Austrumsibīrijas jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Austrumsibīrijas jūra
AustrumsibirijasJura.JPG
Platība: 913 000 km2
Maks. dziļums: 915 m
Valstis un citas teritorijas: Krievija
Lielākās pilsētas: Peveka

Austrumsibīrijas jūra (krieviski - Восто́чно-Сиби́рское мо́ре) — Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos plešas Ziemeļu Ledus okeāns (pastāvīgās ledus segas dienvidu robeža), austrumos - Vrangeļa sala un Čukču jūra. Dienvidos atrodas Austrumsibīrija - Čukču autonomais apvidus un Sahas Republika. Rietumos atrodas Jaunsibīrijas salas, Ļahova salas un Laptevu jūra.

Vispārējs apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielāko daļu gada klāj ledus. Jūra atrodas virs kontinentālā šelfa, 70% jūras ir seklāka par 50 metriem, vidējais dziļums - 54 metri, dziļākā dzelme - 915 metrus dziļa. Rietumu daļā Sibīrijas piekraste ir līdzena - jūra apskalo Janas - Indigirkas zemieni un Kolimas zemieni. Rietumu daļā jūrā ieplūst lielas upes - Indigirka un Kolima, nedaudz mazākā Alazeja. Austrumu daļā piekraste kalnaina. Atmosfēras temperatūra vasarā 0 °C līdz 2 °C (4 °C dienvidu daļā), ziemā līdz -30 °C.

Ūdens virsējā slāņa sāļums no 5 ‰ pie upju ietekām līdz 30 ‰ ziemeļu daļā, temperatūra ziemā -1,8 °C līdz -1,2 °C, vasarā -1 °C līdz 0 °C.

Lielākie līči - Kolimas līcis pie Kolimas ietekas un Čaunas līcis austrumu daļā. Pie Čaunas līča ieejas atrodas Ajonas sala.

Lielākā osta jūras krastā - Peveka jūras austrumu piekrastē pie Čaunas līča. Jūrā notiek zveja, roņu medības.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievu jūrasbraucēji jūru sasniedza 17. gasimtā, braucot no vienas upes ietekas līdz citai. 1648. gadā Semjons Dežņevs un Fedots Aleksejevs šķērsoja jūru no Kolimas ietekas, šķērsojot arī Čukču jūru, Beringa šaurumu un sasniedzot Anadiras ieteku.

Sistemātiska jūras izpēte un kartēšana notika vairākās ekspedīcijās, kas tika organizētas 1735 - 1742. g., 1820 - 1824. g., 1909. g., 1911 - 1914. g.