai un transportēšanai. Tādēļ lielākā daļa kuģu pārvadāja plašu spektru dažādu produktu dažādās tilpnēs un strādāja ārpus noteiktām līnijām. Šķidrumus parasti lādēja mucās - no šejienes radies arī vārds "tonnāža", kas nosaka kravas telpu tilpumu vīna mucu daudzumā, kuras var pārvadāt. Angļu valodā tādu mucu sauc tun. Pat dzeramais ūdens, kas ir nepieciešams komandas izdzīvošanai, tika turēts mucās. Šķidrumu pārvadāšana bez iepakojuma agrākajos kuģos izvirzīja vairākas problēmas:

  • Tilpnes: uz koka kuģiem tilpnes nebija pietiekoši ūdens un gaisa necaurlaidīgas, lai šķidrums nesabojātos vai nenoplūstu. Dzelzs un tērauda korpusu ieviešana šo problēmu atrisināja.
  • Lādēšana un izkraušana: šķidrumus bez iesaiņojuma ir jāsūknē - efektīvu sūkņu un sūknēšanas sistēmu attīstība bija vitāli nepieciešama, lai rastos tankeris. Agro sūknēšanas sistēmu piedziņai izmantoja tvaika dzinējus. Tā kā tirgus saņēma produktu šādos daudzumos, bija nepieciešamas īpašas kravas apstrādes iekārtas arī krastā. Mucas varēja izlādēt lietojot parastu krānu. Tajās šķidruma daudzums vienmēr bija relatīvi mazs - tādējādi turot tirgu stabilu.
  • Brīvās virsmas efekts: apraksta liela šķidruma virsmas laukuma kuģī iespaidu uz kuģa noturību. Skaties jūras arhitektūra (naval arhitecture). Šķidrumi mucās nesagādāja problēmas, taču kuģa platuma tanks radītu noturības problēmas. Plašu tanku sadalīšana mazākos šo problēmu atrisināja.

Tankeri savu darbu sāka naftas industrijā, jo naftas kompānijas meklēja izdevīgākus veidus kā nogādāt savu produkciju klientiem. Mūsdienās lielāko daļu šķidrumu ir lētāk transportēt izlejamā veidā un katram produktam eksistē īpaši termināļi. Krastā lieto lielus uzglabāšanas tankus, kur produktu tur līdz ir iespējams to sadalīt mazākos tilpumos, lai piegādātu mazākiem pircējiem.

Pat alus darītavai Guinness Dublinā bija sava tankeru flote, lai nogādātu produkciju Apvienotajā Karalistē.

Dažādiem produktiem nepieciešams dažāds transports un apiešanās. Tādēļ tiek būvēti speciāli tankeru tipi, kā "ķīmiskie tankeri" un "naftas tankeri". "LNG tankeri" ir samērā rets tankeru veids, kas paredzēts sašķidrinātas dabasgāzes pārvadāšanai (liquified natural gas).

No naftas tankeriem supertankeri ir projektēti, lai pārvadātu naftu no vidējiem austrumiem (Arābijas pussala) apkārt Somālijas pussalai. Peldošā uzglabāšanas un lādēšanas iekārta (floating storage and offloading unit (FSO)) Knock Nevis, agrāk ULCC Jahre Viking ir lielākais kuģis pasaulē. Supertankeris ir 458 m garš un 62 m plats.

Supertankeri kopā ar cauruļvadu transportu un dzelzceļu ir viena no trīs izdevīgākajām lielu naftas daudzumu transportēšanas metodēm. Tomēr naftas noplūdes no šādiem tankeriem var radīt dabas katastrofas, īpaši, ja nelaimes gadījuma rezultātā kuģis nogrimst. Šādu piekrastes nelaimes gadījumu piemēri ir Exxon Valdez, Braer, Prestige, Torrey Canyon un Erika.

Izmērs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šķidrās degvielas tankerus iedala atbilstoši to tilpumam.

1954. g. Shell finansiālu iemeslu dēļ ieviesa afra sistēmu (vidējais frakta likmes novērtējums (average freight rate assessment)). Tankerus iedalīja dažādu izmēru grupās. Lai padarītu to par neatkarīgu dokumentu Shell konsultējās ar Londonas Tankeru brokeru speciālistu grupu (London Tanker Brokers’ Panel (LTBP)). Sākumā grupas iedalījās vispārējas nozīmes (general purpose), tankeriem zem 25 000 dedveita tonnu (dwt); vidēja darbības rādiusa (medium range), kuģiem starp 25 000 un 45 000 dwt; un tāla darbības rādiusa (large range) priekš toreiz milzīgiem kuģiem virs 45 000 dwt. Kuģi kļuva lielāki 20. gs. septiņdesmitajos gados un sarakstu paplašināja. Šeit ar tonnu jāsaprot angļu masas mērvienību long ton.

  • 10,000—24,999 dwt: General Purpose tankeris
  • 25,000—44,999 dwt: Medium Range tankeris
  • 45,000—79,999 dwt: LR1 (Large Range 1)
  • 80,000—159,999 dwt: LR2 (Large Range 2)
  • 160,000—319,999 dwt: VLCC (ļoti liels jēlnaftas tankeris (Very Large Crude Carrier))
  • 320,000—549,999 dwt: ULCC (Ultraliels jēlnaftas tankeris (Ultra Large Crude Carrier))
Sekojošas grupas tiek lietotas naftas tirgū:
Klase Garums Platums Iegrime Tipiskais min DWT Tipiskais max DWT
Seawaymax 226 m 24 m 7.92 m 10,000 mt 60,000 mt
Panamax 294.1 m 32.3 m 12 m 60,000 mt 80,000 mt
Aframax 80,000 mt 120,000 mt
Suezmax 16 m 120,000 mt 200,000 mt
VLCC (Malaccamax) 470 m 60 m 20 m 200,000 mt 315,000 mt
ULCC 320,000 mt 550,000 mt

Atbilstoši 2007. g. stāvokļa sarakstam par 500 lielākajiem supertankeriem, kuru sagatavoja Visser, ir gandrīz 380 kuģi 279 000-320 000 dwt robežās. Tātad šis ir vispopulārākais izmēru diapazons starp lielākajiem VLCC. Tikai 7 kuģi ir lielāki par šiem un apmēram 90 ir 220 000 un 279 000 robežās.

Supertankeru izmeru sadalijums.png

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Tanker

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]