Vaļkarkaja
| Vaļkarkaja | |
|---|---|
| Валькаркай | |
  Vaļkarkaja  Vaļkarkaja  Vaļkarkaja |
|
| Valsts piederība |  PSRS/ Krievija
|
| Koordinātas: | 70°05′06″N 170°55′21″E / 70.08500°N 170.92250°EKoordinātas: 70°05′06″N 170°55′21″E / 70.08500°N 170.92250°E |
| Stacijas tips | vissezonas |
| Atvērta | 1934. g. Pārcelta 1941. gadā |
| Pieder | Čukotkas HVMP |
| Personāls vasarā | 6 |
| Personāls ziemā | 6 |
| Augstums v.j.l. | 6[1] m |
| Vidējā gada t° | -10,9 °C |
| Maksimālā t° | 31,0 °C |
| Minimālā t° | -47,4 °C |
| Laika zona | UTC+12 |
Polārā hidrometeoroloģiskā stacija «Vaļkarkaja» (krievu: Полярная гидрометеорологическая станция «Валькаркай») ir Krievijas polārā hidrometeoroloģiskā stacija Arktikā.[2] Ir izvietota Austrumsibīrijas jūras dienvidaustrumu krastā 19 km uz austrumiem no Šelagu raga. Stacija administratīvi ietilpst Čukotkas autonomā apvidus Čaunas rajonā.[3]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stacija izveidota 1934. gada augustā kā Misšelagska (Мыс Шелагский).[4] Pirmais tās vadītājs bija Aņisimovs.[5] 1941. gada stacija slēgta; novērojumu programma pārcelta uz tagadējo lokāciju. Jaunā stacija izvietojās uz apmēram 200 m platas strēles starp Valkarkajas lagūnu (čukču: Валкаркай — ‘maza zemnīca, būvēta no vaļa žokļiem’)[6] un Austrumsibīrijas jūru. 1940.—1950. gados staciju apdraudēja no netālā Čaunlaga bēgošie ieslodzītie un stacijā tika norīkota bruņota apsardze.[7] Aukstā kara laikā līdzās polārstacijai bāzējās pretgaisa aizsardzības spēku radiolokācijas garnizons. 2008. gadā Valkarkajas stacijā un netālajā pamestajā Tumannajas hidrogrāfijas bāzē uzņēma mākslas filmu «Kā es pavadīju šajā vasarā» (Как я провёл этим летом) — trilleri par dzīvi izdomātā polārstacijā Ārčimas salā.[8]
Stacijā tiek veikti meteoroloģiskie, hidroloģiskie un ģeofiziskie novērojumi, vides piesārņojuma monitorēšana.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Погода и климат. Средние месячные и годовые температуры воздуха в Валькаркае
- ↑ Чукотское УГМС. Труднодоступная станция МГ-2 ВАЛЬКАРКАЙ
- ↑ Полярная Почта. Валькаркай, МГ-2
- ↑ Советская Арктика. №4 1935
- ↑ Полярная Почта. Мыс Шелагский
- ↑ Леонтьев В. В., Новикова К. А. Топонимический словарь Северо-Востока СССР
- ↑ C. Ларьков, Ф. Романенко. «Враги народа» за Полярным кругом. Второе издание
- ↑ Станция Валькаркай. Алексей Попогребский закончил съемки заполярного триллера