Turcijas prezidenti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Turcijas prezidenta standarts no 1983. g.

Turcijas prezidents tiek ievēlēts Turcijā kopš 1923. gada 29. oktobra, kad uzreiz pēc republikas proklamēšanas par pirmo prezidentu ievēlēja Mustafa Kemalu Ataturku.

Turcijas prezidentu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Vārds Attēls Dzimš. un
mirš. gadi
Amatā no līdz Partija
1 Mustafa Kemals Ataturks[1] Ataturk.jpg 1881 - 1938 1923. gada 29. oktobris 1938. gada 10. novembris
(miris pirms termiņa beigām)
Republikāņu tautas partija
2 Ismets Inēnī[2] Inonu Ismet.jpg 1884 - 1973 1938. gada 11. novembris 1950. gada 22. maijs Republikāņu tautas partija
3 Dželals Bajars Celal bayar.jpg 1883 - 1986 1950. gada 22. maijs 1960. gada 27. maijs
(gāzts)
Demokrātiskā Partija
4 Džemals Gīrsels Cemal Gursel.jpg 1895 - 1966 1961. gada 10. oktobris 1966. gada 28. marts Bruņotie spēki
5 Dževdets Sunajs 1900 - 1982 1966. gada 28. marts 1973. gada 28. marts Bruņotie spēki
6 Fahri Koruturks Fahri Koruturk.jpg 1903 - 1987 1973. gada 6. aprīlis 1980. gada 6. aprīlis Bruņotie spēki
7 Kenans Evrens The Seventh President of Turkey Kenan Evren taken from The Presidency of the Republic of Turkey web site.jpg 1917 - 1982. gada 9. novembris 1989. gada 9. novembris Bruņotie spēki
8 Turguts Ēzals Turgut Özal cropped.jpg 1927 - 1993 1989. gada 9. novembris 1993. gada 17. aprīlis
(miris pirms termiņa beigām)
Tēvzemes Partija
9 Sīlejmans Demirels Suleyman Demirel 1998.jpg 1924 - 1993. gada 16. maijs 2000. gada 16. maijs Demokrātiskā Partija
10 Ahmets Nedždets Sezers ANSezer.jpg 1941 - 2000. gada 16. maijs 2007. gada 28. augusts Tieslietu sistēma
11 Abdullahs Gīls Abdullah Gül (Brasília, 19.1.2005).jpeg 1950 - 2007. gada 28. augusts Taisnības un attīstības partija

Prezidenta rezidenču kompleksi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čankajas rezidenču komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čankajas komplekss (turku valodā: Çankaya [tʃankaja]) ir Turcijas prezidentūras simbols. Šajā plašajā rezidenču kompleksā ietilpst vesels rajons ar ēkām, kurās izvietotas dažādas prezidenta institūcijas. Komplekss aizņem apmēram 2 km² un tas atrodas Turcijai vēsturiski nozīmīgā vietā. Čankajā ietilpst Ataturka memoriālā villa, Rozā villa, Galvenā adjutanta dienesta ēka, Stikla villa un dažādas jaunas ēkas: Valsts uzraudzības padome, uzņemšanas nami, preses konferenču nams, kā arī sporta zāles, ugunsdzēsēju depo, ziemas dārza siltumnīca un Prezidenta gvardes barakas.

Tarabjas komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tarabjas rezidenču kompleksu prezidentam ierādīja 1988. g. Kopējā kompleksa platība sastāv no divām galvenajām daļām: vēsturiskās pils daļa (65'000 m²) un no jauna pielāgotā teritorija (83'000 m²).

Vēsturiskā pils atrodas gleznainā vietā un tās kompleksā ietilpst: Huberu villa, Kariešu nams (Faytonhane), Terases nams (Setüstü), Mednieku māja un siltumnīca. Visas pils ēkas celtas jūgendstilā un to apkārtne izdekorēta ar vairākām skulptūrām.

Jaunajā teritorijā tika uzbūvētas prezidentam papildus nepieciešamās ēkas: valstu vadītāju viesošanās nams, uzņemšanas nams, atpūtas komplekss, dārznieka nams, peldbaseins, dažas villas un helikopteru lidlauks.

Huberu villu uzcēla brāļi Huberi, kas bija vācu ieroču ražotnes „Mauser und Krupp” pārstāvji 19. gs. beigās. Pēc otrās konstitucionālās monarhijas izveidošanās brāļi Huberi devās atpakaļ uz Vāciju un villu līdz 1932. g. savā īpašumā pārņēma Ēģiptes princese Kadrije ar savu vīru Mahmutu Hajri Pašā. Vēlāk villu uzdāvināja Sionas Dievmātes (Notre Dame de Sion) skolai un turējuma tiesības reģistrēja uz Terēzes Klementes un Marijas Aimes Odentes vārda. Vēlāk abu mantinieki villu pārdeva kādam Turcijas privātam uzņēmumam. Villu ekspropriēja 1985. g.

Oklukas līča komplekss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oklukas valsts viesu nama komplekss aizņem 16'000 m² platību pie ainaviskā līča Marmora jūrā. Šo teritoriju prezidentam piešķīra 1991. g. Oklukas līcis ir valsts dabas liegums.

Valsts viesu nams ir 230 m² liela viena stāva ēka ar četrām guļamistabām un vienu zāli. Netālu atrodas papildus ēkas drošības dienestam, piestātne un helikopteru lidlauks.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Četras reizes (1923., 1927., 1931. un 1935. g.) parlaments ievēlējis vienbalsīgi.
  2. Amatā četrus termiņus (1938., 1939., 1943. un 1946. g.)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]