Valsts nekustamie īpašumi
| VAS "Valsts nekustamie īpašumi" | |
|---|---|
 VNĪ birojs Talejas ielā 1, Rīgā | |
| Darbības joma | Nekustamie īpašumi, valsts pārvalde |
| Dibināts | 1996. gads |
| Galvenais birojs | Talejas iela 1, Rīga, Latvija |
| Vērtība | ▲ 260,33 milj. EUR (2020)[1] |
| Īpašnieks(-i) | Latvijas Republika |
| Darbinieki | 375 |
| Tīmekļa vietne |
www |
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) ir lielākais nekustamo īpašumu — zemju un ēku — pārvaldītājs Latvijā. VNĪ ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā 1996. gada 17. maijā, savukārt 2004. gada 1. oktobrī tā reģistrēta Komercreģistrā. Saskaņā ar statūtiem VNĪ ir neprivatizējama valsts akciju sabiedrība. Vienīgais VNĪ īpašnieks ir Latvijas valsts, kapitāldaļu turētāja ir LR Finanšu ministrija.
Izveidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai atdalītu valsts administratīvās un saimnieciskās funkcijas, Saeima 1994. gada 17. februārī pieņēma likumu „Par valsts īpašuma fondu”.[2] Līdz ar to tika izveidota valsts institūcija "Valsts īpašuma fonds", kas bija Finanšu ministrijas Valsts uzņēmumu departamenta un Valsts saimniecības departamenta saistību un tiesību pārņēmēja. Fonda pārziņā bija viss valsts īpašums. Valsts īpašuma fonds tika likvidēts 1996. gada aprīlī,[3] tā saistību un tiesību pārņēmēja bija jaunizveidotā valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra”, kas atradās Finanšu ministrijas pārziņā.[4] Aģentūras darbības mērķis bija valsts interešu īstenošana valstij piederošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un efektīvā apsaimniekošanā.[5] 2004. gadā “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” tika pieteikta ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrība — valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” ir VAS “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja.[6][7] Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datiem apmaksātais un reģistrētais pamatkapitāls kopš 2019. gada 14. jūnija ir 142 152 445 eiro.[8]
Darbība un rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Darbības virzieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nekustamā īpašuma pārvaldība: uzņēmums rūpējas par valstij piederošo īpašumu uzturēšanu kārtībā, pielāgo tos publiskā sektora iestāžu vajadzībām, tos iznomā, apsaimnieko, kā arī piesaista nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus.
- Nekustamā īpašuma attīstības vadība: uzņēmums var piedalīties jebkurā nekustamā īpašuma projektu attīstības posmā, sākot ar klientu vajadzību apzināšanu, iespējamo projekta attīstību un nepieciešamo finanšu aprēķiniem līdz pat būvnieku piesaistei un būvuzraudzībai.
- Valsts deleģēto funkciju izpilde: VNĪ rūpējas arī par to, lai valstij piederošie nekustamie īpašumi tiktu apzināti un reģistrēti, uzskaitīti un izmantoti, kā arī veiktas visas ar tiem nepieciešamās darbības visās valsts un pašvaldību iestādēs.[9]
Kopumā piedāvājumu klientiem un ar to saistītos pakalpojumus tiek iedalīti četrās grupās: biroji; valstij nepieciešamie stratēģiskas nozīmes infrastruktūras objekti; kultūrvēsturiskais mantojums; nelikvīdi, apgrūtināti un nerealizējami īpašumi.[10]
Īpašumu portfelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
VNĪ prioritāte ir sakārtots un kvalitatīvs nekustamo īpašumu portfelis. Uzņēmums apsaimnieko un pārvalda ap 400 īpašumu ar 1100 ēkām 1,02 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā.[11]
Uzņēmuma nekustamo īpašumu portfelis ir sadalīts trīs dalās — pamatportfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamatportfelī ir iekļauti īpašumi, kas nepieciešami publisko funkciju nodrošināšanai un kurus izmanto valsts iestādes, kā arī stratēģiski svarīgi un vērtīgi īpašumi, kas atrodas perspektīvās vietās Rīgā un citās pilsētās (Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī). Pamatportfelī ir iekļauti aptuveni 65% īpašumu. Savukārt aktīvu portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri ir jāpārveido vai arī kuros veiktās investīcijas palielinātu to vērtību. Aktīvu portfelī atrodas arī vērtīgi īpašumi, kurus pārdodot vai iznomājot var iegūt līdzekļus investīcijām citos objektos. Aktīvu portfelī ir iekļauti 20% īpašumu. Atsavināmajā portfelī ir iekļauti īpašumi, kuri nav nepieciešami publiskajam sektoram vai atrodas neperspektīvās vietās, ir sliktā tehniskā stāvoklī, ir ar apgrūtinājumiem. Šādi īpašumi tiek pārdoti, bet iegūtie līdzekļi novirzīti investīcijām citos objektos. Atsavināmajā portfelī ir iekļauti 15% īpašumu, un tā daļa samazinās.[9]
Klienti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
VNĪ klienti ir gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī fiziskas un juridiskas personas. Publiskajā sektorā VNĪ klienti ir lielākā daļa ministriju, to padotības un pakļautības iestādes, kopā aptuveni 230 klientu. Nozīmīgāko klientu vidū ir iestādes, kas gādā par valsts un iedzīvotāju drošību un aizsardzību, skolas, muzeji un kultūras iestādes, kas rūpējas par Latvijas kultūrvērtību saglabāšanu, tiesībsargājošās iestādes, kā arī reprezentatīvas iestādes.
