Latvijas Gāze

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
AS Latvijas Gāze
Tips akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1991. gads
Galvenais birojs Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Produkti dabasgāzes pārvade, uzglabāšana, sadale un realizācija
Īpašnieks(-i) E.ON Ruhrgas International
Gazprom
Itera Latvija
Mājaslapa lg.lv

AS Latvijas Gāze ir Latvijas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes importu, pārvadīšanu, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. Tas ir vienīgais šāds operators Latvijā.

Uzņēmuma īpašnieki ir E.ON Ruhrgas International GmbH (47,23%), Gazprom (34,00%), ITERA Latvija (16,00%). Pārējie 2,77 % akciju tiek kotēti biržā NASDAQ OMX Riga.

Latvijas Gāze ir aptuveni 443 000 klienti Latvijā, no kuriem lielākā daļa iedzīvotāji.

Uzņēmumam ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, kurā vasaras mēnešos tiek iesūknēta dabasgāze, kuru izmanto apkures sezonā, kad ir paaugstināts patēriņš. Gāze no pazemes gāzes krātuves tiek piegādāta arī Igaunijai, Krievijas ziemeļrietumu daļai un Lietuvai.

Uzņēmumā strādā aptuveni 1300 cilvēku, no tiem aptuveni 150 cilvēki darbojas Avārijas dienestā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1862. gadā Rīgā tika atvērtas mākslīgās gāzes fabrikas, kas no akmeņoglēm ražoja deggāzi Vecrīgas ielu apgaismošanai. Vēlāk deggāzi sāka izmantot arī gâzdzinējos un mājsaimniecībās. Otrā gāzes fabrika Rīgā atklāta 1875. gadā. 1882. gadā gāzes fabrika atklāta Liepājā.[1]

1949. gadā Latvijā sāka izmanot sašķidrināto naftasgāzi. 1961. gadā tika izveidota LPSR Ministru Padomes Galvenā gazifikācijas parvalde, kas vēlāk tika reorganizēta par LPSR Valsts gazifikācijas komiteju.

1962. gadā Rīgu sasniedza gāzesvads no Dašavas Ukrainā, un pirmoreiz sāka izmantot dabasgāzi. 1968. gadā sāka darboties Inčukalna pazemes gāzes krātuve. 1972. gadā tika atklāts gāzes vads ValdajsPleskava—Rīga, kas gāzi saņēma no Vuktilas atradnes Rietumsibīrijā.[1]

1970. gados Ļeņingradas institūtā Giprospecgaz tika sagatavots Latvijas gāzes apgādes perspektīvais plāns, kas paredzēja jaunu gāzes vadu un kompresora staciju būvi. 1986. gadā pabeidza maģistrālā gāzesvada SauriešiOgreJēkabpilsDaugavpils būvniecību. Bija paredzēta arī Dobeles pazemes gāzes krātuves izbūve, bet tas netika realizēts. 1987. gadā LPSR Valsts gazifikācijas komiteja tika reorganizēta par ražošanas apvienību Latvijas Gāze.[1]

1991. gadā pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas valdība pārņēma savā jurisdikcijā visu Latvijas teritorijā esošo gāzes apgādes infrastruktūru, apvienojot tās valsts firmā Latvijas Gāze, kas reģistrēta 1991. gada 25. martā. 1994. gada 31. janvārī Latvijas Gāze tika pārveidota par valsts akciju sabiedrību.[2] 1996. gadā tas tika iekļauts privatizējamo objektu sarakstā.

No 1997. gada līdz 2002. gadam notika Latvijas Gāze privatizācija, un par uzņēmuma akcionāriem kļuva E.ON Ruhrgas International AG, AAS Gazprom un SIA ITERA Latvija.

2014. gada martā E.ON Ruhrgas paziņoja, ka aiziet no Latvijas tirgus.[3]

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Gāze pārvaldes institūcijas ir akcionāru sapulce, padome un valde, no kurām augstākā ir akcionāru sapulce. Padome ir uzņēmuma pārraudzības institūcija, kas akcionāru sapulču starplaikos pārstāv akcionāru intereses un uzrauga valdes darbību. Padome sastāv no 11 locekļiem, kurus ievēl uz trīs gadiem. 2014. gada aprīlī padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, viņa vietnieki Juris Savickis un Ahims Zauls.[4]

Valde pārzina un vada sabiedrības visas lietas, pārstāv sabiedrību un pārvalda sabiedrības mantu atbilstoši Likumiem. Valde izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav padomes vai akcionāru sapulces kompetencē. Sabiedrības Valdes sastāva ir 5 locekļi, kurus padome ievēl uz trīs gadiem. 2014. gada aprīlī valdes priekšsēdētājs bija Adrians Dāvis, viņa vietnieki Mario Nulmeiers un Aleksandrs Mihejevs.[5]

Atbalsta programmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Gāze iegulda ievērojamus līdzekļus dažādās atbalsta programmās, no kurām prioritārās: kultūra, izglītība, zinātne un sports, kā arī sociāla rakstura projekti.

