Upesgrīvas pagasts
| Upesgrīvas pagasts (līdz 1949. gadam) | |
|---|---|
 | |
| Apriņķis: | Talsu apriņķis |
| Centrs: | Uguņi |
| Kopējā platība: | 107,4 km2 |
| Iedzīvotāji (1935): | 1276[1] |
| Blīvums (1935): | 11.9 iedz./km2 |
| Likvidēts: | 1949. gadā |
Upesgrīvas pagasts bija viena no Talsu apriņķa pašvaldībām tā ziemeļrietumos, Rīgas līča krastā. Robežojās ar Talsu apriņķa Nogales, Vandzenes un Mērsraga pagastiem. Pagasta valde atradās tagadējā Uguņciemā (Uguņos). Lielākās apdzīvotās vietas bija Uguņi un Upesgrīva.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagasts izveidots 1925. gadā, atdalot to no Mērsraga pagasta.[2] Pagasta teritorijā atradās Uguņi, Upesgrīva, Valgalciems, un Kaltene.
Tā kā pagasta neauglīgās zemes dēļ tā budžets ilgstoši bija ar iztrūkumu, 1929. gadā no Talsu apriņķa valdes izskanēja priekšlikums Upesgrīvas pagastu likvidēt, sadalot to starp kaimiņu pagastiem, taču iecere netika realizēta.[3] Pagasta mazie tīrumu areāli atradās gar Grīvas lejteci un ap 6 km garo ziemeļu piekrasti, citur bija tikai retas mežvidus sētas. Kopumā pagastā atradās 291 sēta. Iedzīvotāji daļēji pārtika no zvejas — mencām, reņģēm, brētliņām. Zivis tika arī sūtītas uz iekšzemi caur Vandzeni vai uz Mērsragu. Pagastā bija zāģētava, konservu fabrika, krejotava, 8 veikali un baptistu lūgšanas nams. Pagasta skola, bibliotēka, dzirnavas atradās Uguņos. Gan šaursliežu dzelzceļš, gan Vandzenes-Upesgrīvas lielceļš gar Grīvu piesaistīja Upesgrīvas pagastu pie iekšzemē esošā, lauksaimniecībai labvēlīgākā Vandzenes pagasta un Talsiem.[4]
1945. gada 10. septembrī pagastā izveidoja Jūrmalas un Upesgrīvas ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Talsu rajonā. Mūsdienās Upesgrīvas pagasta teritorija iekļauta Talsu novada Rojas, Mērsraga, Ārlavas un Vandzenes pagastos.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ A. Iltnere. Latvijas pagasti. Enciklopēdija (2.sēj.). Rīga : A/S Preses nams, 2002. 67. lpp. ISBN 978-9984-00-436-5.
- ↑ Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.320 (02.08.1929)
- ↑ Arveds Švābe, Aleksandrs Būmanis, Kārlis Dišlers. Latviešu konversācijas vārdnīca, 22. sējums. Rīga : Antēra, 1992.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||