Varakļāni

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija).
Varakļāni
Varakļānu muižas pils Varakļānu muižas pils
Varakļānu ģerbonis
Ģerbonis
Varakļāni (Latvija)
Varakļāni
Varakļāni
Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E / 56.61028, 26.7525
Novads Varakļānu novads
Platība 5,33 km²
Iedzīvotāji (2010) 2106[1]
Blīvums 395.1 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi latgaliešu: Varakļuoni
vācu: Warkland
Pilsētas tiesības no 1928. gada
Pasta indekss LV-4838
Mājaslapa www.varaklani.lv

Varakļāni ir pilsēta Latgales rietumos, Varakļānu novada centrs. Izvietojušies Kaževas kreisajā krastā, gar pilsētu iet autoceļš A12.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņniekam Kokneses Teoderiham.[2]

1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1562. gadā tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas jau no 1583. gada novadu piešķīrusi Borhu dzimtai. 1772. gadā pēc Polijas dalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas impērijas sastāvā.

1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Miķelis Borhs (Michael Borch) uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas.[3]

1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā no 58% pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji.

Ievērojamas vietas un objekti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teoderiham no Kokneses (latīņu: Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur).
  3. Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. ISBN 9984-19-904-5 116.lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]