Vanguard 1

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Vanguard 1
Vanguard 1
KA veids Zemes zinātņu pavadonis
Organizācija: ASV Jūras kara flote
Izgatavotāji ASV Jūras kara flotes pētnieciskā laboratorija
Starta datums 17.03.1958. 12:15:41 UTC
Starta vieta Kanaverala
Nesējraķete Vanguard
Darbības ilgums ~2200 dienas (līdz 1964. gada maijam)
Lidojuma ilgums vēl orbītā
NSSDC ID 1958-002B
Tīmekļa vietne NSSDC Master Catalog
Masa 1,47 kg
Enerģija saules baterijas
Orbītas elementi
Centr. ķermenis Zeme
Lielā pusass 8689,7 km
Ekscentricitāte 0,1909
Slīpums 34,25°
Periods 134,2 min
Apogejs 3969 km
Perigejs 654 km
Apriņķojumi ~196 000 (uz 16.03.2008.)
Iepriekšējais Nākamais
Vanguard TV3 Backup Vanguard TV5

Vanguard 1 (no angļu: "avangards") bija ceturtais Zemes mākslīgais pavadonis (otrais ASV) un ir vecākais mākslīgais objekts kosmosā, lai arī tas vairs nav aktīvs. Tas arī bija pirmais kosmiskais aparāts, kurš elektroenergiju ieguva ar saules bateriju palīdzību. Tas tika projektēts Vanguard projekta ietvaros, lai izmēģinātu nesējraķeti Vanguard un pētītu kosmosa vides iedarbību uz pavadoni. Starts notika 1958. gada 17. martā, pirms tam bija divi neveiksmīgi analoģisku pavadoņu palaišanas mēģinājumi, kuros nesējraķete avarēja.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vanguard 1 bija alumīnija lode 152 mm diametrā ar masu 1,47 kg. Tajā bija 10 mW, 108 MHz radioraidītājs, kuram enerģiju deva dzīvsudraba-cinka baterija, ka arī 5 mW, 108,03 MHz raidītājs, kuru baroja seši saules bateriju elementi, kas piemonteti pavadoņa ārpusē. Kosmiskajam aparātam bija sešas antenas. Raidītāji tika izmantoti galvenokārt telementrijas datu iegūšanai, bet tā signālus arī izmantoja, lai noteiktu elektronu skaitu starp pavadoni un zemes stacijām. Aparātā bija arī divi termistori iekšējās temperatūras noteikšanai 16 dienu laikā, lai novērtētu siltumaizsardzības efektivitāti.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]