Tatjana Mikušina
| ||||||||||||||
Tatjana Mikušina (krievu: Микушина Татьяна Николаевна; dzimusi 1958. gada 5. janvārī) — krievu izcelsmes teozofijas virziena rakstniece.[1][2][3][4] 2014. gadā nodibināja starptautisku sabiedrisku kustību "Par tikumību" (krievu: За нравственность).[2][5]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība un darbs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mikušina ir dzimusi 1958. gada 5. janvārī Omskā, PSRS (tagad Krievija). 1980. gadā viņa pabeidza Omskas Politehnisko institūtu. Pēc tam viņa strādāja konstruktoru birojā par inženieri konstruktori kosmiskās tehnikas izstrādē, bet pēc PSRS sabrukuma — par grāmatvedi. 20. gadsimta 90. gados viņa darbojās arī sabiedriskajā darbā kā apkārtējās vides aizsardzības organizācijas SO "Zaļā pilsēta" (krievu: ОО "Зеленый город") vadītāja Omskā. Šajā laikā viņa balotējās pilsētas un apgabala Tautas padomju deputātos, bet netika ievēlēta.[2][5]
Rakstniecība un garīgā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2001. gadā Mikušina dibināja garīgi izglītojošu centru "Sirius", kura ievirze bija tuva teozofijai. 2005. gadā viņa izdeva savu pirmo grāmatu "Labais un ļaunais. Pārdomas, Helēnas Blavatskas "Slepeno Doktrīnu" lasot" un uzsāka rakstīt grāmatu sēriju "Gudrības vārds". 2008. gadā Mikušina uzcēla mācību centru Omskas tuvumā.[3][6][7] 2022. gadā Mikušina bija sarakstījusi apmēram 70 grāmatas.[2][8][9]
Sabiedriskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2014. gadā Mikušina bija starptautiskās sabiedriskās kustības "Par tikumību" (krievu: За нравственность) iniciatore.[2] Vēlāk deva vēl virkni sabiedrisko iniciatīvu sākumu.[10][11][12]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latviešu valodā tulkotas un izdotas 42 Mikušinas grāmatas, tostarp:
- Gudrības Vārds 3. 2012. ISBN 978-9984-894-02-7.
- Jūs mīlat, tātad jūs esat dzīvi. 2012. ISBN 978-9984-894-05-8.
- Sen Žermēns. 2013. ISBN 978-9984-894-20-1.
- Pakāpieni uz patiesību. 2013. ISBN 978-9984-894-24-9.
- Gudrības Vārds 10. 2015. ISBN 978-9984-894-49-2.
- Par jogu un meditāciju. 2015. ISBN 978-9984-894-58-4.
- Dievišķās gudrības dārgumi. 2016. ISBN 978-9984-894-63-8.
2024. gadā Mikušina pavisam bija sarakstījusi 83 grāmatas krievu valodā.[13]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ filozofijas zinātņu doctors, Jurijs Zavgorodņijs. «Atsauksme par T. Mikušinas grāmatu „Par jogu un meditāciju”». Rostovas zinātniskaias žurnāls (krievu) (2), 2019. ISSN 2541-805X.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «grāmatu konkurss «Readers favourite» - T. Mikušinas biogrāfija» (angļu).
- ↑ 3,0 3,1 Hans Martin Krämer. «Effects of Theosophy on Russian Cultural History (Teozofijas ietekme Krievijas kultūras vēsturē)». Theosophy across Boundaries: Transcultural and Interdisciplinary Perspectives on a Modern Esoteric Movement [Teozofija bez robežām: starpkultūras un starpdisciplināras mūsdienu ezotēriskās kustības perspektīvas]. SUNY Press, 2020. 444. lpp. ISBN 9781438480435.
- ↑ Georges Fenech; MIVILUDES. Rapport au Premier ministre. Paris : La Documentation française, 2010. 66. lpp. ISBN 978-2-11-008495-8. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2024. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2024. gada 4. novembrī.
- ↑ 5,0 5,1 "Par autori // Izdevniecība «СириуС» - 10 gadi (Об авторе) // Издательству «Сириус» - 10 лет" (ru). Grāmatu industrija (Книжная индустрия) 4-5 (146-147): 44–45. 2017.
- ↑ filozofijas zinātņu doktors, Bjerns Zaidels-Dreffke. «atsauksme par T. Mikušinas grāmatu "Labais un ļaunais. Pārdomas, Helēnas Blavatskas "Slepeno Doktrīnu" lasot."». žurnāls „Filozofiskais aspekts” (scipress.ru) (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-04-06.
- ↑ pedagoģijas zinātņu doktore Skuratova, M. (2018). "atsauksme par T. Mikušinas grāmatu sēriju «Слово мудрости»". žurnāls «Просвещение»: 571.
- ↑ filozofijas zinātņu kandidāts, D. Metilka. «Ceļš atteikšanās no vardarbības: no dzīves cīņā dzīvei pasaulē». žurnāls „Zinātne caur laika prizmā” (Наука сквозь призму времени) - www.naupri.ru (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-04-06.
- ↑ vēstures zinātņu kandidāts, A. Solovjovs. «atsauksme par grāmatu «Царская семья. Возвращение// žurnāls «Вестник архивиста» - 2017.-№1» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-08. Skatīts: 2024-11-04.
- ↑ «Jaunā Krievijas Nacionālā ideja – par visu Labo pret visu slikto». laikraksts «Новые Известия» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-08.
- ↑ Marina Morozova. «Atbilde rakstam «Оккультисты "За Царя"»». Informatīvi analītiskais dienests «Русская народная линия» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-06-30.
- ↑ «nodaļa ar nosaukumu „Rīga: Matilde plus Voliņa”». ukraiņu nacionālā informācijas aģentūra «Укринформ» (krievu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-05-12.
- ↑ Krievijas izdevniecības SiriuS vietne