Varakļāni

Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Varakļāni (stacija).

Varakļāni
Varakļānu muižas pils
Ģerbonis
Varakļāni
Koordinātas: 56°36′37″N 26°45′09″E
Novads	Varakļānu novads
Platība	5,33 km²
Iedzīvotāji (2010)	2106
Blīvums	395.1 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi	latgaliešu: Varakļuoni vācu: Warkland
Pilsētas tiesības	no 1928. gada
Pasta indekss	LV-4838
Mājaslapa	www.varaklani.lv

Varakļāni ir pilsēta Latgales rietumos, Varakļānu novada centrs. Izvietojušies Kaževas kreisajā krastā, gar pilsētu iet autoceļš A12.

Vēsture

Līdz 13. gadsimtam Varkas pilsnovads ar centru Varkas pilskalnā ir bijis senās Jersikas karaļvalsts sastāvdaļa. 1226. gadā tas pirmo reizi pieminēts (Warka) rakstītajos avotos kā novads, kuru bīskaps Alberts bija izlēņojis bruņniekam Kokneses Teoderiham.

1483. gadā pirmoreiz pieminēta apdzīvota vieta tagadējās Varakļānu pilsētas vietā. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma 1562. gadā tā nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts pārvaldībā, kas jau no 1583. gada novadu piešķīrusi Borhu dzimtai. 1772. gadā pēc Polijas 1. sadalīšanas Varakļāni nonāca Krievijas impērijas sastāvā.

1784. gadā Varakļāniem ir bijušas miesta tiesības. 1789. gadā grāfs Miķelis Borhs (Michael Borch) uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. Grāfs Kārlis Borhs (Karol Borch) 1854. gadā dibināja katoļu baznīcas draudzi. 1897. gadā lielākā daļa iedzīvotāju (75%) Varakļānos bija ebreji un pilsētā bija trīs sinagogas.

1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā no 58% pilsētas iedzīvotājiem bija ebreji.

Ievērojamas vietas un objekti

• Varakļānu muižas pils, celta no 1783. līdz 1789. gadam;
• Pilsētas parks;
• Mīlestības akmens - atrodas Kaževas upes krastā;
• Varakļānu Sv. Viktora katoļu baznīca, celta 1814. gadā;
• Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca, celta no 1851. līdz 1854. gadam;
• Varakļānu luterāņu baznīca, celta 1874. gadā, atjaunota 1994. g.

Ārējās saites

• Varakļānu muižas pils attēli