VX

VX
VX molekulas modelis un struktūrformula
Citi nosaukumi	Etil ({2-[bis(propān-2-yil)amino]etil}sulfanil)(metil)fosfināts
CAS numurs	50782-69-9
Ķīmiskā formula	C11H26NO2PS
Molmasa	267,37 g/mol-1 g/mol
Blīvums	1,0083 g/cm-3 (25 °C), 1,102 g/cm3 (20 °C) kg/m3
Kušanas temperatūra	269,25 K (-3,90 °C)
Viršanas temperatūra	573 K (300 °C)

VX ir ļoti indīga ķīmiska viela. Tīrā formā tā ir gaisīgs, bezkrāsains un bezgaršīgs šķidrums bez garšas un smaržas. To izmanto kā ķīmisko ieroci, jo pat ļoti niecīgi tā daudzumi izraisa zīdītāju nervu sistēmas nāvējošu disfunkciju (muskuļu paralīzi).

Mūsdienās VX ir iekļauts ASV, Krievijas, Ziemeļkorejas un Sīrijas ieroču krājumos.

Iedarbība

Organismā VX nonāk ieelpojot vai absorbējot caur ādu (arī caur drēbēm). Letālā deva (LD50) ir ļoti niecīga: žurkām — 7 ug uz 1 kg. Pirmie simptomi: acu zīlīšu sašaurināšanās, palēnināta sirdsdarbība, iesnas, svīšana, nelabums un grūtības paeelpot; vēlāk iestājas nosmakšana muskuļu paralīzes dēļ. Kā pretindi izmanto atropīnu, pralidoksīma hlorīdu un diazepāmu.

Vēsture

VX atklāja 1952. gadā Lielbritānijā. 1959. gada sākumā ASV Armija uzsāka VX eksperimentus uz cilvēkiem, bet 1961. gadā ASV sāka VX masveida ražošanu. Irākas bruņotie spēki to izmantoja 1988. gadā gāzu uzbrukumā Halabdžai.

1993. gadā VX iekļāva Ķīmisko ieroču konvencijā. 1997. gadā pasaulē bija 19 586 tonnas šīs vielas, bet nākamo 8 gadu laikā iznīcināja vismaz 98% no tām.

2017. gadā VX izmantoja Ziemeļkorejas vadītāja pusbrāļa Kima Čen Nama slepkavībā, iepūšot viņam to sejā Kualalumpuras starptautiskajā lidostā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: VX.