Kopš 2004. gada Latvijas Gāze ir Latvijas Nacionālās operas galvenā atbalstītāja — patrons. Viens no nozīmīgākajiem Latvijas kultūras dzīves notikum ir "Latvijas Gāze gada balvas operai" pasniegšanas ceremonija un laureātu koncerts. Starptautisko Opermūzikas svētku organizēšanā savu ieguldījumu sniedz arī Latvijas Gāze. Uzņēmums atbalstīta arī dažādus starptautiskus mūzikas festivālus un konkursus, kā arī Latvijā realizētās kultūras projektu programmas.

Uzņēmums atvēl finansējumu arī dažādiem dabas aizsardzības projektiem, tajā skaitā Engures ezera dabas parka uzturēšanai un Gaujas nacionālā parka fondam. 2006. gadā uzņēmums atbalstīja Gaujas Nacionālā parka fonda projektu "Meža dzīvnieku aizsardzība un apsaimniekošana".

Latvijas Gāze sadarbojas ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), sniedzot būtisku finansiālu atbalstu dažādu izglītojošu mācību materiālu izdošanā un stipendiju izmaksām gāzes tehnoloģijas specialitātēs. 2005. gadā uzņēmums uzdāvināja jaunu datorklasi RTU Būvniecības fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūtam. Latvijas Gāze jau sniedz finansiālu palīdzību dažādu nozīmīgu zinātnisku konferenču (piemēram, kognitīvo zinātņu konferences) organizēšanā. 2007. gadā uzņēmums ir atbalstījis projektu Innovation Circuss. Kopš 2003. gada tiek pasniegta Latvijas Gāze, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas "Izglītībai, zinātnei un kultūrai" gada balva par mūža ieguldījumu zinātnē, par daudzsološu pieteikumu gāzes, siltumtehnikas un ar tām saistītās ķīmijas tehnoloģijas nozarē, kā arī kardioloģijas zinātnē. 2007. gadā uzņēmums atvēlēja līdzekļus arī stipendiju konkursa uzvarētājiem gāzes un vēdināšanas tehnoloģiju nozarēs un kardioloģijas zinātnes nozarei — sirds ķirurģijai.

2005. gada nogalē sadarbībā ar ISEC tika rīkots konkurss 5.—9. klašu skolēniem, lai veicinātu bērnu izpratni par dažādām gāzēm, to izmantošanu, drošību. 2006. gadā bērnu drošības veicināšanai uzņemta filma "Lai dzīvo bērni". Sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu Latvijas Gāze sniedz finansiālu palīdzību nopietni slimu bērnu ārstēšanas izdevumu segšanai, bērnunamiem, kā arī aprūpes uzlabošanas programmu atbalstam bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Kopš 1997. gada Latvijas Gāze ir Latvijas Olimpiskās komitejas atbalstītāja. Kopš 1997. gada uzņēmums ir Latvijas Nacionālās vīriešu basketbola izlases ģenerālsponsors. Kopš 2008. gada Latvijas Gāze ir arī Latvijas Nacionālās sieviešu izlases atbalstītājs. Kopš 2004. gada uzņēmums atbalsta pludmales volejbolistu Aleksandra Samoilova un Mārtiņa Pļaviņa treniņus un dalību Eiropas un pasaules čempionātu posmos. 2006. gadā finansējums tika piešķirts arī Latvijas Hokeja federācijai — Latvijas vīriešu hokeja izlases sagatavošanai un dalībai pasaules hokeja čempionātā un olimpiskajās spēlēs, kā arī Latvijas Bobsleja federācijai sportistu izlases startiem 2006./2007. gada sezonā. 2006. gadā finansējums tika atvēlēts arī Latvijas Motosporta federācijas un Latvijas Ūdens motosporta federācijas mērķu īstenošanai. Jau vairākus gadus notiek "Latvijas Gāzes kauss" orientēšanās sportā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]