Valsts robežsardze

Vikipēdijas lapa
Latvijas Valsts robežsardze


Valsts robežsardzes ģerbonis
Pamatinformācija
Dibināta 1919. gadā
Likvidēta 1940. gadā
Atjaunota 1991. gadā
Jurisdikcija
Vispārējs raksturojums


Iestādes struktūra
Galvenais birojs Rūdolfa iela 5, Rīga
Iestādes vadītājs Guntis Pujats

Guntis Pujāts, ģenerālis

Reģionālās pārvaldes
Mājaslapa
www.rs.gov.lv

Valsts robežsardze ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Robežsardze ir bruņota, un tās funkcijas ir valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana.

Ikdienā Valsts robežsardzē dienesta pienākumus pilda vairāk nekā 2000 robežsargu un darbinieku. Šobrīd Valsts robežsardzes sastāvā ir Galvenā pārvalde, teritoriālās pārvaldes, tostarp Aviācijas pārvalde. Valsts robežsardzes pakļautībā ir augstākās izglītības mācību iestāde — Valsts robežsardzes koledža.

Valsts robežsardze nodrošina 283,6 km Latvijas Republikas—Krievijas Federācijas robežas, 172,9 km Latvijas Republikas—Baltkrievijas Republikas robežas un 498 km jūras robežas (ES ārējās robežas) robežuzraudzību, kā arī Valsts robežsardzes pārraudzībā ir 343 km Latvijas Republikas—Igaunijas Republikas robežas un 588 km Latvijas Republikas—Lietuvas Republikas robežas (ES iekšējās robežas).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1918—1940[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Robežsargu brigādes komandieris pulkvedis Ludvigs Bolšteins

1918. gada 18. novembrī, proklamējot Latvijas Republikas neatkarību, Tautas padome deklaratīvi noteica arī pagaidu jaunizveidotās valsts robežu. Lai to apsargātu, 1919. gada 7. novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli formēt robežsargu vienības. Robežsargu darbība tika balstīta uz Tautas padomes 1918. gada 5. decembrī izdotajiem iekšējās apsardzības pagaidu noteikumiem. 1920. gada 8. novembrī Robežapsardzību pārdēvēja par Robežsargu divīziju un uzdeva tai valsts robežas apsardzību. 1922. gada 2. februārī Ministru kabinets nolēma izformēt Robežsargu divīziju un valsts robežas apsardzību nodot Iekšlietu ministrijai. Tā paša gada 10. martā valsts robežas apsardzību no robežsargu divīzijas pārņēma jaunizveidotā Robežpolicija. 1935. gadā Ministru kabinets pieņēma likumu „Par valsts robežas apsardzību". Iekšlietu ministrijā 1935. gada 6. aprīlī nodibināja atsevišķu karaspēka vienību — Robežsargu brigādi, par kuras komandieri iecēla pulkvedi Ludvigu Bolšteinu. 1940. gada 3. oktobrī Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisārs Alfons Noviks parakstīja pavēli par robežsargu bataljonu izformēšanu un robežsargu atvaļināšanu. Latvijas Republikas Robežsargu brigādi likvidēja 1940. gada 10. oktobrī.

Pēc neatkarības atjaunošanas (kopš 1990. gada)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā saņemtais helikopters AgustaWestland AW109[1]
2019. gadā saņemtais helikopters AgustaWestland AW-119 Kx Koala[2]

1990. gada 20. decembrī Augstākā Padome pieņēma likumu „Par Latvijas Republikas valsts robežu". 1991. gada 7. novembrī Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs apstiprināja „Nolikumu par Latvijas Republikas karavīra zvēresta nodošanas kārtību" un jau 1991. gada 11. novembrī atjaunotās Latvijas Republikas pirmie robežsargi Rīgas Brāļu kapos nodeva karavīra zvērestu. 1991. gadā, kad Latvijas Republika atguva valstisko neatkarību, valsts robežas tika atjaunotas. Tās noteica līdz 1940. gada 16. jūnijam Latvijas Republikas noslēgtie līgumi, kā arī vēlāk noslēgtie starpvalstu līgumi par robežas atjaunošanu vai noteikšanu. 1991. gada 13. decembris ir juridiskais Robežsardzes atjaunošanas datums, jo ar Aizsardzības ministrijas 1991. gada 13. decembra pavēli Nr.4-V „Par robežsargu bataljonu izveidošanu, struktūru un štatu noteikšanu” tika nodibināta Latvijas Republikas Robežapsardzības karaspēka pārvalde, kurai turpmāk jāveic robežsargu bataljonu, Rīgas atsevišķā kontroles—caurlaides punkta un robežapsardzības karaspēka mācību centru vadību. Ar šo pavēli valsts robežas apsardzību uzticēja septiņiem robežsargu bataljoniem — Valmieras, Viļakas, Ludzas, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Ventspils — un Rīgas atsevišķajam robežkontroles punktam.

Ar Robežsargu bataljonu izveidošanu sākās reāls darbs pie robežas apsardzības sistēmas izveides — robežas iezīmēšanas dabā, robežkontroles un robežsargu sadzīves apstākļu nodrošināšanai nepieciešamās materiāli tehniskās bāzes izveidi, dienesta nolikumu un reglamentu izstrādes.

Latvijas Republikas robežas apsardzības atjaunošana sākās, izveidojot kontrolpunktus uz ceļiem un pārņemot funkcijas no padomju robežapsardzības karaspēka daļām ostās un lidostās, kam par pamatu kalpoja LR Ministru padomes 1992. gada 29. janvāra lēmums „Par Latvijas Republikas valsts robežas pārņemšanu un apsardzības nodrošināšanu".

Ar Latvijas Republikas aizsardzības ministra pavēli no 1992. gada 1. februāra tika nodibināta Aizsardzības ministrijas Aizsardzības spēku Robežsargu brigāde, 7 robežsargu bataljonu, Rīgas atsevišķā robežkontroles punkta un Vārves mācību centra sastāvā. Ar 1995. gada 23. novembra aizsardzības ministra pavēli Nacionālo bruņoto spēku Robežsargu brigādi pārveido par Robežapsardzības spēkiem.

1997. gada 7. janvāra Robežapsardzības spēki pārgāja Iekšlietu ministrijas pakļautībā[3] un personālsastāvs tiek pieņemts dienestā Iekšlietu ministrijā. No 1997. gada 14. februāra Robežapsardzības spēki pārdēvēti par Iekšlietu ministrijas Robežsardzi. 1998. gada 1. maijā Robežsardzi pārdēvēja par Valsts robežsardzi.

2017. gada decembrī Valsts robežsardze noslēdza līgumu ar kompāniju Leonardo S.p.a. par divu 1974. un 1980. gadā ražoto "Agusta Bell 206B" helikopteru aizstāšanu ar diviem jauniem viendzinēja vieglās klases helikopteriem "AW 119 Kx".[4]

Struktūrvienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Valsts robežsardzes vadība
  • Galvenā pārvalde
  • Robežpārbaudes un imigrācijas kontroles pārvalde
  • Operatīvās vadības pārvalde
  • Kriminālizmeklēšanas pārvalde
  • Eiropas Savienības lietu pārvalde
  • Inspekcijas un slepenības režīma dienests
  • Ekspertīžu dienests
  • Atgriešanas un patvēruma lietu nodaļa
  • Sevišķās lietvedības nodaļa
  • Valsts robežsardzes koledža
  • Teritoriālās struktūrvienības:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]