Otrs īpaši nozīmīgs VNĪ klientu segments ir komercnomas klienti. Tās ir gan fiziskas personas, gan juridiskas personas, kas nomā VNĪ apsaimniekotos vai piederošos nekustamos īpašumus. VNĪ piedāvā nomāt gan veikalu un restorānu, medicīnas iestāžu, biroju telpas, gan rūpniecībai nepieciešamas ražošanas telpas un autostāvvietas. Kopumā uzņēmums apkalpo vairāk nekā 600 komercklientu no privātā sektora. Pildot valsts deleģēto uzdevumu, VNĪ strādā ar vairāk nekā 7500 valsts zemes nomniekiem — privātās apbūves īpašniekiem.
Darbības rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2019. gadā VNĪ pabeidza būvdarbus septiņos nozīmīgos valsts īpašumos par kopējo summu 33,3 miljoni eiro. Vērienīgākais no tiem ir Muzeju krātuve Pulka ielā 8, Rīgā. Tāpat tika pārdoti 109 valstij nederīgi nekustamie īpašumi. Iegūtā nauda ieguldīta citu īpašumu sakārtošanā, tostarp graustu skaits samazināts par 95 objektiem.[12][13]
2020. gadā VNĪ pabeidza 17 svarīgus attīstības projektus ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro. Apjomīgākais no tiem ir vēsturiskā policijas nama Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, pielāgošana prokuratūras vajadzībām, kur vienā adresē tagad mājo deviņas prokuratūras struktūrvienības. Tāpat 2020. gadā, mērķtiecīgi strādājot ar nodotajiem degradētajiem īpašumiem, VNĪ par 77 samazināja degradēto īpašumu skaitu, 59 degradētie īpašumi tika pārdoti. Laikā no 2018. gada līdz 2021. gadam ir sakārtota puse no 200 portfelī esošajiem degradētajiem īpašumiem.[14]
2021. gadā VNĪ pabeidza būvdarbus 29 valstij nozīmīgos objektos par 38,77 miljoniem eiro. Ievērojamākais no tiem ir Latvijas Okupācijas muzeja komplekss un piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla” Strēlnieku laukumā 1. Tika pārdoti 103 valsts īpašumi, tostarp 35 degradētas būves, par 5,64 miljoniem eiro. Lielākie pārdotie īpašumi ir vēsturiskā ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā, un bijusī Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Tērbatas ielā 75, Rīgā. VNĪ pārvaldībā esošo degradēto būvju skaits samazināts par 43 būvēm.[15]
2022. gadā nozīmīgākie attīstības projekti ir Jaunā Rīgas teātra būvniecība tā vēsturiskajā adresē Lāčplēša ielā 25, Rīgā, un Rīgas pils senākās jeb kastelas daļas atjaunošana. Kopumā 2022. gada sākumā VNĪ pārvaldībā ir 54 attīstības projekti ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro.[15]
2022. gadā plānots pārdot 60 valstij piederošus īpašumus par kopējo vērtību četri miljoni eiro.
| Apgrozījums | Peļņa | |
|---|---|---|
| 2018 | 39,27 | 6,70 |
| 2019 | 40,25 | 5,20 |
| 2020 | 37,99 | 2,99 |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101
- ↑ «Par Valsts īpašuma fondu». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ «Noteikumi par Valsts īpašuma fondu». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ «Par valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra"». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ «Valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" statūti». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ «Par statūtsabiedrības valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ «Informatīvais ziņojums „Par valsts līdzdalības saglabāšanu valsts akciju sabiedrībā „Valsts nekustamie īpašumi””».
- ↑ «Valsts nekustamie īpašumi, Valsts, AS». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 «Ilgstspējas pārskats 2020».
- ↑ «Pakalpojumi». www.vni.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ «VNĪ vadībā pērn pabeigti būvdarbi 29 objektos par 38,77 miljoniem eiro». TVNET (latviešu). 2022-01-06. Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ ««Valsts nekustamo īpašumu» apgrozījums pērn audzis par 2,5%; peļņa – 5,95 miljoni eiro». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ «VNĪ pērn pārdevusi 109 īpašumus par teju 4,1 miljonu eiro». forbesbaltics.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-21. Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ «Pēdējos trīs gados VNĪ sakārtojis vairāk nekā pusi no tā portfelī esošajiem degradētajiem objektiem». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
- ↑ 15,0 15,1 lvportals.lv. «VNĪ: 2021. gadā pabeigti būvdarbi 29 objektos par 38,77 miljoniem eiro - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-21.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||
