Varakļānu Svētā Viktora kapela
Varakļānu Svētā Viktora kapela ir Borhu dzimtas kapeņu ēka Varakļānos, kas celta 1814. gadā klasicisma stilā (arhitekts Vinčento Mazoti). Vieglā portika piebūve ar kāpnēm, kolonnām un jumtiņu līdzsvaro celtnes kopējo, nedaudz smagnējo raksturu.[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kapelas pamatus lika iemūrēt Mihaels fon der Borhs (1753—1810) Varakļānu pils būves laikā. Pēc grāfa nāves kapelas būvi pabeidza un viņa mirstīgās atliekas no katoļu kapsētas pārapbedīja kapelas kriptā. Kapelas altārī novietoja pirmskristīgo mocekļa romiešu leģionāra Viktora pīšļus. Pēc Eleonoras Borhas (1766–1844) nāves kapelas kriptā apglabāja arī viņas mirstīgās atliekas,[1] bet vēlāk arī vecāko dēlu Karolu, viņa sievu un dēlu Anatoliju. Pirms Varakļānu Marijas baznīcas uzcelšanas 1854. gadā kapelā darbojusies katoļu draudze, tādēļ kapelu tautā dēvēja par Veco baznīcu.
Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā okupanti kapelu izdemolēja. Latvijas PSR laikā 1960. gados draudzei atsavinātajā celtnē glabājuši kolhoza graudus, bet pazemes telpās saimniekojuši vandāļi un dzērāji. Līdzko sācis tecēt jumts, celtne pamesta likteņa varā. Kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklim "Varakļānu muižas kapliča - kapela" tai iedalīja līdzekļus remontam, taču neizdarības dēļ to neveica.[1] 1989. gadā Romas katoļu draudze atguva sv. Viktora kapelu savā īpašumā.
Svētā Viktora pīšļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1778. gadā Romas pāvests Pijs VI (1717-1799) Borham Romā uzdāvināja svētā Viktora pīšļus no Svētās Priscilas katakombām. No pīšļiem izgatavoto mūmiju ieģērba greznā apģērbā, lai tā atgādinātu seno romiešu karavīru pilnā apbruņojumā.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Svētā Viktora kapela
- ↑ Mistiskais Varakļānu svētais Viktors nra.lv 2023. gada 27. maijā
