Mustafa Kemals Ataturks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mustafa Kemals Ataturks
Mustafa Kemal Atatürk
MustafaKemalAtaturk.jpg
1. Turcijas prezidents
Amatā
1923. gada 29. oktobris — 1938. gada 10. novembris
Priekštecis pirmais prezidents; pirms viņa valdīja Osmaņu impērijas sultāns Mehmeds VI
Pēctecis Ismets Inēnī
1. Turcijas premjers
Amatā
1920. gada 3. maijs — 1921. gada 24. janvāris
Pēctecis Fevzi Čakmaks
1. Turcijas parlamenta priekšsēdētājs
Amatā
1920 — 1923
Pēctecis Ali Fethi Okjars
1. Republikāņu tautas partijas priekšsēdētājs
Amatā
1921 — 1938
Pēctecis Ali Fethi Okjars

Dzimšanas dati 1881. gada 19. maijā
Tesaloniki, Osmaņu impērija
(Saloniki, Karogs: Grieķija Grieķija)
Miršanas dati 1938. gada 10. novembrī (57 gadu vecumā)
Dolmabahčes pils, Stambula, Karogs: Turcija Turcija
Politiskā partija Republikāņu tautas partija
Dzīvesbiedrs(-e) Lātife Ušakligila
Paraksts Signature of Mustafa Kemal Atatürk.svg

Mustafa Kemals Ataturks (turku valodā: Mustafa Kemal Atatürk [mustafa kemal ataty:rk]) (dzimis 1881. gada 19. maijā, miris 1938. gada 10. novembrī) bija turku karavadonis, mūsdienu Turcijas izveidotājs un pirmais prezidents.

Līdz 1934. gadam - Gazi Mustafa Kemals Pašā, vārds Ataturks (turku tēvs) ir goda nosaukums, kurš apliecina turku izpratni par Mustafas Kemala nopelniem Turcijas valsts dibināšanā. Apglabāts Ankārā, speciāli celtā mauzolejā.

Mustafa piedzima 1881. gadā atvaļināta turku militārista, bet tajā laikā - koktirgotāja, ģimenē. Kad zēnam bija 7 gadi, tēvs nomirst. No 12 gadu vecuma Mustafa mācījās militārajās skolās, iesākumā Selanikā, bet vēlāk - Monastirā (mūsdienu Bitolā). 1905. gadā kā leitnants tiek nosūtīts uz Damasku.

Piedalījās 1.pasaules karā. Īpaši izcēlās kā divīzijas komandieris Galipoli kaujā.

Pēc Turcijas kapitulācijas starp Antanti un Osmaņu impēriju tika noslēgts 1920. gada Sevras līgums, kurā bija paredzēta ievērojami mazāka Turcijas teritorija kā mūsdienās. Turku nacionālisti nepiekrita šim līgumam, pasludināja Turcijas republiku un Turcijas neatkarības kara un Turku-grieķu kara rezultātā nodibināja Turcijas valsti mūsdienu robežās. Par turku nacionālistu līderi izvirzījās Mustafa Kemals, kurš parādīja sevi gan par lielisku militāro stratēģi, gan politisko līderi.

Vēlākos gados Mustafa Kemals veica vairākas radikālas reformas, modernizējot Turcijas valsti. Valsts tika izveidota kā stigri sekulāra republika ar spēcīgu armijas ietekmi, kura uzstājas kā galvenais Turcijas valsts garants. Valsts galvaspilsēta no Stambulas tika pārcelta uz Ankaru , tika ieviests latīņu alfabēts, ieviestas starptautiskās mērvienības, laika skaitīšana pēc Gregora kalendāra. Tika ierobežota tradicionālā turku apģērba lietošana. Sievietēm tika piešķirtas vienādas tiesības ar vīriešiem.

Pēc Ataturka nāves līdz pat mūsdienām Turcijā vērojams spēcīgs Ataturka personības kults. Tomēr Turcijā ir aprindas (islamisti, kurdi), kuri ir naidīgi noskaņoti pret Ataturka idejām.

Viņa vārdā nosaukta Kirklareli Ataturka pamatskola.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]